Dalies:

Baltijas prezidenti kritizē vēstures faktu sagrozīšanu par Otro pasaules karu

Baltijas prezidenti kritizē vēstures faktu sagrozīšanu par Otro pasaules karu
LETA/Ieva Lūka
  • 07. May. 2020

Latvijas, Igaunijas un Lietuvas prezidenti, atzīmējot Otrā pasaules kara beigu 75.gadadienu Eiropā un pieminot visus karā cietušos un sabiedroto valstu karavīru nestos upurus, izplatījuši kopīgu paziņojumu, kurā uzsver - bez tiem nebūtu iespējama nacistiskā režīma sakāve 1945.gada 8.maijā, kam sekoja daudzu Eiropas valstu atbrīvošana no okupācijas un holokausta traģēdijas izbeigšana. Savukārt vēsturisko faktu sagrozīšana par Otro pasaules karu "uzskatāma par nožēlojamu vēstures falsificēšanu", teikts paziņojumā.

"Apzinoties nepieciešamību iedibināt uz tiesiskiem principiem balstītu starptautisko kārtību un valstu daudzpusējās sadarbības sistēmu, mērķis, ar kādu pēc kara noslēguma tika radīta Apvienoto Nāciju Organizācija, bija nodrošināt mieru, drošību un kopīgo vērtību pastāvēšanu. Savukārt Rietumeiropas valstis sāka īstenot kopējo ideju par vienotu un brīvu Eiropu - tādu Eiropu, kurā valda miermīlīga līdzāspastāvēšana, demokrātija, tiesiskums un cilvēktiesību ievērošana. Par jaunās Eiropas stūrakmeņiem kļuva Eiropas Padome, NATO un Romas līgums," visu trīs Baltijas valstu prezidentu vārdā video uzrunā saka Latvijas Valsts prezidents Egils Levits.

Lasītākās ziņas

Tomēr Centrāleiropas un Austrumeiropas valstu tautām Otrā pasaules kara beigas nenesa atbrīvošanu, atgādina Baltijas valstu līderi. Tā vietā vienu totalitāro režīmu nomainīja cits, un Baltijas valstis tika vardarbīgi iekļautas Padomju Savienības sastāvā.

"Starp Padomju Savienību un nacistisko Vāciju noslēgtā Molotova-Ribentropa pakta slepeno protokolu parakstīšana ļāva diviem nežēlīgiem diktatoriem Staļinam un Hitleram sadalīt Eiropu divās ietekmes sfērās. Neilgi pēc Otrā pasaules kara sākuma 1939.gada 1.septembrī, pamatojoties uz noslēgto paktu, kā arī vācu-padomju līgumu par draudzību un robežu starp PSRS un Vāciju, Padomju Savienība okupēja un anektēja Igauniju, Latviju un Lietuvu," video uzrunā norāda Levits, "Komunistiskais režīms valdīja pār Eiropas kontinenta centrālo un austrumu daļu gandrīz pusgadsimtu. Izmantojot savu militāro pārspēku, masu represijas, masveida deportācijas un visaptverošu ideoloģisko kontroli, Padomju Savienība pilnībā pakļāva Baltijas tautas savai varai."

Uzrunā tiek atgādināts, ka Padomju Savienības sabrukumā lielā mērā roku pielika visu trīs valstu iedzīvotāju nevardarbīgās un mērķtiecīgās darbības, kā arī starptautiskās sabiedrības iesaistīšanās un atbalsts.

"Mēs esam dziļi pateicīgi tām vairāk nekā 60 rietumvalstīm, kas atteicās juridiski atzīt mūsu valstu padomju okupācijas faktu. Samnera Velsa vadītā ASV departamenta 1940.gada 23.jūlijā pieņemtā deklarācija aizsāka Baltijas valstu okupācijas de iure neatzīšanas politiku starptautiskajā diplomātijā," saka Valsts prezidents.

Lai arī pašreiz Baltija ir Eiropas Savienībā un NATO, nedrīkst aizmirst kopīgās vēstures traģiskākās lappuses, teikts paziņojumā, asi kritizējot centienus "pārrakstīt" vēsturi.

"Mēs vienmēr aizstāvēsim patiesību un taisnīgumu. Vēsturisko faktu sagrozīšana par Otrā pasaules kara izcelšanos un tā noslēgumā veikto Eiropas sadalīšanu ir uzskatāma par nožēlojamu vēstures falsificēšanu, kā arī par tiesiski iedibinātās un šobrīd pastāvošās starptautiskās kārtības graušanas mēģinājumu," saka Levits, "Mēs kategoriski esam pret jebkādu ietekmes sfēru noteikšanu un uzstājam, ka attiecībām visu valstu starpā jāveidojas uz līdzvērtīgiem pamatiem. Viens no galvenajiem starptautiskās drošības garantiem ir bez ierunām rūpīgi ievērot starptautiskās tiesības un savstarpēji atzītās normas, tāpat arī atzīt citu suverēnu valstu teritorijas nedalāmības principu un tiesības veidot nacionālās drošības sistēmu pēc saviem ieskatiem, kā arī pievienoties valstu savienībām un veidot alianses. Mēs atkārtoti uzsveram, ka mūsu valstu kopējā aizsardzība arī turpmāk balstīsies uz NATO, savukārt transatlantiskajām saitēm būs būtiska loma Eiropas drošības un stabilitātes garantēšanā arī nākotnē."

Visu trīs valstu prezidenti pārliecināti, ka rietumu pasaules demokrātiskās vērtības un vienotība ir vitāli svarīgs faktors tālākajā Baltijas valstu un ikvienas Eiropas valsts pastāvēšanā.

Nedēļas lasītākās ziņas

Jaunākās ziņas tēmā

Reklāmraksti