Dalies:

Austrālijas latvieša atbalsts veicina medicīniskās izglītības attīstību Latvijā

Austrālijas latvieša atbalsts veicina medicīniskās izglītības attīstību Latvijā
  • 13. Feb. 2019

Studiju laikā Latvijas Universitātes (LU) Medicīnas fakultātē Jānis Kurlovičs saņēma Austrālijas latvieša dr. Jāņa Priedkalna stipendiju, pateicoties kurai devās studēt farmācijas specializācijas studijās Helsinku Universitātē, kā arī veikt darbu bioloģisko preparātu pētniecībā. J.Kurlovičs cer, ka arī Latvijas uzņēmumi nākotnē uzsāks bioloģisko preparātu ražošanu, kas dotu iespēju izmantot iegūtās zināšanas vēl pilnvērtīgāk, informē Latvijas Universitāte.

2010. gadā akadēmiķis dr. Jānis Priedkalns (1934) novēlēja Latvijas Universitātei 200 tūkstošus Austrālijas dolāru, kas izmantojams kā neaizskaramais kapitāls Jāņa Priedkalna Medicīnas zinātņu pētniecības fondam. Mecenāts vēlas veicināt medicīniskās izglītības attīstību Latvijā, atbalstot studentus, kas iesaistās neiroloģijas pētniecībā. Līdz šim ar LU fonda starpniecību stipendijas ir ieguvuši seši LU Medicīnas fakultātes studenti, tāpat ir atbalstīts vērienīgs projekts. "Latvijā ir gana daudz labu mērķu, kam vēlējos ziedot, tomēr izlēmu par atbalstu Latvijas Universitātei. Kad 1944. gadā desmit gadu vecumā atstāju Latviju, nevarēju iedomāties, ka sava darba mūža lielo daļu pavadīšu akadēmiskajā un zinātniskajā darbā ārzemēs. Šim mērķim arī esmu novēlējis šo ziedojumu,” skaidro mecenāts. Dr. Jāņa Priedkalna stipendijas ieguvējs farmaceits tehnologs, LU Medicīnas fakultātes lektors Jānis Kurlovičs atzīst, ka iegūtais atbalsts ir ļāvis neuztraukties par materiālo nodrošinājumu un pilnībā veltīt sevi savām akadēmiskajām interesēm.

Ar ko Jūs šobrīd nodarbojaties?

Šobrīd studēju Helsinku Universitātes specializācijas studijās Industriālajā farmācijā – farmācijas novirzienā, kas attiecas uz to, kā tiek izgatavotas zāles, kuras pacienti var nopirkt aptiekā. Tajā pašā laikā es strādāju Latvijas uzņēmumā "Kalceks", kur es esmu izpētes un izstrādes projektu vadītājs. LU Medicīnas fakultātes Farmācijas programmā arī pasniedzu lekcijas vairākos priekšmetos.

Lasītākās ziņas

2017. gadā Jūs specializējāties Helsinku Universitātē. Kādi ir lielākie ieguvumi no šīs pieredzes?

Studiju programma ir speciāli izstrādāta jaunajiem speciālistiem, kuri vēlas iegūt vairāk zināšanu par industriālo farmāciju, par to, kā tiek ražotas zāles, kādi aspekti ir jāņem vērā. Studijas satur ļoti daudz informācijas gan no ķīmijas, gan no fizikas. Galvenā uzmanība, protams, tiek pievērsta fizioloģiskiem procesiem un tam, kā zāles darbojas cilvēka organismā. Pēc būtības šādas specializācijas studijas Latvijā praktiski nav iespējamas. Lielākais ieguvums ir tas, ka studiju laikā es esmu iepazinis ļoti daudz cilvēku, kuri strādā un veic pētījumus šajā novirzienā. Bieži vien tiek aizmirsts, ka ceļš uz aktīvās vielas atklāšanu, kas būtu efektīva pret kādu slimību, nebeidzas. Svarīgi ir piešķirt attiecīgajai vielai gatavo zāļu formu, lai varētu ražot jau gatavu produktu, kas būtu pieejams aptiekās un kas arī varētu sniegt to lielāko komerciālo ieguvumu. Šajā studiju procesā ir izdevies ļoti daudz apgūt un iemācīties to, kas ir nepieciešams, lai izstrādātu  zāļu formu, kas nonāk tieši pie pacienta.

Kādi zinātniskie pētījumi un projekti Jums šobrīd ir aktuāli?

Šobrīd ar LU iesaisti mēs strādājam ar bioloģiskiem preparātiem. Līdz šim darbs ar LU, iespējams, nav bijis tik aktīvs, cik būtu vēlējies, bet tas noteikti aktualizēsies, kad vairāk pievērsīsimies tieši praktiskajiem pētījumiem, jo šobrīd vairākus projektu pieteikumus esam snieguši caur Helsinku Universitātes atvērtajiem fondiem, cīnāmies par finansējumu. Bioloģiskās zāles ir salīdzinoši inovatīvi produkti, kuri arvien vairāk ieņems vietu farmaceitiskajā aprūpē, jo tie sniedz iespēju izārstēt vai atvieglot slimības, kuras iepriekš nebija iespējams ārstēt. Vēl lielāki izaicinājumi ir tieši šo zāļu izstrādē, jo šie produkti ir nestabili un to ilgstoša uzglabāšana un transportēšana ir problemātiska. Šie pētījumi varētu padarīt zāles lētākas un vieglāk pieejamas cilvēkiem. Es skatos, ka tas varētu palīdzēt arī Latvijas iedzīvotājiem, jo šobrīd nelielā finansējuma dēļ Latvijā daudzi bioloģiskie preparāti nav pieejami pacientiem, kuriem tie varētu palīdzēt. Ticu, ka ar šo darbu Helsinku Universitātē mums izdosies izstrādāt stabilākas zāļu formas, kuras varēs ražot lētāk. Skatoties perspektīvā, man ir klusa cerība, ka arī kāds Latvijas uzņēmums varētu sākt ražot šos bioloģiskos preparātus un manas zināšanas būs ļoti noderīgas. Tajā pašā laikā arī par šiem bioloģiskajiem preparātiem runāju vairāku kursu ietvaros LU.

2010. gadā akadēmiķis dr. Jānis Priedkalns (1934) novēlēja Latvijas Universitātei 200 tūkstošus Austrālijas dolāru, kas izmantojams kā neaizskaramais kapitāls Jāņa Priedkalna Medicīnas zinātņu pētniecības fondam. Mecenāts vēlas veicināt medicīniskās izglītības attīstību Latvijā, atbalstot studentus, kas iesaistās neiroloģijas pētniecībā. Līdz šim ar LU fonda starpniecību stipendijas ir ieguvuši seši LU Medicīnas fakultātes studenti, tāpat ir atbalstīts vērienīgs projekts. "Latvijā ir gana daudz labu mērķu, kam vēlējos ziedot, tomēr izlēmu par atbalstu Latvijas Universitātei. Kad 1944. gadā desmit gadu vecumā atstāju Latviju, nevarēju iedomāties, ka sava darba mūža lielo daļu pavadīšu akadēmiskajā un zinātniskajā darbā ārzemēs. Šim mērķim arī esmu novēlējis šo ziedojumu,” skaidro mecenāts. Dr. Jāņa Priedkalna stipendijas ieguvējs farmaceits tehnologs, LU Medicīnas fakultātes lektors Jānis Kurlovičs atzīst, ka iegūtais atbalsts ir ļāvis neuztraukties par materiālo nodrošinājumu un pilnībā veltīt sevi savām akadēmiskajām interesēm.

Kā iegūtais dr. Jāņa Priedkalna Medicīnas zinātņu pētniecības fonda atbalsts ir palīdzējis Jūsu zinātniskajai darbībai?

Man bija liels gods, ka es tiku izvēlēts kā cilvēks, kurš šo stipendiju varētu saņemt. Tas ir neatsverams atbalsts, jo, lai arī es strādāju, tās izmaksas, kas ir nepieciešamas, lai dotos uz darbu, dotos uz universitāti Helsinkos... Es nevaru iedomāties, kā es to būtu varējis finansiāli atļauties. Tas būtu bijis citādāk – droši vien būtu bijis jāmeklē darbs kaut kur citur ārzemēs. Es noteikti nevarētu savienot darbu ar universitāti, kas, manuprāt, ir svarīgi, lai varētu nodot tās iegūtās zināšanas arī šeit, Latvijā. Lai arī Latvijā patlaban šīm zināšanām ir salīdzinoši mazs pielietojums, tomēr studentiem pēc pamatstudiju pabeigšanas ir lielāka iespēja doties un specializēties tālāk šajā novirzienā, tas savukārt varētu pēc daudziem gadiem veicināt to, ka Latvijā būtu vairāk farmācijas uzņēmumu. Farmācija ir viens uzņēmējdarbības veidiem, kuriem ir vislielākā pievienotā vērtība tieši finansiālā ziņā.

Kādi ir Jūsu nākotnes plāni?

Vairāk pievērsīšos tieši šiem pētniecības aspektiem, jo šogad būšu pabeidzis teorētiskos kursus Helsinku Universitātē. Nākamajos divos gados plānoju daudz vairāk laika strādāt laboratorijā pie eksperimentālās daļas, bet ceru joprojām turpināt strādāt LU, uzlabot savas zināšanas un veidu, kā es to varētu iemācīt studentiem, saprast arī viņu vajadzības. Protams, es ļoti ceru, ka mums izdosies iecerētais un ka arī kāds no Latvijas uzņēmumiem būs spējīgs ražot šos bioloģiskos preparātus, tad arī manas zināšanas varētu tikt izmantotas šeit, Latvijā.

Foto: No Jāņa Kurloviča personīgā arhīva

Nedēļas lasītākās ziņas

Jaunākās ziņas tēmā

Reklāmraksti