Dalies:

Biezaiši, un kā dzīvo mīti. Par trimdas mantojuma likteni

Biezaiši, un kā dzīvo mīti. Par trimdas mantojuma likteni
Lapamuzejs
  • 21. Apr. 2019

Ceļojums uz Austrāliju man dzīvē ieņem īpašu vietu un droši vien tā arī paliks nekad neaizmirstams un nepārspēts. Arī tur sastaptie cilvēki – spilgti un vienreizīgi, tik ieinteresēti Latvijā notiekošajā, ar savu viedokli par ikvienu procesu un norisi Tēvzemē. Visbiežāk uzdotais jautjums: kas tagad būs ar publicētajiem uzvārdiem čekas kartotēkā, kāds skandāls vai jukas sāksies utt. Arvien atbildēju, ka nenotiks nekas, jo kartotēkas pub­licēšana vēl nenozīmē ļaunus nodarījumus, ka vispirms tie jāpierāda, lai vērstos pret kādu personu un nosodītu to. Padomijā dzimušajiem ir labi pazīstama “pierakstīšanas” indeve: ja trūka kāda druska līdz plāna izpildei, ciparus vienkārši palielināja, ja čekas darbiniekam nesanāca uz­dotais aģentu skaits, pierakstīja savus paziņas un kaimiņus, kas par šo faktu pat nenojauta. Šādu gadījumu netrūkst arī pašreizējās atklāsmēs par čekas kartotēku.

Bet tas nebūt nenozīmē, ka čeka nestrādāja, informāciju ne­­ievāca, gaisu nejauca. Un latvie­šus ar latviešiem nenaidoja. Se­višķi Latvijas latviešus ar trimdas sabiedrību.

Par laimi, man tiešā veidā ar čeku nav nācies saskarties, taču nu jau netrūkst visdažādāko at­miņu stāstu, piedzīvojumu iz­­klāstu un metodikas analīžu šajā sakarā, kas labi darbojoties jo­projām. Kultūras cilvēku vidū tā­­pēc radies aizsardzības reflekss: netici sliktai ziņai, kamēr neesi to pārbaudījis. Varbūt tā tikai čekas palaista ūdens duļķošanai.

Lasītākās ziņas valstī

Austrālijā ciemojoties, dzirdēju pieminam Biezaišu vārdu. Ade­laidē tas ne ar ko labu nesaistījās: pievākuši un aizveduši uz Latviju Adelaides mūzeja krājumus, ļoti vērtīgus, Rīgā tie iemesti slapjos pagrabos un gājuši bojā.

Saausījos, sagaidīju, kad uz Latviju atbrauc ciemos Ingrīda Biezaite, viena no kuplās dzimtas pārstāvēm (tobrīd vēl nezināju, ka daļa no dzimtas dzīvo tepat Latvijā), un aicināju viņu to lietu pārbaudīt.

Tīmeklī viss izskatījās labi: 1996. gada 6. augustā Margarita Biezaite ieradusies Rīgā, Rakstniecības un mūzikas mūzejā (RMM), ar kuŗu jau labu laiku uzturējusi saikni, un atvedusi līdzi 10 tonnas (!) mūzejam paredzētu eksponātu. Viņi abi ar dzīvesbiedru Ēriku jau uzreiz pēc Atmodas lēmuši, ka Latviešu mūzikas krātuves vērtības, ko abi vākuši vairāk nekā 35 gadus, būtu jāved uz Latviju, jo te tie būtu visplašāk pieejami latviešu sa­biedrībai, atvērti pētniecībai un vislabāk saglabājami. Marga­rita vairāk nekā 20 gadus pārzināja arī Adelaides Latviešu mūzeju. 1995. un 1996. gadā Latviešu apvienības Austrālijā un Jaunzēlandē (LAAJ) Prezidija sēdēs tika vairākkārt izskatīts jautājums par Mūzikas krātuves un daļas Adelaides Latviešu mūzeja materiālu pārvietošanu uz Latviju un atbalstīts Margaritas Biezaites priekšlikums nodot tos Raiņa Literātūras un mākslas mūzejam, tagad Rakstniecības un mūzikas mūzejam. Tā izvēle nav nejauša. Biezaiši apmeklēja un apskatīja daudzus mūzejus Latvijā – sagatavošanās periods bija nopietns un vairāku gadu gaŗumā.

RMM krājumu galvenā glabātāja tolaik bija Anna Egliena, kas ar nozari saistīto cilvēku vidē un visā Latvijas sabiedrībā bija liela autoritāte un mūzeja lietās atzīta speciāliste. Biezaišiem ar viņu izveidojās labs kontakts, radās savstarpēja uzticība un ne­pieciešamais atbalsts.

Diemžēl Ēriks Biezaitis (dzimis 1911. gada 30. maijā) eksponātu pārvešanas mirkli nesagaidīja. Viņš mira 1994. gada 18. decembrī Adelaidē.

Latviešu apvienība Austrālijā un Jaunzēlandē (LAAJ) mūzeja vērtību pārvešanai uz Latviju piešķīra daļu nepieciešamo līdzekļu (protokols 5 – 96, Adelaide, 14.05.1996.; LVA fonds F 2158 1-V, 18. lpp.), taču ievērojamu summu sedza pati Margarita. Latviešu organizāciju apvienība
sarīkoja Adelaidē atvadu mielas­ tu. LAAJ Prezidijs viņai pasnie­dza pateicības rakstu. Margarita pati veica materiālu iesaiņošanu kastēs, pati sagatavoja sarakstus un kārtoja citas formālitātes, kas prasīja vairāk nekā gadu pacietī­ga darba.

Priekšstats par Margaritas pa­­veikto un abu dzīvesbiedru lielo mūža darbu rodas, skatoties filmiņu, kas uzņemta RMM vēsturē lielākā dāvinājuma saņemšanas brīdī: pie mūzeja ēkas piebrauc fūre, no tās mūzeja darbinieki, viņu draugi un ģimenes locekļi nes lielākas un mazākas neskaitāmas kastes ar eksponātiem, no­vieto tās mūzeja zālē. Starp Margaritu Biezaiti un RMM noslēgta vienošanās par dāvinājumu un tā glabāšanas un izmantošanas nosacījumiem, kuŗā teikts, ka Biezaišu mūzikas krātuve, Ade­laides Latviešu mūzeja materiāli
un Margaritas Biezaites kollekcijas materiāli – visas trīs Austrālijas Latviešu materiālu krājuma daļas tiks saglabātas vienkopus kā vienota kollekcija, kuŗa raksturo trimdas latviešu dzīves norises Austrālijā. Pateicības vārdi un ziedi Margaritai. Filmiņa nav gara, tā joprojām atrodama RMM archīvā un ir apskatāma Lasītavā. Mūzeja direktora vietniece krājuma darbā Ineta An­tone to bija sameklējusi un parādīja mums savā datorā.

Pateicībā par mūža ieguldījumu kultūras vērtību saglabāšanā 1998. gadā Margarita Biezaite ap­balvota ar Triju Zvaigžņu ordeni. Līdz pat Margaritas aiziešanai Mūžībā 2007. gadā viņas sadarbība ar mūzeju nepārtrūka.

Mūs interesēja redzēt arī Biezaišu atvestos krājumus, kā tie tagad izskatās. Nevaru iepriecināt tos, kas runā un izplata baumas par slapjiem pagrabiem. Tādu tur nav. RMM šobrīd gan atrodas pagaidu mītnē Rīgā, Tērbatas ielā 75, kur krājumi nokļuva pēc ugunsgrēka Rīgas pilī. Taču Bie­zaišu atvesto dāvinājumu ugunsgrēks nekādi nav skāris.

Vērtīgākā un unikālākā neapšaubāmi ir Ērika Biezaiša paša personīgi veidotā latviešu mūzikas kollekcija, kuŗu zinātāji uz­skata arī par pilnīgāko. Tā aptver aptuveni 500 latviešu autoru darbus – notis, kas rakstītas gan ar roku, gan drukātas, skaņuplates, grāmatas, sarakste, magnetofona un video ieraksti. Katra vienība ir aprakstīta un rūpīgi noglabāta kartona vāciņos vai mapē. Mū­zeja Mūzikas vēstures vadošā
krājuma glabātāja Dana Filipsone mums to visu laipni izrādīja.

Otra dāvinājuma daļa ir dažādi piemiņas priekšmeti no Adelaides mūzeja krājuma (tieši tā te arī rakstīts), ordeņu un nozīmīšu kollekcija, kas tiek glabāta speciālā seifā. Arī te katrai nozīmītei, zīmotnei vai ordenim klāt pamatīgs apraksts. Savukārt īpašos lavandas maisos glabājas tautas tērpi un Latvijas armijas formastērpi. Te atrodami arī dokumen­ti, fotoattēli, sarakste un rokrak­sti – materiāli par rakstniecību, mākslu, teātri, par latviešu kaŗavīriem, latviešu dzīvi svešumā, kuŗi uz Adelaidi bija atceļojuši no dažādām pasaules vietām un stāsta par latviešu likteņiem laik­metu griežos, pavisam 3537 vienības.

Vēl ir Margaritas Biezaites kollekcija, kas ietver vēstules, rokrakstus un citus dokumentus. Krātuves telpu rotā divas brīnišķīgas fotografijas: skaista, jauna sieviete tautastērpā – Margarita Biezaite un stalts Latvijas armijas virsnieks – Ēriks Biezaitis.

Pavisam mūzeja krātuvē iegrāmatoti, aprakstīti un digitalizēti, tātad ievadīti elektroniskajā mūzeja priekšmetu uzskaites sistēmā MUPUS – 33 101 no Austrālijas atvestā kultūrvēsturiskā vienība, bet darbs vēl turpinās. Turklāt šobrīd Lavijā tiek veidots mūzeju kopkatalogs, kuŗā pamazām iekļausies arī Biezaišu ve­dums. Biezaišu sarūpētās kollekcijas atrodas valsts aizsardzībā, tās nedrīkst ne pārdot, ne mainīt, ne kā citādi sadalīt.

Jau pieminēju, ka RMM pašreiz atrodas pagaidu telpās. Jau šogad Latvijas mūzeju vērtības pārcelsies uz Pulka ielu pie Dzegužkalna, kur tiek būvēts mūzeju krātuvju komplekss – tur paredzētas telpas ar speciālu režīmu un pavisam citiem plašumiem un ērtībām vērtīgajiem eksponātiem, vairākām izstāžu zālēm un citām iespējām.

Pagaidu lasītava Tērbatas ielā nav sevišķi plaša. Tajā ir gan papīra katalogs, gan elektroniskais, kuŗā lasītavas vadītāja Madara Skudra mums, kā ikvienam apmeklētājam, izrādīja, kā orientēties un sameklēt vienu vai citu priekšmetu. Kad būs gatavs kopkatalogs, to varēs šķirstīt arī internetā.

Gribējām zināt, vai no Adelaides atvestie mūzeja eksponāti kādu arī interesē, vai tos piepra­sa pētnieki, vai tie tiek citādi iz­mantoti. Eksponātu pieprasījumu lapās pārliecinājāmies, ka interese par Biezaišu kollekcijām ir pat ļoti liela, ka, pateicoties tām, top arī ne viens vien raidījums, ka Latvijā Biezaišus piemin joprojām ar dziļu cieņu un pa­teicību. Biezaišu Latviešu mū­zikas krātuves notis plaši izmanto atskaņotājmākslinieki. Ventis Zilberts un Ingus Pētersons ir sagatavojuši pat īpašu koncertprogrammu, tās pēta arī mūzikas vēsturnieki. Biezaišu uz Latviju atgādātie materiāli rēgulāri piedalās dažādās izstādēs. Uzzinājām, ka daži eksponāti pašreiz tiek gatavoti izstādei Alūksnē.

Ēriks Biezaitis pārbedīts Ogres kapsētā, kur guļ arī Margarita un viņu dēls Austris. Margaritas un Ērika Biezaišu vārdi ierakstīti Latvijas kultūrvēsturē uz visiem laikiem, par viņiem lasāms en­­ciklopēdijās un citos uzziņu krājumos.

Vēl tikai varu piebilst, cik labi, ka manis dzirdētā sliktā ziņa izrādījās sagudrota, lai pūstu miglu acīs. Uzturoties Adelaidē, man nebija iespējas ielūkoties mūzejā. Tas jau gadiem stāvot aizslēgts, jo pēc Biezaišiem neesot neviena, kas spētu šo darbu tik rūpīgi un pamatīgi turpināt, kaut arī Adelaidē dzīvo vitāli, darbīgi un latvietību prasmīgi saglabājuši latvieši jau vairākās paaudzēs. Tātad kūsā arī aktīva gara un kultūras dzīve, sevi apliecina talantīgas personības, kuŗu vārdi un darbi būtu saglabājami kultūrvēsturē, aizrit sarīkojumi, no kuŗiem daudzi būtu jāpatur īpašā atmiņā – mūzejā. Tātad eksponāti gandrīz ik dienu klauvē pie durvīm, meklēdami glābiņu no aizmirstības.

 

Foto: Lapamuzejs
Autors: Biruta Eglīte
Publicēts sadarbībā ar laikrakstu "Brīvā Latvija"

 

Nedēļas lasītākās ziņas

Jaunākās ziņas tēmā

Reklāmraksti