Dalies:

Kārlis Streips: Balsot jāiet, balsot jāiet

Kārlis Streips: Balsot jāiet, balsot jāiet
Foto: LETA
  • 15. Feb. 2020

Polītika nu ir tā joma, kur ne­varam būt simtprocentīgi pār­liecināti par to, kas notiks tālāk. Tā, piemēram, partijai KPV LV, par kuŗu pagājušajā nedēļā rak­stīja kollēga Sallija Benfelde ar domu, ka nekāda īpaša nākotne tai nespīd, pagājušajās brīvdie­nās, 8. februārī, tai tomēr izdevās savākt nepieciešamo pilnsapul­ces kvorumu, lai gan tikai ar otro piegājienu. Un tomēr – nosacīti.

Vispirms partijas līdzpriekšsēdis Atis Zakatistovs paziņoja, ka uz sapulci ieradušies 134 no 590 partijas biedriem, plus vēl 62 citi bija kādam no tiem uzticējuši tiesības pārstāvēt arī viņu. Liku­mā ir noteikts, ka kvorums ir puse no partijas biedriem. 134 + 62 ir 196, un puse no 590 ir 295. Likumā arī ir noteikts, ka tādā gadījumā var sasaukt atkārtotu sapulci, kur kvorums nav vairs vajadzīgs. Apmēram pēc 15 mi­nūtēm A. Zakatistovs paziņoja, ka divi delegāti nolikuši savus mandātus, tāpēc kopumā sapul­cē reģistrēti 194 biedri, ieskaitot pilnvarotos.

Atsevišķi delegāti centās bilst, ka patiesībā šāda at­kārtota sapulce ir rīkojama citā dienā, nevis pāris minūtes pēc pirmās, taču sēde turpinājās, A. Zakatistovam atzīstot, ka laikā kopš partijas dibināšanas (“Mēs nākam no necilām saknēm, ne­viens no mums nav berzējies pie elites tauku bundulīšiem”) ik pa laikam ir nācies maksāt “node­vas” tādā nozīmē, ka citādi do­mājoši cilvēki no partijas ir aiz­gājuši. Sapulcē partijas ļaudis sprieda, lai mainītu valsti, par­tijai ir nepieciešams būt pār­ stāvētai Saeimā un valdībā, un KPV LV tāda ir. Partiju pārstā­vošie ministri atskaitījās par savu darbu, par KPV LV priekšsēdi ievēlēts jau minētais A. Zakatis­tovs. Partijas sākotnējais dibinā­tājs Artuss Kaimiņš vispār netika pieminēts ne vārdā, ne nevārdā. Līdz ar to partija ar desmit man­dātiem Saeimā un trim minis­triem valdībā acīmredzot ir no­ lēmusi rullēt tālāk.

Lasītākās ziņas valstī

Pēdējā pār­baude vēlētāju priekšā bija pērn Eiropas parlamenta vēlēšanās. 0,92% balsu, kas īpaši daudzso­lošs rādītājs nav, bet A. Kaimiņa pirms brīža paģērējumu, ka KPV LV vienkārši būtu jālikvidējas, sapulces delegāti nolēma neņemt vērā. Līdz nākamajām Saeimas vēlēšanām vēl ir labs laiks, daudz kas vēl var mainīties. Skat, Aldis Gobzems jau paziņojis, ka grasās veidot jaunu polītisko spēku...

Savukārt, ja ne par visiem 100 procentiem, tad par apmēram 99,99 procentiem varu pareģot, ka kaut kad, daudz paredzamā­kā nākotnē rīdziniekiem nāksies doties uz iecirkņiem un vēlēt jaunu pašvaldību. Pagājušajā ne­dēļā Rīgas mērs Oļegs Burovs sasauca trīs Rīgas domes plenār­ sēdes, un visos trīs gadījumos nesanāca vajadzīgais kvorums, jo sēdi boikotēja i domes opozī­cija, i arī Saskaņa. Likumā ir no­ teikts, ka trīs sēdes bez kvoruma ir iemesls domes atlaišanai. Ir arī fakts, ka likumā ir noteikts, ka pašvaldībām budžets ir jāpieņem divu mēnešu laikā pēc attiecīgā gada valsts budžeta izsludināša­nas.

Šī gada valsts budžets izslu­dināts pērn 28. novembrī, bija aizritējuši divi mēneši šā gada 28. janvārī, un budžeta joprojām nav. Acīmredzot vairākums Rīgas domes deputātu ir nolē­muši, ka vairs nav jēgas censties. Kā zināms, Saeimā jau pirmajā lasījumā ir pieņemts likums par domes atlaišanu. Galīgais lasī­jums paredzēts šonedēļ, 13. feb­ruārī. Vides aizsardzības un re­ģionālās attīstības ministrs Juris Pūce pagājušajā nedēļā teica, ka viņš neuzskata, ka būs nepiecie­šams grozīt likumprojektu, lai tajā arī iekļautu jautājumu par norautajām plenārsēdēm. Līdz ar to, visticamāk, Saeima likumu ceturtdien arī pieņems.

Par to, kad tieši būs ārkārtas vēlēšanas, patlaban vēl skaidrī­bas nav. Saeimas opozīcija jau ir savākusi nepieciešamo parakstu skaitu, lai lūgtu Valsts prezidentu Egilu Levitu likumu neizsludi­nāt. Lasītāji atcerēsies, ka tā jau ir noticis ar likumu, kuŗā noteikts, ka ārkārtas vēlēšanu gadījumā Rīgas domi vēlēs nevis līdz paš­reizējā kārtējā termiņa beigām, bet gan uz visu nākamo pašval­dības termiņa posmu, tātad uz vairāk nekā pieciem gadiem – līdz kārtējām vēlēšanām 2025. gadā.

Patlaban tiek vākti paraksti par referenduma izsludināšanu par šo jautājumu. Nepieciešams savākt vienu desmito daļu no tā vēlētāju skaita, kas piedalījušies iepriekšējās vēlēšanās. Patlaban savākti mazāk par diviem pro­ centiem, un pēdējā parakstu die­na būs 14. februārī. Acīmredzot nekas nesanāks. Ja, savukārt, Valsts prezidents arī nolems ne­izsludināt likumu par Rīgas do­mes atlaišanu, tad atkal sāksies parakstu vākšana, un tas nozīmē, ka ārkārtas vēlēšanas varētu būt maijā vai pat jūnijā.

Tiesa, man gribētos domāt, ja reiz vairākums pašvaldībā ir pierādījis, ka tas vairs negrib strādāt tālāk, nebūtu nekādas jēgas likumu neizslu­dināt, vēl jo vairāk – ņemot vērā to, ka laikā kopš kādreizējā mēra Nila Ušakova pārcelšanās uz Ei­ropas parlamentu Briselē, Rīgas domē ir izrādījies ārkārtīgi grūti savākt kopā jelkādu vairākumu. Mērs Burovs pagājušajā nedēļā bilda, ka varbūt tomēr varētu vēl pirms atlaišanas pieņemt bu­džetu. Uz to Saskaņu pārstāvošā Anna Vladova atbildēja, ka Saskaņa būtu gatava to apsvērt, bet tikai tādā gadījumā, ja saruna par budžetu sāktos pavisam no jauna. Vienā sēdē pagājušajā ne­dēļā bija paredzētas debates par Burova kunga atstādināšanu, Saskaņai apgalvojot, ka viņš jauno budžetu esot sastādījis “vienper­soniski” bez konsultācijām ar citiem domē pārstāvētiem spē­kiem.

Katrā gadījumā, laika nav daudz. Pēc atlaišanas varu līdz ārkārtas vēlēšanām un brīdim, kad jaunievēlētā dome stāsies amatā, pilsētā pārņems iecelti administrātori, iespējams, ar Vi­des aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas valsts sekre­tāru un ar diviem viņa vietnie­ kiem, vienu – no Finanču, otru – no Tieslietu ministrijas. Šajā pār­valdes sistēmā nebūtu paredzē­tas komisijas, visu darbu darītu minētie trīs administrātori. Vai šādu nevēlētu amatpersonu pie­ņemts budžets rīdziniekiem būtu pieņemams? Nav tā, ka budžeta lietas pašvaldībā ir apstājušās, patlaban atļauts tērēt vienu div­padsmito daļu no iepriekšējā gada budžeta. Varbūt domnieki vēl sasparosies un pieņems jaunu budžetu, to rādīs laiks, bet vispār tas šķiet mazticami.

Kas attiecas uz ārkārtas vēlēša­nām, pirmkārt, pavasaris nav pats labākais laiks vēlēšanu rīko­ šanai – cilvēki dodas uz savām lauku mājām vai atvaļinājumā. Salīdzinājumam – iepriekšējās pašvaldību vēlēšanās 2017. gada 3. jūnijā piedalījās 58,72% balss­ tiesīgo. Tas vēl ir labs rādītājs, salīdzinot, piemēram, ar pērna­jām Eiropas parlamenta vēlē­šanām 25. maijā, kad līdz iecirk­ņiem aizgāja mazāk nekā trešā daļa vēlētāju.

Otrkārt, 2017. gada pašvaldību vēlēšanās startēja 11 partijas, no kuŗām mandātus ieguva piecas. Kandidātos palika divas patla­ban valdošajā koalicijā pārstāvē­tas partijas – jau minētā KPV LV un Zaļo un Zemnieku savienība, un lielais skaits partiju Saskaņa/Gods kalpot Rīgai ļāva saņemt vairāk par 50 procentiem balsu jeb 32 no 60 mandātiem domē.

Šogad, visticamāk, Saskaņa un Gods kalpot Rīgai startēs atseviš­ķi. Gribas cerēt, ka visas tās par­tijas, kuŗas saprot, ka ir nepiecie­šams pielikt punktu Saskaņas/ GKR desmit gadus piekoptajai polītikai, kuŗas vadmotīvs no sākta gala ir bijis korupcija, pratīs atteikties no personīgajām ambī­cijām un vēlētājiem piedāvāt pie­saistošu kopsarakstu. Bet vienādi vai otrādi, ārkārtas vēlēšanas būs, par to varam būt pārliecināti. Bet par to, kādi būs to rezultāti, pār­liecības nevar būt nekādas. Taču cerība mirst pēdējā. Nav mūsu valsts galvaspilsētai jābūt korup­cijas un skandālu bedrei! Un tāpēc, rīdzinieki – saņemsimies!

Autors: Kārlis Streips

Publicēts sadarbībā ar laikrakstu " Laiks"

Nedēļas lasītākās ziņas

Jaunākās ziņas tēmā

Reklāmraksti