Dalies:

«Brexit» nes neziņu gan Ziemeļīrijas sabiedrībai, gan ekonomikai

«Brexit» nes neziņu gan Ziemeļīrijas sabiedrībai, gan ekonomikai
CC0 licence
  • 06. Feb. 2020

Īrijas sala ir viens no vissarežģītākajiem punktiem “Brexit” stāstā, jo tieši šeit būs jāatrisina robežas jautājums starp Īrijas Republiku un Lielbritānijai piederošo Ziemeļīriju. Turklāt lielākā daļa ziemeļīru vēlas palikt Eiropas Savienībā, ziņo LSM.LV

Par cietās robežas atjaunošanu īpaši nobažījušās ir tās tuvumā esošās pilsētas, kas jau vairākus gadus biznesu veido abās salas pusēs un kam šāda barjera atgādina savulaik ilgstošos nemierus starp īru nacionālistiem, kas cīnījās par Īrijas salas apvienošanos, un unionistiem, kas atbalstīja Ziemeļīrijas palikšanu Lielbritānijas sastāvā. Latvijas Televīzija devās uz vienu no Ziemeļīrijas pierobežas pilsētām Ņūriju, kas ir piedzīvojusi dramatiskus laikus un arī tagad bažījas, ka “Brexit” atkal sašķels gan cilvēkus, gan ekonomiku.

Ņūrija darba dienas vidū dzīvo savu salīdzinoši nelielās Ziemeļīrijas pilsētas dzīvi. Skolas, veikalu tīkls, biznesa centri. Tagad pat grūti pa iedomāties, ka šī gleznainā vieta nebūt ne tik senā pagātnē bija nemieru centrs, kur nemitīgi norisinājās incidenti starp britu militāristiem un īru republikāņu armiju. Skanēja šāvieni, eksplodēja automašīnās ievietotas bumbas. Vietējie vēl to labi atceras.

Lasītākās ziņas valstī

Viens no sarežģītā laika lieciniekiem ir Konors Patersons, kurš tagad vada Ņūrijas uzņēmumu aģentūru, kas apvieno vietējos uzņēmējus. Viņš atceras, kā tas bija, kad konfliktu centās risināt, bet patiesībā vēl vairāk saasināja, starp Īriju un Ziemeļīriju novelkot stingru robežu, un kā tas bija, kad slēdza mieru, atvērās ceļi un sāk ieplūst investīcijas. Tagad “Brexit” atkal nes neziņu gan par cilvēku attiecībām, gan ekonomiku.

“Ja īstenosies Borisa Džonsona vienošanās, tad pārbaudes būs pilnīgi visām precēm, kas no Lielbritānijas ienāks vai nu Ziemeļīrijā, vai Īrijas Republikā pat tad, ja esam britu jurisdikcijā. Un tas ir lielākais izaicinājums. Neviens nezina, kā tas darbosies, cik sarežģītas šīs pārbaudes būs, kādi dokumenti būs nepieciešami. Un otra lieta: pilsonība – identitāte ir kļuvusi par politiski ļoti svarīgu jautājumu, un atkal tas ir politisko diskusiju centrā. Man un daudziem likās, ka tas ir atrisināts, bet ar “Brexit” tas atkal viss ir saasinājies,” stāsta Patersons.

Ziemeļīrijā dzīvi ir izveidojuši arī daudzie iebraucēji, un viņu vidū arī krietns pulks latviešu. Iluta Incenberga ir no Alūksnes puses, vada poļu veikalu un Ņūrijā dzīvo jau 12 gadus.

“Nav zināms, kas notiks, kad uztaisīs robežas, vai vajadzēs vīzu, lai aizbrauktu mājās. Sarežģīti, arī visi latvieši, kas dzīvo pierobežas zonā, uztraucas par to,” stāsta Incenberga.

Viņas veikalā, kur plauktos ir arī preces no Latvijas, iepērkas ne tikai šeit dzīvojošie ārzemnieki, bet arī vietējie īri. Viņa nedomā, ka varētu atjaunoties spriedze cilvēku attiecībās, bet būtiski varētu ciest bizness.

“Tagad jau vēl ir iespējas, redzēsim, kas pēc gada, kad būs “Brexit”, nezinu, kā tad būs, jo tad jau šeit varbūt vairs nebūs izdevīgi braukt strādāt, jo viss būs dārgāks,” saka Incenberga.

Nedēļas lasītākās ziņas

Jaunākās ziņas tēmā

Reklāmraksti