Dalies:

Baltiešu simtgades svinību sarīkojums Stokholmā ar ievērojamu politisko nozīmi

Baltiešu simtgades svinību sarīkojums Stokholmā ar ievērojamu politisko nozīmi
  • 30. May. 2018
Atzīmējot Latvijas valsts simtgadi, šā gada 26. maijā brīvdabas muzejā “Skansen” Stokholmā notika plašs, Baltijas valstu simtgadei veltīts, sarīkojums “Baltiešu diena” (Baltikumdagen), kurā Zviedrijā dzīvojošie latvieši, lietuvieši un igauņi atzīmēja savu valstu pastāvēšanas simtgadi. Sarīkojumā piedalījās Igaunijas, Latvijas, Lietuvas un Zviedrijas ārlietu ministri, Stokholmas pilsētas amatpersonas, sabiedrisko organizāciju pārstāvji, Baltijas valstu kori, deju kopas, mūziķi, amatnieki, sestdienas skolu audzēkņi un svētku rīkotāji.
 
“Baltiešu dienas” sarīkojuma atklāšanā klātesošos uzrunāja Zviedrijas ārlietu ministre Margota Valstrēma, Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs, Lietuvas ārlietu ministrs Linas Linkēvičius, Igaunijas ārlietu ministrs Svens Miksers, kā arī Stokholmas pilsētas domes priekšsēde Eva-Luise Ērlandsone Sloraka un pasākuma norises vietas – Skansena direktors Jons Bratmīrs. No Latvijas īpaši uz šo pasākumu bija ieradusies arī Zviedrijas vēstniece Latvijā Annika Jagandere. Kā apstiprinājums par tālākas sadarbības veicināšanu starp Zviedriju un Baltijas valstīm izskanēja ministres Valstrēmas paziņojums par Zviedrijas valdības simtgades dāvanu Latvijai, Lietuvai un Igaunija, katrai valstij piešķirot 10 miljonus Zviedrijas kronu jaundibinātam jubilejas fondam. Fonds paredzēts publiskās diplomātijas attīstīšanai starp Zviedriju un Baltijas valstīm, īpaši izceļot jauniešu sadarbības veicināšanu. Ministre savā uzrunā aicināja privātpersonas, uzņēmējus un organizācijas ziedot šim fondam, lai nodrošinātu tā ilgtspēju arī nākamajā simtgadē.
 
Sarīkojuma organizēšanā lielu darbu veica Zviedrijas baltiešu sabiedriskās organizācijas, tostarp Zviedrijas latviešu apvienība, ZLA. Apvienības valdes pārstāve Baltiešu sadarbības grupā un viena no pasākuma organizatorēm, Ieva Reine, pauda gandarījumu par plaši apmeklētajām svinībām: ”Baltijas valstu simtgades svētki Stokholmā ir ilgstošas, rūpīgi plānotas sadarbības emocionāla kulminācija, kas ir arī pierādījums diasporas nevalstisko organizāciju kapacitātei un to spējai veidot spēcīgas sinerģijas ar izcelsmes valstu pārvaldi. Dalība Baltiešu sadarbības grupā sniedz lielisku iespēju savstarpējo kontaktu veidošanai ne vien starp Baltijas valstīm, bet arī kļūstot par redzamu nevalstisko organizāciju partneri Zviedrijas institūcijām. Šai sadarbībai ir būtiska ietekme ne tikai uz Baltijas valstu un Zviedrijas kultūras apmaiņu nākotnē; tā sniedz arī vienreizēju iespēju jaunu stratēģisko partnerību attīstībai, kam īpaši liela nozīme ilgtermiņā būtu vairākos virzienos, t.sk. inovatīvos, ģeopolitiski nozīmīgos sadarbības risinājumos ar vietējās baltiešu diasporas aktīvu iesaisti.”
 
Latviju “Baltiešu dienā” pārstāvēja sieviešu koris “Sapnis” (mākslinieciskā vadītāja un diriģente Iveta Rīmane-Lūse, koncertmeistare Maija Feldmane) un vokālais ansamblis “Poppy” (mākslinieciskā vadītāja Gunta Stade) no Latvijas, Stokholmas tautas deju kopa “Zibenītis” (māsklinieciskā vadītāja Jolanta Strazdiņa), Stokholmas latviešu koris (diriģente Sandra Leja-Bojsten, koncertmeistare Iveta Cālīte), tautas mūzikas un danču grupa “Stokholmas spēlmaņi”, kā arī Stokholmas latviešu skolas audzēkņi, vecāki un skolotāji (deju skolotāja Iveta Lāce).
 
Jāatzīmē, ka “Baltiešu diena” šogad notiek jau 14. gadu pēc kārtas un parasti tā notiek kādā Stokholmas piepilsētas novadpētniecības muzeja brīvdabas estrādē. Par godu Baltijas valstu simtgadei sarīkojuma formāts tika paplašināts un rīkots vienā no Stokholmas centrālajām vietām. Pasākums iepazīstināja plašāku sabiedrību Zviedrijā ar Baltijas valstu kultūru, vēsturi, kormūzikas, tautas dejas, amatniecības un kulinārajām tradīcijām. Sanākušos viesus visas dienas garumā uz 3 estrādēm priecēja baltiešu mūziķi, dziedātāji un dejotāji. Uz centrālās skatuves “Bollnästorget” laukumā apmeklētāji klausījās svinīgās uzrunas, baudīja koru un deju kopu koncertus. “Seglora kyrka” baznīcā skanēja tradicionāla Igaunijas salu kāzu mūzika, kur varēja uzzināt par kāzu tradīcijām zviedru apdzīvotajās Igaunijas Rego (Rågö) salās, kā arī varēja dzirdēt Latvijas sieviešu kora “Sapnis” uzstāšanos kopā ar operdziedātāju Eviju Martinsoni un estrādes dziedātāju Žoržu Siksnu, kora solistēm Guntu Vilni un Kristīni Medni. Savukārt skatuve “Tingsvallenscenen” bija atvēlēta bērnu un jauniešu koru priekšnesumiem, kā arī tautas mūzikas un danču darbnīcām kopā ar grupu “Stokholmas Spēlmaņi”.
 
Svētku apmeklētājiem bija iespēja iepazīties ar tautas mākslas darinājumiem, nogaršot nacionālos ēdienus, kā arī piedalīties radošajās darbnīcās. Skansena viesi uzzināja daudz jauna par Baltijas tautu vēsturi un kultūru, kā arī tūrisma iespējām. Par to rūpējās Latvijas institūts un Latvijas Nacionālais kultūras centra stends, kurā ar saviem darinājumiem apmeklētājus priecēja tautas daiļamata meistaru grupa Lindas Rubenas vadībā.
 
Latvijas Republikas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs apsveica Valentīni Lasmani, kura bija ieradusies uz Baltiešu dienas svinībām, viņas 102. dzimšanas dienā. Savā mūžā Valentīne Lasmane ir piedzīvojusi visus Latvijas Republikas ārlietu ministrus.
 
Pasākumam par godu tika izdota arī Baltijas valstu Simtgades brošūra, kurā bija iekļauta informācija par Baltijas valstīm, pasākuma dalībniekiem un svētku programma. Vakarā Igauņu namā bija atvērts Saieta nams, kurā notika noslēguma balle visiem baltiešu organizāciju biedriem. Kā pauda lietuviešu apvienības pārstāve Veronika Paulauskas, “Mēs varam kopīgi svinēt svētkus un veiksmīgi strādāt kopā, tāpēc mums ir apzināti jāturpina baltiešu sadarbības stiprināšana diasporā.”
 
Baltiešu diena Skansenā ir viena no Latvijas valsts simtgades starptautiskās programmas un Latvijas Ārlietu ministrijas koordinētās Publiskās diplomātijas programmas norisēm, un to atbalstīja kupls pulks Latvijas valsts iestāžu un organizāciju, kā arī nozaru vadošie uzņēmumi Latvijā un Zviedrijā.
 
Baltiešu dienas svinības atbalstīja:
Latvijas Republikas Ārlietu ministrija, Latvijas Republikas Kultūras ministrija, Latvijas vēstniecība Zviedrijā, Latvijas Institūts, Latvijas Simtgades birojs, Latvijas Nacionālais Kultūras centrs, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra, Eiropas Latviešu apvienība, Pasaules Brīvo Latviešu apvienība, uzņēmumi Livonia Print, Tallink, Rent08, kā arī Igaunijas un Lietuvas valdība, valsts iestādes un uzņēmumi.
 
Raksta autore Ieva Reine, ZLA pārstāve Baltiešu sadarbības grupā .
Rakstā izmantoti arī Latvijas vēstniecības Zviedrijā un Zviedrijas Latviešu apvienības sagatavotie informatīvie materiāli.
 
Attēlā: Zviedrijas ārlietu ministre Margota Valstrēma saka uzrunu Baltiešu dienā, autors: Zviedrijas Ārleitu ministrija

Nedēļas lasītākās ziņas

Jaunākās ziņas tēmā

Reklāmraksti