Dalies:

Bērzainē Saimnieču diena kopā ar Zirņiem un zirņiem

Bērzainē Saimnieču diena kopā ar Zirņiem un zirņiem
  • 04. Aug. 2019

Pašā jūlija nogalē Dienvidvācijā, Latviešu kultūras centrā Bērzainē, zirņi bija visur. Sarunas, dziesmas un darīšana ritēja tikai ar, par un ap zirņiem, jo par godu Saimnieču dienai speciāli no Zirņu pagasta Kurzemē ar vadītāju Sarmu Ūpi priekšgalā uz Bērzaini atbrauca folkloras kopa Zirņi.

Trīs dienas Zirņi Bērzaines ļaudīm un ciemiņiem rādīja latviešu nacionālā produkta - pelēko zirņu pagatavošanas daudzveidību. Tāpat varēja baudīt Zirņu pagasta muzikālās tradīcijas un cimdu rakstu un krāsu mantojumu, kā arī tautasdziesmu programmu Man māmiņa piesacīja; rokdarbu meistarklasi Raksts, krāsa, materiāls un dūrainis kā latviskā identitāte un kulinārā mantojuma meistarklasi Zirnis parastais un mūsdienīgais. 

Sarma Ūpe stāsta, ka folkloras kopa pa Bērzaini “plosījusies” trīs dienas un, lai gan visi pelēkos zirņus pazīst kā Ziemassvētku ēdienu, Latvijas ciemiņi visus pārsteiguši ar zirņu ēdienu dažādību: “Bija liels prieks, ka cilvēki bija pārbrīnījušies, jo neko tādu viņi nekur citur nebija baudījuši.”  

Lasītākās ziņas valstī

Visu acu priekšā tika gatavoti un priekšā celti saldie un sāļie zirņu žagariņi, tāpat saldie un sāļie žograuši, pīrāgi ar zirņu pildījumu, zirņu pastēte, plātsmaize ar zirņiem, rulete ar zirņiem un ievārījumu, pankūkas no zirņu miltiem. 

Folkloras kopas dalībniece Edīte Zusmane piebilst, ka no zirņiem var gatavot gan svētku, gan ikdienas ēdienus, sākot no zupas un beidzot ar saldo. Taču visiecienītākie bijuši sāļie žagariņi, jo tos var piekost pie alus - tā teicis Bērzaines saimnieks Āris Avens. Edīte teic: “Sākumā mazliet bija uztraukums, jo Bērzainē bija cita plīts un cita virtuve. Tomēr viss gāja labi.”  

Daina Alksne no Zirņiem stāsta - lai parādītu Saldus novada tautastērpu daudzveidību,  katru dienu folkoras kopa bija citos tautastērpos, jo katra pagasta tautastērpa brunči viens no otra atšķiras ar krāsām un rakstiem.

Bērzaines saimniece Inese Avena teic, ka cilvēku interese par aktivitātēm ir bijusi ļoti liela. Bez latviešiem šajās dienās klāt bija arī vācieši, francūži, holandieši, itālis, spānis, bija arī no Amerikas. Turklāt folkloras kopa Bērzainē atstājusi recepšu grāmatu ar zirņu ēdieniem, un katrs, kurš piedalījās Zirņu aktivitātēs, dāvanā ieguvis disku ar dziesmām.

Zirņu pagasta kultūras darbiniece Sarmīte Kaufmane piebilst, ka pārsteigusi un iepriecinājusi kāda itāļu meitenīte, kura visu laiku strādājusi līdzi, cepusi pīrādziņus un bijusi ļoti priecīga, ka varējusi piedalīties cimdu zīmēšanā. Viņa teic lielu paldies sponsoriem, kas atbalstījuši Zirņu  braucienu, lai varētu uz Bērzaini atvest produktus gatavošanai. 

Kurzemes delegāciju vadīja Zirņu pagasta pārvaldes vadītājs Valdis Gūtmanis, kurš teic paldies par iespēju nokļūt Bērzainē, tāpat paldies saimniekiem par mīļo uzņemšanu un par Francijas izrādīšanu. 

Inese Avena stāsta, ka viesi no Zirņu pagasta brauca arī ekskursijās. Viņi pabija Freiburgā, Švarcvaldes kalnos, Schauinsland kalna tornī, Titisee un bija pie Todtnau ūdenskrituma. Latvijas ciemiņi bija arī Francijā - brauca pa Elzasas vīna ceļu un apskatīja Haut-Koenigsbourg pili.

Zirņu folkloras kopas vadītāja Sarma Ūpe teic: “Ir gandarījums par padarīto, prieks par piedzīvoto un lepnums par Bērzaines ļaudīm, kuri “tura buru” - tur rūpi par latviskumu tik tālu no Latvijas. Kāda tur maza tauta! Latviešu ir daudz un viņi ir visur! Un viņi ēd zirņus!”

 

Nedēļas lasītākās ziņas

Jaunākās ziņas tēmā

Reklāmraksti