Dalies:

Berlīnes mūra krišanai – 30. gadadiena. Dzīve Vācijā pēc dzelzs priekškara

Berlīnes mūra krišanai – 30. gadadiena. Dzīve Vācijā pēc dzelzs priekškara
Ekrānšāviņš no raidījuma
  • 09. Nov. 2019

Sestdien, 9. novembrī, aprit 30 gadi, kopš kritis Berlīnes mūris. Tas ir simbolisks brīdis ne tikai Vācijai, jo iezīmēja dzelzs priekškara krišanu un Aukstā kara beigas, kas oficiāli tika izziņotas trīs nedēļas vēlāk. Vēl pēc gada notika Vācijas apvienošanās. Kādā noskaņojumā Berlīne svin šos 1989. gada vēsturiskos notikumus, kas satricināja un izmainīja pasauli?

Pie Brandenburgas vārtiem valda rosība, ir daudz cilvēku, tūristu un var redzēt, ka visa Vācija, visa Berlīne gatavojas svētku kulminācijai, kas šeit notiks sestdien, 9. novembrī. Prezidents Franks Valters Šteinmeiers un Vācijas kanclere Angela Merkele sestdien apmeklēs piemiņas pasākumu Berlīnes mūra memoriālā. Savukārt vakarā paredzēts liels pasākums pie Brandenburgas vārtiem. Sestdien Berlīni apmeklē arī ārvalstu līderi, tostarp Polijas, Ungārijas, Čehijas un Slovākijas prezidenti. 

Bet pirms 30 gadiem gar Brandenburgas vārtiem gāja Berlīnes mūris un pilsēta izskatījās pavisam citādāka. 1961. gada augustā vienas nakts laikā Rietumberlīne tika apjozta ar drāšu žogu, kas vēlāk pārtapa par Berlīnes mūri un uz 28 gadiem sadalīja pilsētu. Cenšoties mūri šķērsot, gāja bojā aptuveni 200 cilvēki. Mūris kļuva par spilgtāko Aukstā kara simbolu.

Lasītākās ziņas valstī

1989. gada 9. novembrī – pēc kļūdaina Austrumvācijas partijas funkcionāra paziņojuma par atvieglotiem ceļošanas noteikumiem – austrumberlīnieši devās pie mūra tik lielā skaitā, ka sargi apjuka un bija spiesti atvērt vārtus. Jau nākamajās dienās un nedēļās mūri sāka drupināt. Šos drupinātājus pat iesauca par mūra dzeņiem. Starp tiem bija arī latvieši. Abām pusēm satiekoties, valdīja eiforija.

Bijušās Rietumvācijas iedzīvotājs Mihaels Fukss ieradās Austrumberlīnē nedēļu pēc mūra krišanas. "Bija tā, it kā jūs no krāsainas pasaules ieietu melnbaltā pasaulē, jo Autrumberlīnē nebija tik daudz krāsu, nebija reklāmu un ielu apgaismojums bija tumšs. Tas bija ļoti interesanti un aizgrābjoši."

Tagad – atzīmējot 30. gadadienu kopš mūra krišanas – par šiem vēstures notikumiem daudzviet Berlīnē redzamas izstādes, notiek dažādi kultūras un mākslas pasākumi, un šie saviļņojušie vēstures mirkļi tiek izstāstīti arī gaismas šovā Aleksandra laukumā – bijušajā Austrumberlīnē.

Tagad – 30 gadus pēc mūra krišanas un Vācijas atkalapvienošanas - daži tomēr jūt, ka atšķirības turpina pastāvēt. Jautāts, vai joprojām var pateikt – kurš ir no Austrumvācijas un kurš no Rietumu puses, Nikolauss no Hamburgas atzina: "Jā, jūs to varat redzēt – apģērbs ir atšķirīgs. Un arī mājas, no kurām viņi nāk, ir atšķirīgas."

"Cilvēkiem, kas nenāk no Berlīnes, bet no apkārtnes – tiem jūs varat redzēt atšķirību starp austrumvāciešiem un rietumvāciešiem. Bet ne berlīniešiem. Te tikai pēc ēkām," klāstīja Berlīnes iedzīvotājs Gerijs.

"Berlīne nav Austrumvācijas simbols. Tā ir Berlīne. Tā nav Austrumvācija," atzīmēja Vācijas rietumu reģiona iedzīvotājs Markuss. Bet Berlīnes iedzīvotājs Jorgs atzina: "Toreiz mums bija "Trabanti", tagad ir lieli džipi. Cilvēki daļēji ir tuvinājušies, daļēji –  ne."

"Es tikai vēl ceru, ka austrumvācieši un rietumvācieši varētu būt vairāk vienoti un nebūtu viens uz otru nikni. Mēs taču esam viena tauta," teica bijušās Austrumvācijas iedzīvotāja Rozvita.

Taču ekonomisti vērtē, ka atšķirības joprojām ir lielas. Tikai 7% no Vācijas vērtīgākajiem uzņēmumiem atrodas Austrumvācijā, kas ietekmē nodokļu ieņēmumus. Lielākā daļa īres namu Austrumvācijā pieder rietumvāciešiem. Ietekmīgais izdevums "The Economist" raksta, ka Austrumvācijā vidējā alga ir 85% no tās, ko saņem rietumvācieši.

Pilnu LSM.LV rakstu lasi šeit!

Nedēļas lasītākās ziņas

Jaunākās ziņas tēmā

Reklāmraksti