Dalies:

Bezdarbs Latvijā tuvojas zemākajam līmenim kopš krīzes

Bezdarbs Latvijā tuvojas zemākajam līmenim kopš krīzes
Freepik
  • 16. Aug. 2019

Ekonomikas izaugsmes tempu bremzēšanās Latvijas darba tirgu pagaidām būtiski nav skārusi un bezdarba līmenis Latvijā strauji tuvojas zemākajam līmenim kopš krīzes, raksta Bankas Citadele ekonomists Mārtiņš Āboliņš.

Kā liecina Centrālās statistikas pārvaldes publicētā informācija, šī gada otrajā ceturksnī bezdarbs Latvijā samazinājies līdz 6,4% un pēdējā gada laikā bezdarbnieku skaits sarucis par gandrīz 14 tūkstošiem. Tas nozīmē, ka jau nākamgad bezdarbs Latvijā varētu būt zemākais kopš neatkarības atjaunošanas, taču līdz ar bezdarba līmeņa mazināšanos darba tirgū arvien vairāk ir jūtama demogrāfisko faktoru ietekme un pārskatāmā nākotnē darba devējiem jārēķinās ar hronisku darbinieku trūkumu, kas skars gandrīz visas nozares.

Salīdzinājumā ar pērno gadu bezdarba līmenis Latvijā otrajā ceturksnī ir sarucis par 1,3 procentpunktu, taču nedaudz negaidīts ir nodarbināto skaita kritums otrajā ceturksnī par 0,4% salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu. Tas nozīmē, ka bezdarba samazinājums ir noticis uz iedzīvotāju skaita mazināšanos ekonomiski aktīvajā vecumā, kā arī nedaudz zemāku iedzīvotāju aktivitāti darba tirgū. Lai arī ekonomikas izaugsme ir kļuvusi lēnāka, šī brīža ekonomiskajam ciklam tas nešķiet loģiski un nodarbināto skaita samazinājums vismaz daļēji varētu būt saistīts ar nodokļu likumdošanas izmaiņām, jo nodarbināto skaita kritums noticis pamatā uz pašnodarbināto un darba devēju rēķina. To apstiprina arī Valsts ieņēmuma dienesta dati par darba ņēmēju skaitu Latvijā, kas šī gada pirmajos piecos mēnešos palielinājies vidēji par 1,8%.

Lasītākās ziņas valstī

Tomēr līdz ar zemāku bezdarba līmeni darba tirgū šobrīd arvien vairāk jūtama demogrāfiskās faktoru ietekme, ko visspilgtāk raksturo nodarbināto jauniešu un pirmspensijas, kā arī pensijas vecuma strādājošo attiecība. Kā liecina jaunākie dati, nodarbināto iedzīvotāju skaits vecumā līdz 24 gadiem šī gada otrajā ceturksnī pirmo reizi noslīdējis zem 50 tūkstošiem, kamēr nodarbināto skaits vecumā no 55 līdz 64 gadiem sasniedzis gandrīz 180 tūkstošus, un strādājošo pensionāru skaits vecumā līdz 74 gadiem tuvojas 40 tūkstošiem. Šāds strādājošo vidējā vecuma pieaugums arī varētu būt iemesls mazākai aktivitātei darba tirgū, jo salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu iedzīvotāju skaits, kuri atrodas ārpus darba tirgus saistībā ar veselības stāvokli ir audzis par 8,6 tūkstošiem un šobrīd tuvojas 70 tūkstošiem.

Neskatoties uz kopumā iepriecinoši zemu bezdarba līmeni Latvijā, tas joprojām lielākais Baltijā un Austrumeiropā, tādēļ noteikti ir potenciāls tā tālākam samazinājumam. Taču vienlaikus ekonomikas izaugsme bremzējas un tuvākajos ceturkšņos uzlabojumi Latvijas darba tirgū, visticamāk, kļūs lēnāki. Darba tirgus ar novēlošanos izjūt izmaiņas ekonomikā un uzņēmēju aptaujās pēdējos mēnešos vērojams nodarbinātības gaidu kritums būvniecībā, kā arī rūpniecībā. Tomēr lēnāka izaugsme un tam sekojošs mazāks pieprasījums pēc darbiniekiem kopējo situāciju darba tirgū būtiski nemainīs, un pārskatāma nākotnē uzņēmējiem jārēķinās ir arvien izteiktāku darbinieku deficītu, kā arī tālāku darba alga kāpumu. Pēc manām prognozēm bezdarbs Latvijā šogad būs ap 6,5%, savukārt nākamgad tas varētu būt tuvu 6%.

Nedēļas lasītākās ziņas

Jaunākās ziņas tēmā

Reklāmraksti