Dalies:

Brauc lasīt "Laiku" Nāves jūrā!

Brauc lasīt "Laiku" Nāves jūrā!
  • 03. Nov. 2019

Pēc ceļojuma uz Lhasu Tibetā, kas atrodas 12 tūkstošu pēdas virs jūras līmeņa, dakteris konsultācijā man ieteica turpmāk izvairīties no augstienēm. Lai nu es, būdams cienīgos gados, atrodot klusu un omulīgu plūd­mali normālā jūras līmenī, kur var mierīgi pasēdēt, pārdomāt bijušo un paplunčāties. Būdams paklausīgs, viņa padomu ņēmu nopietni un nolēmu braukt at­pūsties un lasīt Laiku pašā ze­mākajā vietā pasaulē, proti, Nāves jūrā.

Nāves jūra ir milzu sālsezers, ar Jordāniju austrumos un Izraēlu un Rietumkrastu (West Bank) rietumos, 1300 pēdas zem jūras līmeņa. Pēc dažu Bībeles lasītāju domām, Nāves jūra ir arī tā vieta, kur atradās Sodoma un Gomora. Novietota tuksnešainā ielejā, Nāves jūra ir pasaules dabas brīnums. Zemākas virszemes vietas pasaulē nav.

Pirms miljoniem gadiem Nā­ves jūra bija sālsūdens lagūna, kas savienojās ar Vidusjūru. Tad tektoniskās plāksnes mainījās, pa­ceļot zemi un pārtraucot Vidus­ jūras ūdens piegādi. Tagad Nāves jūra ir ezers, kas, ūdenim iztvai­kojot, gadu gaitā kļūst arvien sāļāks. Šodien tā ir vairāk nekā deviņas reizes sāļāka nekā okeans.

Lasītākās ziņas valstī

... Busiņš mani ieveda vienā itin nolaistā kūrortā. Gids sacīja, ka varot iet peldēties un parādīja, kur pārģērbties. Es nonācu šaus­mīgā karstumā. Vieta pārpildīta ar skaļiem dažāda resnuma pus­plikiem, nepieklājīgiem tūris­tiem. Visi metās uz peldēšanu. Ja peldkostīma nebija, to varēja uz vietas nopirkt. Pārģērbšanās bija īpaši komiska. Pārskaitušies vīri cīnījās ar sievas nupat nopirktām peldbiksēm – dažiem par lielām, citiem pa mazām. Attiecīgi pa­reizi apģērbies, es lēnām sāku iet uz jūrmalu. Pretī nāca tie, kas jau peldējuši. Daži atsvaidzināti smai­dīja, bet daudzi bija klāti mel­niem dubļiem un spīdēja kā roņi. Tie mērķtiecīgi steidzās uz tu­vāko vietu, kur noskaloties. Pa­ tiesībā Nāves jūrā ir gandrīz neiespējami īsti izpeldēties. Tā kā ūdenim ir tik augsts sāls sa­turs, cilvēki, faktiski bez piepūles, turas uz ūdens virsmas, vai nu guļot uz muguras, vai tupot. Rezultātā iznāk tikai tāda plun­čāšanās.

Gludi smilšaina kā Latvijas vai Karību salu jūrmala šī nav gan. Šeit jūrmala ir akmeņaina, šur tur smilšaina, bet galvenokārt ļoti dubļaina. Kāpjot ūdenī, va­rēja paslīdēt kā uz ledus. Pāris reizes mēģināju iekāpt ar kailām kājām, bet neizdevās. Beidzot kāpu ar visām kurpēm – tās tika upurētas. Negribēju ticēt, ka beidzot tomēr ietiku ūdenī.

Pārdomāju, kā vislabāk lasīt līdzņemto Laiku. Vispirms mē­ģināju lasīt guļot. Bija neērti. Tad atklāju, ka var patīkami iekār­toties, atlaižoties tupus. Ar visu to iekāpšanas jampadraci avīze bija mazliet samirkusi. Steidzīgi meklēju sēru sludinājumus, jo tie man tagad tie svarīgākie un Nāves jūra likās īstā vieta, kur tos apskatīt. Priecājos, ka tieši tās lapas vēl bija sausas un savu vārdu neredzēju. Arī paziņas bija šoreiz laimīgi tikuši sveikā.

Ir grūti aprakstīt Nāves jūras ūdens izjūtu. Ūdens ir skaidrs, bet dibens piepildīts ar dūņām un dubļiem. Ezera sāļums un tuksnesis visapkārt garantē, ka nekas nevar izdzīvot ne ūdenī,ne tā tuvumā. Varētu domāt, ka visi tie dubļi odīs, bet tā nav. Nāves jūra neož. Pats ūdens ir zīdaini gluds.

Laiku palasījis, turpināju tupēt uz skatījos apkārt. Ainava ir apbrīnojami krāšņa: klinšaini tuksneša kalni visapkārt. Nāves jūrā nav ne laivu, ne ūdenssporta rīku, kas ar savu trokšņošanu citur bieži vien traucē. „Peldē­šana” jeb tupēšana jūrā varētu būt viena no dzīves neaizmir­stamākām pieredzēm.

Es nedomāju, ka tur gribētu pavadīt veselu nedēļu. Ar pāris stundām pietika, un otrreiz te nebraukšu. Bet piekrišana Nāves jūrai ir bijusi no seniem laikiem. Aristotelis rakstīja par šo vietu, un senie romieši arī tur esot peldējušies. Nāves jūras sāls un dubļi ir minerāļiem bagāti un tiek izmantoti kā ārstniecībā, tā skaistumkopšanas produktos jau no Kleopatras laika. Viesnīcās iekārto dubļu baļļas, kuŗās viesi var pasēdēt, palasīt Laiku, paār­stēties, pārdomāt dzīvi un cerēt, ka, izkāpuši no baļļas, jutīsies at­jaunoti un izskatīsies skaistāki.

Es skatos tīmeklī, ka Nāves jūras dubļus var pat burciņās nopirkt.

Ja apnīk sēdēt dubļu baļļā, var apskatīt divas netālas atrakcijas. Vispirms, var aizbraukt uz vietu, kur beduīnu ganiņi 1947. gadā atrada Nāves jūras rokrakstus Kumrānas alās. Var arī apskatīt Masadu – senu akmens cietoks­ ni, kas atrodas augstā kalnā virs Nāves jūras. Tagad tas izveidots kā Izraēlas nacionālais parks un iekļauts UNESCO pasaules man­tojuma sarakstā, Masada ir labi saglabājušās drupas, kas aplieci­ na Izraēlas senās valstības vēsturi un tās cilvēku drosmi, likteni un ... pašnāvību, saskaroties ar Romas aplenkumu.

Uzņēmīgi un enerģiski cilvēki var Masadai piekļūt stundas laikā, kāpjot kalnā. Bet tuksneša karstums ir nežēlīgs. Tādēļ prā­tīgie un nevarīgie uzbrauc ar kabeļtramvaju. Vienalga, kā augšā tikuši, visi būs pārsteigti par tuksneša apbrīnojamo zeltaino plašumu un vizošo Nāves jūras zilgano ūdeni. Tādā karstumā es nolēmu palikt uz vietas, tupot ezerā. Tur varēju mierīgi atpūs­ ties un apbrīnot masīvo cietoksni un zeltaino tuksnesi dubļainā un sālītā komfortā.

Pēc dubļainiem priekiem Nā­ves jūrā mans ceļojums nāk uz beigām. Ceļā uz Telavivu, lai no turienes lidotu mājās, sastopos ar vienu nožēlojamu mūsdienu dzīves reālitāti. Vienalga, kur pa­ saulē nokļūsti, no Trampa izbēg nevar! Proti, ceļmalā parādās jau novecojusi milzu reklāma, kur Tramps un Netanjahu smaidīgi sarokojas. No nesenām avīžu un mediju ziņām nojaušu, ka nez vai šodien viņi tik priecīgi smai­dītu. Nesmalki un banāli sakot, liekas, ka abiem bēdubrāļiem ir pienācis vakars uz ezera...

Mans garastāvoklis manāmi uz­labojas pēdējās vakariņās pavisam vienkāršā, tajā apkārtnē iecienītā Telavivas restorānā. Baudīju gar­šīgu vietējo ēdienu, ko sagatavoja izpalīdzīgs un draudzīgs pavārs. Visapkārt pie galdiem sēdēja ebrēji un arabi, cits citam blakus, smejoties un risinot jautras sa­ runas. Tā mēs visi omulīgi un saticīgi pavadījām vakaru.

Autors: Jānis Bolis

Publicēts sadārbībā ar laikrakstu " Laiks"

Nedēļas lasītākās ziņas

Jaunākās ziņas tēmā

Reklāmraksti