Dalies:

Bišu strops kā latviešu brīvības simbols Beļģijā

Bišu strops kā latviešu brīvības simbols Beļģijā
  • 01. Feb. 2019

Zedelgemas (Zedelgem) pilsēta (Beļģijā) sadarbībā ar Latvijas Okupācijas muzeju ir uzstādījusi piemiņas zīmi latviešu karavīriem, kuri pēc Otrā pasaules kara beigām nonāca Zedelgemā kā karagūstekņi. Piemineklis ir izveidots pēc Kristapa Gulbja tēlniecības ieceres “Latvijas stāvstops”.

Lasītākās ziņas valstī

Zedelgemas ir neliels ciemats Beļģijā, kas lielā mērā ir ietekmējis daudzu jo daudzu latviešu dzīves. Aptuveni 12 tūkstoši kādreizējo Latvijas Leģiona biedru no 1945. līdz 1946. gadam tika ieslodzīti drūmā karagūstekņu nometnē Beļģijā.

Jaunatklātais piemineklis pauž brīvības ideju tās simboliskajā nozīmē, tomēr tā konteksts ir atgādinājums, ka Zedelgemā pēc Otrā pasaules kara briti iekārtoja karagūstekņu nometni, kur tika ievietoti arī latviešu un citu Baltijas valstu karavīri, kas piespiedu mobilizācijas veidā bija iesaistīti karā vācu militārajos spēkos.

No pieminekļa tēlnieka Kristapa Gulbja apraksta: "Mana ideja ir piemineklī apvienot kopīgās eiropeiskās vispārcilvēciskās vērtības un visiem eiropiešiem saprotamu simbolu valodu ar tikai Latvijai īpašo un vizuāli raksturīgo. Latvijas bišu saime Beļģijas zemē. Bišu saime ir tauta. Strops ir viņu valsts. Ar savu armiju, ar likumiem un kārtību. Bites ir miermīlīgas – tās pašas nevienam neizbrūk. Tās dzeļ tikai tad, kad jūtas apdraudētas. Tās aizstāv, cīnās un mirst par savu stropu, saimi, BRĪVĪBU. […] Zedelgemas nometnē bija ap 12 000 latviešu karavīru. To skaits ir līdzvērtīgs bišu skaitam stropā."

Daugavas Vanagu priekšsēdis Gunārs Spodris pieminekļa atklāšanas cerimonijā teic: “Bišu strops kā piemineklis parāda mūsu nemitīgo tieksmi palīdzēt tiem, kam tas vajadzīgs, un mūsu nodošanos brīvai un neatkarīgai Latvijai.’’ Mākslas vēsturniece Ingrīda Burāne vēsta, ka pieminekļa bites ir zelta krāsā, jo katrs cilvēks, kurš strādā Latvijas un Eiropas miera labā ir apzeltāms. “Mums viņš ir zelta vērtībā,’’ saka vēsturniece.

Piemineklis atrodas jaunā pilsētas rajonā, laukumā, kam ir dots nosaukums “Brivibaplein” — “Brīvības laukums”. Tas atrodas apmēram trīs kilometrus no agrākās gūstekņu nometnes. Pilsēta nākotnē ir nolēmusi atvērt apskatei arī saglabājušās kara gūstekņu nometnes kazarmas.

“Es ceru, ka “Brivibaplein’’ kļūs par vietu, kur mums visiem satikties un pavēstīt vēsturi,’’ savā uzrunā teic Latvijas vēstniece Beļģijā Ilze Rūse.

No Zedelgemas domnieka Patrika Arnoja (Patrick Arnou) runas: “Es ceru, ka latvieši, kas apciemos Beļģiju, nāks apskatīties šo pieminekli un redzēs, ka mēs vēl joprojām atceramies viņu radiniekus un tautiešus, kuri šeit bija ieslodzīti un kuri no šejienes aizgāja, lai sāktu pilnīgi jaunu dzīvi. Es ceru, ka bērni, kas šeit nāks ar vecākiem un vecvecākiem, jautās, kāpēc te stāv bišu strops. Es ceru, ka viņi dzirdēs stāstu par tiem daudzajiem tūkstošiem latviešu, kas ceļoja uz Zedelgemuu pēc briesmīgas cīņas un kuri no šejienes izplatījās pa visu pasauli, meklējot jaunu, cerību pilnu nākotni. Un es ceru, ka šis piemineklis būs sākums draudzībai starp visiem Latvijas iedzīvotājiem un Zedelgemu.’’   

Uz svinīgo pieminekļa atklāšanas ceremoniju Zedelgemā bija ieradies arī viens no bijušajiem karagūstekņiem Zedelgemā - 92 gadus vecais Laimonis Ceriņš. Ar runu uzstājās arī Zedelgemas mēre Annika Fermeulene (Annick Vermeulen) un Okupācijas muzeja biedrības valdes priekšsēdis Valters Nollendorfs. Ar muzikālajiem priekšnesumiem priecēja Briseles latviešu koris ‘’Ugunis’’ un sieviešu koris ‘’Daugavas vanadzes’’.

 

Filmu veidoja Aivars Reinholds.

Foto: Okupācijas muzejs

Teksta autore: Amanda Anna Zemīte

Nedēļas lasītākās ziņas

Jaunākās ziņas tēmā

Reklāmraksti