Dalies:

Austris Grasis dāvina vērtīgu gleznu Pasaules latviešu mākslas centram Cēsīs

  • 31. Mar. 2020
  • 18.54
Austris Grasis dāvina vērtīgu gleznu Pasaules latviešu mākslas centram Cēsīs
Austris Grasis dāvina vērtīgu gleznu Pasaules latviešu mākslas centram Cēsīs
Austris Grasis dāvina vērtīgu gleznu Pasaules latviešu mākslas centram Cēsīs
Austris Grasis dāvina vērtīgu gleznu Pasaules latviešu mākslas centram Cēsīs
Austris Grasis dāvina vērtīgu gleznu Pasaules latviešu mākslas centram Cēsīs
Austris Grasis dāvina vērtīgu gleznu Pasaules latviešu mākslas centram Cēsīs

Noriļska. Ikdiena. Lai neaizmirstam mūsu tautas ciešanu ceļus. Latviešu kultūras centram Francijā - Abrenei. Jurģis Skulme 1989. gada septembrī Stokholmā. - Tādu veltījumu ievērojamais latviešu gleznotājs uzrakstījis sava lielformāta eļļā gleznotā darba otrajā pusē. Uzraksts liecina, ka darbs tapis laikā no 1971. līdz 1989. gadam. 

Minētais laiks gleznotāja dzīvē diemžēl ir īpašs. Padomju dzīves “maigo” roku viņš ir izjutis uz savas ādas. Kopš 1970. gada Valsts Drošības komitejas aģenti ir ziņojuši par J. Skulmes noorganizēto slepeno ziņu pār­sūtīšanas kanālu uz LSDSP Ārzemju komiteju. 1977. gada sākumā viņš uz Zviedriju nelegāli nosūtīja manuskriptu, kas kritizēja okupācijas režīmu Latvijā. Ziņojumu pārtvēra un nosūtīja VDK. Rezultātā J. Skulme apcietināts un notiesāts par “padomju iekārtas diskreditēšanu”, piespriežot “labošanas darbus” (1977-1980) Daugavpilī un Bolderājā. Pēc atbrīvošanas 1980. gadā ievērojamais gleznotājs bija spiests strādāt par kurinātāju un gadījuma darbu strādnieku. Viņu oficiāli reabilitēja tikai 1994. gadā. 

Taču kopš 1989. gada Jurģa Skulmes glezna rūpīgi glabāta senā Francijas pilī, Loāras upes ielejā, Latviešu tautas augstskolā Abrene, ko ar mērķi trimdas latviešiem aizpildīt latviskās izglītības deficītu dibinājis pazīstamais valodnieks, folklorists un sabiedriskais darbinieks, Abrenes direktors Austris Grasis. Abrene pastāvēja no 1987. līdz 1995.gadam. 

Lasītākās ziņas valstī

Kad līdz ar Latvijas neatkarības atjaunošanu Abrenes darbība beidzās un tās direktors Austris Grasis pārcēlās uz dzīvi Latvijā, Jurģa Skulmes glezna nonāca viņa gādībā un tika glabāta  lauku īpašumā Ģendertos, gandrīz uz Skaņākalna.

Austrim Grasim ir stāsts, kā viņš gleznu no Abrenes Francijā vedis uz Latviju: “Īsti neatceros, tieši kurā gadā tas bija, taču robežas vēl pastāvēja. Pie padomju (Baltkrievijas) robežas man bija zināmas bailes, jo nezināju, kā būs. Pienāca robežsargs. Teicu, ka tā ir dāvana, ka mēs braucam uz Latviju, dosim muzejam. Tas bija ļoti interesants baltkrievu robežsargs - runāja tekoši angliski un, kad dzirdēja, ka Abrene ir Francijā, sāka ar mani runāt franciski. Viņš toreiz teica - jūs Rietumos domājat, ka Gorbačovs ir ļoti labs, bet jums jāsaprot, ka Padomju Savienībā tik augstu netiek bez asiņainām rokām. Viņš arī teica - esmu baltkrievs, ar Jums runāju angliski, taču baltkrieviski es tādā līmenī nevarētu runāt, varētu runāt tikai virtuves valodā. Viņš teica - es nesaku, ka ar baltkrievu valodu ir par vēlu, bet gandrīz par vēlu.” 

Un nu šī Jurģa Skulmes glezna būs atradusi pienācīgu vietu Pasaules latviešu mākslas centrā Cēsīs. 19. februārī pie Austra Graša uz Ģendertiem bija atbraukuši Pasaules latviešu mākslas centra Cēsīs kuratore Lelde Kalmīte un direktors Kārlis Kanderovskis. 

K. Kanderovskis teic: “Gleznu mazliet varbūt vajadzēs restaurēt, bet ne daudz. Mūsu kolekcija ir maza, bet tā strauji aug. Un šāds ieguvums, protams, ir ļoti svarīgs. Tas ir neparasts gan formas, gan sižeta ziņā, un tas arī ārzemju tūristiem, kas pirmo reizi ir Cēsīs un Latvijā, palīdzēs izskaidrot, kas te notika un kur tos latviešus aizsūtīja. 25. martā Pasaules latviešu mākslas centrā atklāsim Amerikas latviešu protesta mākslinieka un cīnītāja Aleksandra Karpova izstādi. Viņš veidoja politiskas litogrāfijas. Un, domāju, ka šī Jurģa Skulmes glezna tur ļoti labi iederēsies.” 

Autore: Ieva Freinberga

 

Nedēļas lasītākās ziņas

Jaunākās ziņas tēmā

Reklāmraksti