Dalies:

Atvadu vārdi ziedotājai Leontīnei Anstrats

Atvadu vārdi ziedotājai Leontīnei Anstrats
  • 31. Mar. 2020

Kur likt silto maizi,
Ko tev nesu, māt,
Ja tu viena aizbrauc
Skumjā vezumā? 
Tālā, tālā ciemā,
Mūsu asarās
Tur, kur nav vairs ziemas
Un nav vasaras.

/Ojārs Vācietis/
Ir tādi cilvēki – īpašie, izredzētie –, kurus Dievs ļoti mīl un bagātīgi apdāvina - ne ar laicīgu mantu un naudu, bet ar citām, daudz nozīmīgākām vērtībām - ar garu mūžu un iejūtīgu sirdi, kura dzīves laikā ļauj piepildīt sapņus, īpaši tos, kas sakņoti mīlestībā. Šāds dzīvesstāsts raksturo Vītolu fonda ziedotāju Leontīni Anstrats (dzim. Strods), kura 5. februārī devās tālajā Mūžības ceļā.
Leontīne Strods dzimusi 1927. gada 14. maijā Varakļānu pagasta Strodos, viņa ir vidējā no Jāņa un Helēnas Strodu trim meitām. Bērnība pavadīta skaistajā Latgalē kopā ar māsām Zinaīdu un Janīnu. Skolas gaitas Leontīne uzsāka vietējā pamatskolā, kurā māte bija skolotāja.
Diemžēl karš lika ģimenei atstāt mājas un doties bēgļu gaitās. Strodu ģimene nokļuva Vācijā, uzturējās bēgļu nometnē, bet 1950. gadā Leontīne ar māsu Zinaīdu devas uz ASV. Tur Leontīne satika savu mūža mīlestību Dr. Pauli Anstratu, un 1955. gadā abi apprecējās. Viņu ģimenē piedzima meita Kristīne Anstrats. 
Leontīnei Anstrats bija aktīva sabiedriskā dzīvē – viņa iesaistījās korporācijā "Zintas" un Čikāgas latviešu katoļu grupā. Viņa ar savu humoru un mīlestību iekrāsoja kopīgi svinētos svētkus trimdas latviešu pulkā un ikdienu.
Tomēr prieks mijies ar skumjām – Mūžībā aizvadītas abas māsas Janīna un Zinaīda un dārgais vīrs Paulis. 2009. gadā Leontīnes kundze kopā ar meitu Kristīni Anstrats nodibināja stipendiju vīra un tēva piemiņai - Paula Jēkaba Anstrata piemiņas stipendiju, atbalstot filoloģiju studējošos. Vēlāk meita Kristīne kopā ar draudzeni Janet Geovanis dibināja savu stipendiju, jo abām, tāpat kā viņu vecākiem, izglītība bija ļoti svarīga un to ieguva ar cītīgu darbu un lielu uzņēmību. Vēstulē fondam Leontīnes meita Kristīne sirsnīgi rakstīja: "Mūsu ģimenei sirdij tuvas ir humanitārās zinātnes – filoloģija, māksla vai mūzika, tādēļ vēlamies atbalstīt tajās studējošos jauniešus. Paldies par iespēju sadarboties ar fondu tik labā un sevišķā pasākumā." 
Savukārt 2017. gadā tika nodibināta māsas Zinaīdas Strods piemiņas stipendija studentiem no dzimtā Varakļānu novada. Stipendija ir atbalsts filoloģijas studentam Ivaram Dominikam Zepam. 
Tik gaišas, tik spilgti baltas ir zvaignes pelēkajās debesīs, un pa baltu, baltu ceļu devusies tik ļoti labestīga cilvēka dvēsele, lai mums no tās nezināmās tālienes mūžam sūtītu savu svētību un mīlestību. Tagad Šaisaulē paliek tuvie cilvēki, tik mīļās un dārgās atmiņas un nesavtīgais devums Latvijas jauniešu izglītībā.. Izsakām visdziļāko līdzjūtību tuviniekiem!
Vītolu fonds


 

Nedēļas lasītākās ziņas

Jaunākās ziņas tēmā

Reklāmraksti