Dalies:

Bergenā aizrautīgi pēta radurakstus

  • 23. Feb. 2020
Bergenā aizrautīgi pēta radurakstus
Bergenā aizrautīgi pēta radurakstus
Bergenā aizrautīgi pēta radurakstus
Bergenā aizrautīgi pēta radurakstus
Bergenā aizrautīgi pēta radurakstus
Bergenā aizrautīgi pēta radurakstus

Cik daudzi no mums zina, kā sauca viņu visus četrus vecvecākus? Un viņu vecākus? Un vēl senāk? Kādi bija viņu uzvārdi, un no kurienes viņi cēlušies? Kā to visu uzzināt šodien, 21. gadsimtā?

Skaidrs, ka Norvēģijas latviešiem interesē savas dzimtas saknes, jo, kā teic Latviešu biedrības Norvēģija-Bergena valdes priekšsēdētāja Ilga Švāne, semināra “Dzimtu vēstures un radurakstu pētīšana” dalībnieku grupa tika nokomplektēta dažu dienu laikā - tas nozīmē, ka Bergenas latviešiem šī tēma interesē un ir būtiska. Seminārs notiek 22. un 23. februārī Bergenā, un to vada ilggadējais radurakstu pētnieks, entuziasts un lektors Jānis Apīnis no Latvijas.  

Radurakstu pētīšana ir lieliska iespēja savienot laikmetus - muižu revīziju akti, baznīcas grāmatas, dvēseļu revīzijas, pat publikācijas vecos laikrakstos, kur jārēķinās, ka jāprot ne tikai latviešu valoda, bet arī vācu, krievu un pat poļu valoda, kā arī jāprot vecā druka - iespēja šos senos dokumentus lasīt datorā un, materiālu pēc tam apstrādājot īpašās datorprogrammās, gūt nojausmu par dzimtas koku un savu sakņu plašumu un dziļumu. 

Lasītākās ziņas valstī

Ilga Švāne teic, ka pēdējos gadu desmitos, kad arhīvu krājumi kļuvuši brīvi pieejami, radurakstu pētniecībai ir pievērušies daudzi. Un šī ir unikāla iespēja gūt zināšanas, kādas nemāca nekur, jo šāda veida zinības pārsvarā iegūstamas pašmācības ceļā. Arī semināra dalībnieki uzsver, ka iegūtā informācija ir izsmeļoša un izglītojoša. I. Švāne teic: “Pētnieka stāstījums ir kodolīgs un interesants. Pat tie, kuriem nav nekādas pieredzes par dzimtas koka veidošanu, radās izpratne par informācijas avotiem, sinhronizāciju, kā arī skaidrība par to, kur sākt, ko meklēt. Pētniecības pamats, protams, ir darbs ar arhīvu materiāliem, dažādu avotu izzināšanu, turklāt J. Apīnis visu skaidroja ar lielu aizrautību, izmantojot dažādus pieredzes un stāstus.”

Semināra dalībnieki atzīst - padziļināti informācijas meklējumi prasīs vairāk zināšanu un laika, tomēr tādā veidā ir iegūtas ne tikai zināšanas par senčiem un tuviniekiem, bet arī stāsti par vēstures notikumiem. Ilga Švāne teic: “Dalībnieki neslēpj sajūsmu par to, ka šis process aizrauj - tas ļauj justies kā detektīvam, šķetinot dzimtas gājuma pavedienus. Sajūsma, atrodot ierakstu par vectēva ģimeni ir neaprakstāma. Arī tie, kuriem jau ir pieredze ar radurakstu pētīšanu, uzzinājuši daudz ko jaunu, piemēram, informāciju par zonālajiem arhīviem, Gregora kalendāru.”

Latviešu biedrības Norvēģija-Bergena valdes priekšsēdētāja Ilga Švāne biedrības vārdā saka mīļu paldies Jānim Apīnim par devumu un dalīšanos savās zināšanās, par vērtīgo informāciju un avotiem. Tāpat biedrība teic paldies Rasai Jukonei par semināra organizēšanu un visiem brīvprātīgajiem, kuri ir palīdzējuši, lai šis pasākums varētu veiksmīgi noritēt.

 

Nedēļas lasītākās ziņas

Jaunākās ziņas tēmā

Reklāmraksti