Dalies:

Bīvā Latvija: “Kas tik traks un neparedzēts notika ar Brīvo Latviju?”

Bīvā Latvija: “Kas tik traks un neparedzēts notika ar Brīvo Latviju?”
  • 28. Dec. 2018

Šo vēstuli, ko uzrakstījis mūsu ilggadīgais kollēga, lasītāju respek tētais grāmatu apskatnieks Eduards Silkalns, ar viņa laipnu atļauju kopā ar savu atbildi publicēju. Jums, cienījamie lasītāji, ir jāzina, kas tad notika un kā.

“Mīļā Ligita! Vēl nebiju atguvies no šoka par manis ilgus gadus (1954 ‒ apm. 2005) pierakstītā Austrālijas Latvieša noiešanu par burbuli, kad skatos, ka līdzīgs liktenis sagaida Brīvo Latviju (BL). BL priekšteci Latviju atceros no laikiem, kad Tu pat vēl dzimusi nebiji. Kad 1950. gadā ierados Austrālijā 12 gadu vecumā, mans tēvs sāka abonēt Vācijā iznākošo Latviju ar „parasto” (t. i. kuģa) pastu, jo ma niem vecākiem, svešā zemē nokļuvušiem, dzīve bija jāsāk tikpat kā no jauna, un gaisa pasts toreiz šķita ļoti dārgs, to tēvs nevarēja atļauties.

Avīze bija ceļā kādas nedēļas sešas, bet tolaik jau laiks uz priekšu nesteidzās tik traki kā tagad. Atceros, kā 1950. ‒ 51. gadā ar milzu interesi tur pinājumos lasīju avīzē nodrukāto Agatas Kristi romānu „Kuŗš vainīgs?”. Vēlāk par manu „pirmo avīzi” kļuva Austrālijas Latvietis , bet arī tad vēl Latvija no redzesloka nepazuda. Pat ja ar viņiem nebija ciešas saskarsmes, atceros visus redaktorus. Oskars Kalējs, kad ciemojos Eitīnā, reiz gluži nopietni sabāra, ka neesmu pa - ņēmis līdzi kādu manuskriptu, jo, redakcijā iegriežoties, taču arvien paņemot ko līdzi. Minsteres gados uzņēmu skolā cie - mos Pāvilu Klānu un biju skolotājs Ingeborgas (?) Levitas mei tai. Ervīns Grīns, rakstot vēstules Selgai (Eduarda dzīvesbiedre, dzejniece ar literāro pseudonimu Karmena Kurzemniece. – L.K.) no Stokholmas, mēdza viņu pa - godināt ar titulējumu Latvian Poet. Pārnakšņodams dormi torijā (guļamtelpa klosterī. – L.K..), Baltiešu studentu mītnē Annabergā, klausījos, kā otras Brīvās Latvijas priekšteces ‒ Londonas Avīzes redaktors Jānis Andrups strīdas ar citu nakšņotāju par to, vai dzīvniekiem ir dvēsele.

Lasītākās ziņas

Ligita, Tu gadu gaitā būsi ie - pazinusi manu alerģiju, pat aversiju pret visu mechanisko, technisko, elektronisko, digitālo un tml. Es katēgoriski atsakos no Jaunā gada rakstīt jaunmo dīgajai Brīvajai Latvijai un, protams, dabūšu iztikt arī bez tās lasīšanas. Paliek jautājums, ko darīt ar Laiku. Ja nu Tu ļoti vē - lētos, varētu Laikam vēl kādu laika strēķīti turpināt rakstīt, bet es nebūtu nelaimīgs, pametot arī Laiku.

Draudzībā – Eduards Silkalns”  

Mīļais Eduard! Cienījamie un uzticīgie Brīvās Latvijas lasītāji!

Raudzīšu atbildēt lietišķi, stingri ievērojot notikumu chronoloģiju un faktus. Tātad – pirms nedaudz vairāk nekā gada, 2017. gada 28.–29. oktobrī ikgadējā sēdē tikās BLIK (Brīvās Latvijas izdevēju kopas) pārstāvji. Kā allaž, sestdienu redakcijā, bet svētdienu “slēgtā sēdē” viesnīcā “Radi un draugi”. (Ne man spriest, vai uz šo sēdi dalībnieki ieradās ar BL abonentu naudas “segumu”, vai uz sava rēķina.) Slēgtās sēdēs ik gadu tiek pieņemts nākamā gada budžets un redakcijai tiek ziņots, ka darbs jāturpina līdzšinējā formātā. Budžetā, kā jau tas klājas, tiek iezīmētas arī gluži konkrētas naudas summas, kas katrai no BLIK dalībvalstīm – Anglijai, Vācijai un Zviedrijai jānodrošina, lai avīze turpinātu iznākt. 2018. gada aprīlī pēc nopietnas mediju konferences tajos pašos “Rados un Draugos” BLIK priekšsēdis Aivars Sinka, klātesot pārstāvei no Zviedrijas Ievai Reinei, man, mutiski apliecināja, ka 2019. gadā BL iznāks, taču tikai digitāli. Pēc pāris mē - nešiem, 2018. gada jūnijā saņēmu A. Sinkas parakstītu vēstuli, kuŗā teikts: „BLIK, pamatojoties uz 2012. gada 1. janvārī parakstītā līguma 4.2. apakšpunktu (..) sniedz brīdinājumu par līguma pārtraukšanu finansiālu apsvērumu dēļ. Līdz ar to Brīvās Latvijas pēdējam numuram šādā formātā (izcēlums mans. – L.K.) jāiznāk 2018. gada decembŗa beigās.”

Piebildīšu, ka mūsu līgums paredz noteiktas financiālas saistības, kas netika izpildītas. Vēl pēc mēneša – jūlijā – ar BLIK vadītāja akceptu iesniedzu projektu SIF (Sabiedrības integrācijas fondā), un projekts guva atbalstu 7904,53 eiro apmērā. Projekta norises laiks (tātad periods, kuŗā BL jāiznāk, plīst vai lūst!) – no 2018. gada 1. augusta līdz 2019. gada 1. februārim. Septembŗa beigās telefonsarunā A. Sinka paziņo, ka … līdz ar gadumiju BLIK tiek likvidēts, tātad avīzei Brīvā Latvija ar izdevējorganizāciju vairs nebūs nekāda sakara! Vēl vairāk – par minēto faktu redakcija joprojām nav saņēmusi rakstisku, noformētu dokumentu.

Klusēšana ir vismaz mulsinoša, ja ne destruktīva, tāpēc š. g. 2. no - vembrī rakstu izdevējiem, 10 pēc skaita, esošajiem un bijušajiem, kā arī kooptētajiem, vēstuli, ko citēšu: “Ir 2. novembris, un BL izdevēji joprojām nav nokārtojuši savas finansiālās saistības. Īstenībā – arī morālās. (..) Vienlaikus vēlos pateikt lielu paldies par piedalīšanos BL finansēšanā LNPL, DV fondam un viesnīcai “Radi un Draugi”, Vācijas Latviešu ko - pienai, Aivaram, Ilzei personīgi. It kā jau jāteic paldies arī Zviedrijas pārstāvjiem, bet šis “paldies” gan būtu liekuļots. Un te nonāku pie minētā morālā aspekta, kas mani sāpina ne mazāk kā finansiālais. Proti, kopš Zviedrijas pārstāvju vidū BLIK nav Noldis Millers, Mudīte Hogland-Krasta, Andrejs Leimanis, bet pārstāvību vada Juris Rozītis, sadarbība nav sekmējusies. Kā man zināms, Zviedrija nepilda arī tās finanšu saistības, ko uzņēmusies vēl 2017. gada rudens BLIK sēdē, konkrēti – apstiprinot, ka Zviedrijas daļa 2018.gada budžetā būs EUR 13 744,-, bet līdz šim iemaksāta vien puse… Turklāt kritiku neiztur 2015. gada Juŗa Rozīša pa - rakstītā LZA vēstule ar norādi “redakcijai(!) izstrādāt izdošanas plānu”. Tas taču izdevēju darbs, līdz ar avīzes reklamēšanas, iz - platīšanas, investīciju u.c. pienākumiem. Redakcija rūpējas par saturu, un acīmredzot dara to labi (ņemot vērā finanšu ie spējas), par ko liecina lasītāju po zitīvās atsauksmes, PBLA un Ār - lietu ministrijas Atzinības raksti un galu galā arī Atzinības krusts man, kas piešķirts tieši par darbu trimdas avīzēs. Vēlos piezīmēt, ka pēdējos gados, darbojoties grā - matizdošanas jomā, esmu ieguldījusi līdzekļus redakcijas pilnvēr tīgas darbības nodrošināšanā, kā, piemēram, datortehnikas at - jaunošanā, redakcijas darbinieku veselības apdrošināšanā, tran - sporta un redakcijas aprīkojuma nodrošināšanā. Atgādināšu, ka, pārņemot redakcijas darbu 2008. gadā, izdevumu tāmi samazināju par 21%. (..) Joprojām neesmu sa - ņēmusi pavisam konkrētu BLIK darbības plānu, noslēdzot šo posmu BL darbībā. Kā arī nav nekādas reakcijas attiecībā uz saikni ar avīzi Laiks, kas turpina iznākt arī pēc 2019. gada 1. janvāŗa. Godātie izdevēji! Vai šie nav jautājumi, ko derēja izrunāt aci pret aci ikgadējā izdevēju sēdē? Bet tāda nav notikusi. Jūtos at - stāta viena cīnītāja ar neno kārtotām finanšu saistībām. Pat ne - pieļauju domu, ka trimdas organizācijas mani, kā Latvijā saka, “uzmetīs”, taču kļūstu bažīga.”

Jūs neticēsiet! – uz šo vēstuli man atbildēja viena vienīgā – Sarmīte Janovska. Kā man zi - nāms, par notiekošo nav pat in - formēta arī avīzes Laiks izdevēja Dace Rudzīte, ar ko redakciju un BLIK saista trīspušu līgums. Runājot par Laiku – vairāki BL abonenti ir atsaukušies piedā vājumam turpmāk saņemt šo avīzi, kas turpinās iznākt papīra formātā, tādējādi paliekot par “pē - dējo mohikāni” specifiskajā trimdas avīžniecībā, kas dokumentē, analizē, komentē un informē par to, kas notiek diasporas dzīvē. Redakcija ir apņēmusies turpināt BL digitālo versiju, kuŗas pasūtinātāju skaits, kā varat iedo māties, ir neliels. Kas vairs domās par t. s. veco trimdu, kas ar sa - viem abonementiem un ziedojumiem gaŗus gadus nodroši nājusi savus preses izdevumus!? Sirdi silda, bet diemžēl maz palīdz ELA priekšsēža Kristapa Graša vairākkārt un publiski teiktais – “nekad trimdas prese nav bijusi tik augstā profesionālā līmenī, un nekad tai nav bijusi tik maza lasītāju auditorija.” Ir nācies dzirdēt – “kam gan vajadzīga avīze, kuŗai tik mazs abonentu skaits”. Mana atbilde: pēc šādas loģikas, tie “vērtīgākie” preses izdevumi ir, piemēram, “Privātā Dzīve” un “Kas jauns”.

Ne jau BL “gadījums” ir kas sevišķi oriģināls – nebūt! Vismaz Latvijā retam vien ir noslēpums, ka tiek pārdota viesnīca “Radi un Draugi”. “Noslēpums” jau raisījis minējumus un intrigas, un es bieži, bieži atminos leģendāro Ādolfu Sīli, kas izloloja šo patiesi vērtīgo namu un allaž bija at - saucīgs arī BL atbalstam, jebšu, būdams ļoti praktisks un arī veiksmīgs uzņēmējs, uzskatīja, ka savs rupors trimdai, jaunai un vecai, ir gluži vienkārši nepieciešams.

Cieņā – Jūsu Ligita Kovtuna” 

Publicēts sadarbībā ar laikrakstu "Brīvā Latvija"

Foto: CC0 licence
 

Nedēļas lasītākās ziņas

Jaunākās ziņas tēmā

Reklāmraksti