Dalies:

Avantpop mākslinieces Elizabetes Balčus albums izskan pasaulē

Avantpop mākslinieces Elizabetes Balčus albums izskan pasaulē
LETA/Paula Čurkste
  • 13. Mar. 2020

Mūziķe, komponiste, performatore Elizabete Balčus ir viena no aizvadītās desmitgades atšķirīgākajām māksliniecēm Latvijas populārās mūzikas skatuvē. Viņa pēdējos trīs gadus pavadījusi garās koncertturnejās, ar sava 2016. gadā izdotā albuma “Conarium” programmu uzstājoties ne vien Eiropā, bet arī Kanādā un Āzijā, raksta LSM.LV

Ieguvusi akadēmisko izglītību flautas specialitātē, laika gaitā Elizabetes Balčus radošā darbība attīstījusies avantpopa virzienā. Iesākumā plašāka publika Elizabeti iepazina kā meiteņu indie popgrupas “Sus Dungo” dalībnieci. Neilgi pēc tam viņa spilgti debitēja solo ar mazalbumu “Wooden Horse”, kurā melodiskas, akustiski iespēlētas dziesmas izpilda ar baroka mūzikas vokālam raksturīgu izsmalcinātību un pompozumu. Radošā dzīve pieņēma straujākus un plašākus apgriezienus, kad Lielbritānijas izdevniecības “Liminal Noise” paspārnē Balčus izdeva albumu “Conarium” (izdots 26.10.2016.).

Lasītākās ziņas

Būtiski mainījās viņas mūzikas skanējums – tas kļuva daudz elektroniskāks, joprojām saglabājot melodiskumu, un Balčus solo koncerti arvien vairāk kluva par sirreālām performancēm. Šīs pārmaiņas pavēra iespēju Elizabetei koncertēt ārzemēs, kuru viņa arī izmantoja. Albumu “Conarium” izcēluši tādi ārvalstu muzikālie mediji kā “The Quietus”, “Sounds Magazine”, “Gigwise”, “Clash”, “CMU”. Elizabeti savā grāmatā “Perfect Sound Whatever” pieminējis komiķis, mūziķis un publicists Džeimss Eikasters (James Acaster), izvērstāk par albumu “Conarium” viņš ir plānojis rakstīt nākamajā grāmatā, bet tikmēr “BBC Sounds” podkāstos gaidāma Džeimsa un Elizabetes saruna par “Conarium”.

Vēlos ceļot!

Elizabete Balčus ir no tiem māksliniekiem, kuriem ir dabas dots talants un kuri to arī prasmīgi pielieto dzīvē. Ar mieru un vieglumu viņa pieiet iecerētajam, ļaujas idejas plūdumam, kas viņu aizved ne vien pie muzikāla, bet arī vizuāli krāšņa rezultāta. Māksliniece izceļas ar rūpīgi veidotu skatuves tēlu – ekscentrisku, bet ļoti gaumīgu. Gan muzikāli, gan vizuāli viņu ir iedvesmojis sirreālisms. Saruna ar LSM.lv notika starpposmā – Elizabete pavisam nesen bija atgriezusies no koncertēšanas Japānā  un Taivānā, viņas prātu nodarbināja domas par jauno albumu.

“Izdodot albumu "Conarium", es neko negaidīju. Mans mērķis bija darīt to, kas man patīk – izteikt sevi. Ierakstīju dziesmas tādas, kādas es tās gribēju ierakstīt. Zināju, ka atradīsies cilvēki, kas albumu novērtēs,” saka Balčus. Viņa tolaik vēlējusies ceļot, un pirmajā solo tūrē, kuru noorganizēja izdevniecība “Liminal Noise”, viņa uzstājās Lielbritānijā, tad devās uz Kanādu. Daudz uzstājusies Itālijā un Portugālē, kur vienmēr ir gaidīta atgriežamies.

Protams, koncertu organizēšanu atvieglo fakts, ka Elizabete ir solo māksliniece. “Kad es ceļoju, katru dienu, katru sekundi ir jauna bilde. Ceļojot man nebūtu laika, ko veltīt draugiem. Es domāju par savu koncertprogrammu, kā es nokļūšu uz nākamo koncerta vietu – ir tik daudzas lietas, par ko domāt. Es varu rēķināties pati ar sevi, kas arī ir forši. Ceļojusi esmu dažādi – esmu nakšņojusi autobusā vai vilcienā, tāpat esmu palikusi pieczvaigžņu viesnīcā, kur mani uz 50 metrus attālo koncerta vietu aizved ar limuzīnu. Tā ir forša pieredze, kad vari izbaudīt, sākot no paša zemākā līdz luksusam,” saka Balčus.

Elizabete jau vairākkārt ir uzstājusies arī Āzijā.

“Plānošana parasti sākas no viena koncerta. Taivānā mani apstiprināja "Lak Fest”. Ja reiz es braucu tik tālu, man vajadzētu vēl kādus koncertus. Tā kā Taivānā biju bijusi jau iepriekšējā gadā, zināju vietas, kurās var spēlēt, man jau bija arī kontakti, kuriem uzrakstīju par savu atgriešanos. Varbūt esmu noderīga? Galu galā šajā reizē Āzijā uzstājos septiņos koncertos,” stāsta Elizabete.

Acīmredzami viņu pašu visvairāk iedvesmojusi negaidītā iespēja Japānā iesildīt britu avantpopa mākslinieka Kosmo Šeldreika (Cosmo Sheldrake) koncertu. Sākumā tā bija iecere kopā ar draugu, mūzikas žurnālistu Kaju Treforu (Cai Trefor) apmeklēt Kosmo koncertu kā klausītājiem, bet tad izrādījās, ka Kajs ar mākslinieka menedžeri bija kopā mācījies vienā augstskolā. Soli pa solim izveidojās iespēja.

“No brīvām biļetēm uz koncertu viņi aizrunājās par iespēju, ka es varētu iesildīt Kosmo koncertu. Viņiem patika mana mūzika un arī pēc koncerta visi bija apmierināti. Arī man bija sajūta, ka spēlēju vietā, kur par mani tik tiešām rūpējas,” atceras Balčus.

Kopā Tokijā viņa nospēlējusi trīs koncertus, vienā to tiem iepazīstot arī vietējo klubu muzikālo programmu un arī vietējos klausītājus.

"Klausītāji ir ļoti klusi. Tu nevari saprast, vai viņiem patīk, vai nepatīk. Tikai tad, kad beidzas koncerts, viņi nāk pie tevis un izsaka savu viedokli un sajūsmu. Koncerta laikā tu pat nejūti, ka telpā ir klausītāji. Viņi stāv sastinguši un skatās. Ļoti uzkrītoši bija tas, ka Tokijā cilvēki vispār nerunā. Piemēram, tur pat metro bija rakstīts, lūdzu, noslēdziet telefoniem skaņu un nerunājiet pa telefonu. Savā starpā arī, lūdzu, esat klusi. Un cilvēki tiešām sēž un klusē, nodurtām galvām. Puse no viņiem guļ. Otra puses depresīvi skatās telefonos. Pirmajā reizē, kad iebraucu Tokijas metro, nodomāju – kas viņiem kaiš?" saka mūziķe, kura tīņu gados bija Japānas ielu modes apburta, tādēļ vēlējās nokļūt Tokijā. Bet, kā izrādās, šis fenomens palicis deviņdesmitajos.

Esot Tokijā, viņa no tiesas sailgojusies pēc Itālijas dienvidiem, kur cilvēki smejas un viesmīlīgi uzņem arī svešiniekus. Savukārt Taivānā Elizabete kā visspilgtāko atceras koncertu Tampejā kādā mākslas galerijā, kur māksliniecei vajadzēja pašai uzbūvēt skatuvi, ko viņa “uzcēla” no galdiem.

Pilnu rakstu lasiet LSM.LV

Nedēļas lasītākās ziņas

Jaunākās ziņas tēmā

Reklāmraksti