Dalies:

Augstskolu pārvaldības reformai gan piekritēji, gan pretinieki

Augstskolu pārvaldības reformai gan piekritēji, gan pretinieki
CC0 licence
  • 07. Feb. 2020

Atbilstoši pasaules labajai praksei augstākās izglītības iestāžu pārvaldības jomā ir jānodala akadēmisko un stratēģisko lēmumu pieņemšana, paredz Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) rosinātā augstskolu pārvaldības modeļa koncepcija. Lai to īstenotu, augstskolās ir jāievieš padomes, kas spētu efektīvi garantēt to autonomiju, atvērtību un caurspīdīgumu, kamēr senāts nodrošinātu akadēmisko brīvību, zinātnes un izglītības ekselenci. Izvērtējot kaimiņvalstu un reģiona augstākās izglītības iestāžu pārvaldības tendences, padomes sastāvā vairākums būtu ārējie locekļi.

Savukārt finansējuma jomā ministrijas ieskatā ir jāparedz, ka valsts finansējums tiek piešķirts pēc sasniegtajiem rezultātiem atbilstoši valsts izvirzītajām prioritātēm un augstākās izglītības iestāžu tipoloģijas mērķiem.

Atbalstu šādām pārmaiņām paudušas tādas organizācijas kā Pasaules brīvo latviešu apvienība , Ārvalstu investoru padome Latvijā, ASV - Latvijas Tirdzniecības palāta, Latviešu Ārstu un zobārstu apvienība un Jauno zinātnieku apvienības Latvijā un diasporā.

Lasītākās ziņas

“Mēs uzskatām, ka Latvijas augstākās izglītības sistēmai ir jāmainās un augstskolu pārvaldības modelim ir jānodrošina izglītības iestāžu un organizāciju darbības efektivitāte, caurspīdīgums, jāievēro taisnīgums un atbildība," teikts ārstu un zinātnieku atklātajā vēstulē.

Pasaules brīvo latviešu apvienība argumentē, ka atbalsta jaunu pārvaldības sistēmu, kurā “strikti nodalīta lēmumu pieņemšana un izpilde, kā arī paredzēts augstskolu stratēģisko lēmumu pieņemšanā iesaistīt uzņēmējus, absolventu pārstāvjus, un ārvalstu ekspertus, tai skaitā diasporas pārstāvjus.”

“Latvija vēlas kļūt par augstas pievienotās vērtības ekonomiku. Augstākās izglītības iestādēm ir jāspēj pielāgoties augošajiem standartiem, kāpinot izglītības kvalitāti un konkurētspēju ar mērķi sasniegt izcilību. Pārlieku lielais augstākās izglītības iestāžu skaits, nepietiekamais finansējums, mācībspēku un pētniecības resursu fragmentācija un Latvijas augstskolu zemais novērtējums starptautiskajos reitingos nekādi neatbilst mūsu ambīcijām Latviju redzēt kā inovāciju un attīstības centru," uzsvērts ASV - Latvijas Tirdzniecības palātas paziņojumā.

Reformas atbalstītāju rindās ir arī Latvijas Darba devēju konfederācija, kas saskata tiešu izglītības un zinātnes kvalitātes pieauguma sasaisti ar iespēju sekmēt Latvijas tautsaimniecības attīstību, konkurētspēju un investīciju piesaisti, kā arī transformāciju par augstas pievienotās vērtības ekonomiku. 

Tikmēr Latvijas Radio 6.februāra raidījumā “Krustpunktā” Augstākās izglītības padomes priekšsēdētājs Jānis Vētra kritizēja šos plānus, jo, viņa ieskatā, jaunajā pārvaldības modelī paredzētās augstskolu padomes varētu kaitēt augstskolu neatkarībai. Pēc Vētras teiktā, pašreiz augstskolu pašu ziņā ir to budžets, programmu izveide un zinātniskā darbība. Ja padomes iecels, piemēram, valdība vai Pārresoru koordinācijas centrs, augstkolu darbībā neatkarības vairs nebūs, pauž Vētra. Viņš neesot pret padomēm un ekspertiem “no malas”, taču būtiski ir – kas padomes iecels un kas būs to kompetencē.

Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA) nosoda IZM rīcību par ardobiedrības neiesaistīšanu darba grupā par augstākās izglītības iestāžu pārvaldības modeļa maiņu. Arodbiedrība pauda atbalstu augstākās izglītības un zinātnes reformām, kas vērstas uz augstākās izglītības iestāžu pārvaldības caurspīdīgumu, lēmumu pieņemšanas kvalitāti un sasaisti ar darba tirgu, taču uzskata, ka IZM ir paredzējusi pārāk īsu atzinuma sagatavošanas laiku, lai sniegtu pēc iespējas kvalitatīvāku viedokli par augstskolu pārvaldības modeļa maiņu.

Pagaidām skeptiski ir arī studējošo pārstāvji. Latvijas Studentu apvienība (LSA) pēc ilgām diskusijām nonākusi pie secinājuma, ka neatbalsta IZM ziņojumu par augstskolu pārvaldes modeļa maiņu, jo tajā tiek saskatīts pārāk daudz nepilnību. LSA saskata arī pozitīvos aspektus, tomēr neskaidrības un neatbildētie jautājumi radot bažas par ziņojuma projektā minēto reformu iespējamo ietekmi uz studējošajiem un augstākās izglītības sistēmu kopumā.

Nedēļas lasītākās ziņas

Jaunākās ziņas tēmā

Reklāmraksti