Dalies:

Baiba Bela: Latvijas un diasporas zinātnieku sadarbības ieguvumiem jābūt abpusējiem

Baiba Bela: Latvijas un diasporas zinātnieku sadarbības ieguvumiem jābūt abpusējiem
  • 15. Mar. 2019

Lielākā daļa Latvijas diasporas zinātnieku pauduši lielu interesi sadarboties ar Latvijas zinātniekiem, atklāj Latvijas Universitātē tapušā pētījuma “Latvijas zinātnieki pasaulē: sadarbības tīkli un iespējas" rezultāti. Sadarbība sekmētu zināšanu apriti, paplašinātu pētījumu tēmu loku, tematisko dažādību un nodrošinātu veiksmīgāku finansējuma piesaisti. Taču ieguvumiem jābūt abpusējiem, nevis egoistiskai vienpusējai vēlmei celt savu kapitālu uz citu rēķina, Latvijas Radio 1 raidījumā “Zināmais nezināmajā” norāda pētījuma autore un LU “Diasporas un migrācijas pētījumu centra” vadošā pētniece Baiba Bela.

Latvijas zinātnieku diasporas aptaujā piedalījās 234 zinātnieki no 30 valstīm, ieskaitot Latviju. Aptuveni 80% respondentu ir dzimuši Latvijā un emigrējuši pēc Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā. B. Bela norāda, ka no tiem, tā dēvēto, veco diasporu izdevies sasniegt salīdzinoši maz. Tikai 16% procenti no respondentiem doktora grādu bija ieguvuši Latvijā. Tas nozīmē, ka zinātnieka karjera lielā mērā sākas tieši ārpus Latvijas, īpaši maģistra un doktorantūras studijas.

Pētījumā secināts, ka Latvijas zinātnes diaspora ir ieinteresēta sadarbībā ar zinātniekiem Latvijā. 67% aptaujas dalībnieku pauduši lielu interesi sadarboties ar Latvijas zinātniekiem, savukārt 25% norāda, ka interese sadarboties būs atkarīga no konkrētiem apstākļiem.

Lasītākās ziņas

Baiba Bela, atsaucoties uz starptautiskiem pētījumiem, kā vienus no galvenajime sadarbības ieguvumiem min veiksmīgāku finansiālā atbalsta piesasitīšanu un plašāku publikāciju atpazīstamību. Pētījumā secināts, ka galvenais priekšnoteikums sadarbībai ar diasporu ir tāda zinātnes sistēma Latvijā, ar kuru diasporas zinātniekiem būtu profesionāla motivācija sadarboties - pietiekoši finansēta, labi pārvaldīta un pievilcīga. “Mūsu galvenais uzdevums ir domāt, lai šie ieguvumi būtu abpusēji. Mēs nevaram cerēt, ka diasporas zinātnieki mēģinās sadarboties ar Latviju, ja mēs uz to skatīsimies “ko mēs no viņiem varam dabūt”, jo tā ir egoistiska, vienpusēja vēlme celt savu kapitālu uz citu rēķina,” norāda pētniece.

Interesanti, ka tieši humanitāro un sociālo zinātņu tīkli ir daudz plašāki un ciešāki, kā norādā B.Bela, sadarbība ir intensīvaka un, tīklu ķēdes ir daudz garākas, savukārt eksaktajās zinātnēs sadarbība ir mazāka: sadarbības ķēdes ir īsākas, un to pārklāšanās ir ievērojami mazāka. Tāpat pētījums atklāj, ka 70 % sadarbība norīt tieši ar Latvijas zinātkiem, bet atlikušie 30% ir tieši savstarpējā diasporas sadarbība.

Atsaucoties uz citiem pētījumiem par sadarbību ar diasporas zinātniekiem, B. Bela apgalvoja, ka vēlme sadarboties ir atkarīga arī no tā, kādā karjeras posmā zinātnieks ir. Jaunībā viņš būtu gatavs sadarboties ar mājas zemi, bet viņam trūkst resursu. Savukārt, atrodoties augstākajā karjeras posmā, vairāk parādās nesavtīga vēlēšanās palīdzēt un celt savas tēvzemes zinātnes līmeni.

Ar plašākiem pētījuma rezultātiem var iepazīties šeit.

Foto: Latvijas Universitāte; attēlā - Baiba Bela

Nedēļas lasītākās ziņas

Jaunākās ziņas tēmā

Reklāmraksti