Dalies:

Augošā ēnu ekonomika un nelegālā nodarbinātība prasa gudru imigrācijas politiku

Augošā ēnu ekonomika un nelegālā nodarbinātība prasa gudru imigrācijas politiku
  • 15. May. 2019

Neraugoties uz to, ka pērn Latvijas ekonomikā bija izaugsme un kopējā situācija uzlabojās, ēnu ekonomikas īpatsvars audzis divus gadus pēc kārtas. Rīgas Ekonomikas augstskolas Ilgtspējas biznesa centra direktors Arnis Sauka ziņo – lielāko daļu ēnu ekonomikas veido aplokšņu algas un neuzrādītie ienākumi, tad seko nelegālā nodarbinātībā – arī tā pagājušajā gadā pieaugusi, tāpēc politiķiem pienācis laiks nākt klajā ar gudru imigrācijas politiku.

Pagājušajā gadā ēnu ekonomika Latvijā pieauga par 2,2 procentpunktiem un sasniedza 24,2% no iekšzemes kopprodukta. Pētījumā secināts, ka lielāko daļu no ēnu ekonomikas pērn Latvijā veidoja aplokšņu algu izmaksas –43,5%, kā arī neuzrādītie ienākumi – 35,2%, savukārt darbinieku neuzrādīšanas īpatsvars sasniedza 9,6%. Pērn audzis arī nereģistrēto uzņēmumu īpatsvars – no 6,5% 2017.gadā līdz 8,6% pērn.

“Turpinot pieaugt ekonomikai un sevišķi strauji augot būvniecības nozarei, pieprasījums pēc darbaspēka Latvijā pieaugs. Jau tagad darbinieku pieejamība Latvijā ir liela problēma un uzņēmēji šo problēmu risina, piesaistot darbaspēku no ārvalstīm un bieži vien to darot nelegāli. Lai nevajadzīgi nebremzētu ekonomikas izaugsmi, šo jautājumu risināt bez gudras imigrācijas politikas palīdzības nav iespējams,” uzsver A.Sauka.

Lasītākās ziņas valstī

Viņš norāda – jau iepriekš uzņēmēji par to brīdinājuši, taču politiķi to nav ņēmuši vērā un piekopuši tā dēvēto “strausa politiku”. “Svarīga būtu gudra migrācijas politika, kas neparedz fundamentālas izmaiņas likumos, izstrādājot regulējumu, kas ļautu darbaspēkam viegli iebraukt un viegli izbraukt,” uzskata A.Sauka. Pēc viņa aplēsēm, Latvijā nelegāli nodarbināti varētu būt 15 000 līdz 20 000 cilvēku, 60%no viņiem varētu būt nodarbināti būvniecības nozarē.

Tieši būvniecības nozarē joprojām ir augstākais ēnu ekonomikas īpatsvars – 35,9%. Ar 24,8% seko mazumtirdzniecības nozare, ar 22,7% –pakalpojumu nozare, ar 19,6% – ažošanas nozare, bet vairumtirdzniecībā ēnu ekonomikas īpatsvars pērn bija 18,2%.

Arī politiķi diskusijā norādīja uz nelegālās nodarbinātības problēmu. Saeimas deputātes Dana Reizniece-Ozola (ZZS) atzina, ka nevar izlikties neredzam nelegālo nodarbinātību, piemēram,  restorānos. Savukārt Daniels Pavļuts (A/P) atzina, ka šovasar koalīcijai nāksies vien likt emocijas malā un runāt par jaunu un gudru imigrācijas politiku. 

Reģionālā dalījumā Latvijā augstākais ēnu ekonomikas īpatsvars -–26,1% – pagājušajā gadā bija Zemgalē, ar 24,3% seko Rīga, ar 21,6% – Latgale, ar 19,9% – Vidzeme, Kurzemē ēnu ekonomikas īpatsvars varētu būt 19,1% apmērā.

Pēc uzņēmēju aptaujas datiem, iesaistīšanos ēnu ekonomikā visvairāk ietekmē neapmierinātība ar biznesa likumdošanu, ar Valsts ieņēmumu dienesta darbu, kā arī neapmierinātība ar nodokļu politiku un ar valdības atbalstu.

Pētījuma autori Rīgas Ekonomikas augstskolas profesors Tālis Putniņš un profesors Arnis Sauka norāda, ka teorētiski, pieaugot ekonomikai un palielinoties nodokļu ieņēmumiem, tiek sagaidīts, ka ēnu ekonomika mazinās, tomēr praksē tas ne vienmēr tā notiek. “Piemēram, pieaugot ekonomikai, var arī neuzlaboties kopējā uzņēmējdarbības vide un uzņēmēju apmierinātība ar to, kā tiek izmantota nodokļos samaksātā nauda, apmierinātība ar valsts atbalstu, likumdošanas kvalitāti un tamlīdzīgi, līdz ar to uzņēmēji nebūs tik ieinteresēti iznākt no ēnu sektora. Pieaugot ekonomikai var arī nemazināties nelegālās naudas apjoms un pieejamība, kas ir viens no avotiem aplokšņu algām, vai arī būtiski nemazināties korupcija, it īpaši nozarēs, kas ir tieši atkarīgas no valsts un pašvaldību pasūtījumiem. Kā esam uzsvēruši arī pagājušajā gadā, šīs problēmas neapšaubāmi Latvijā pastāv un norāda uz izaicinājumiem efektīvu kontroles mehānismu jomā,” atzīst A.Sauka.

Nedēļas lasītākās ziņas

Jaunākās ziņas tēmā

Reklāmraksti