Dalies:

Atvadīšanās no Žagara notiks pirmdien Nacionālās operas Beletāžas zālē

Atvadīšanās no Žagara notiks pirmdien Nacionālās operas Beletāžas zālē
  • 27. Feb. 2019

Latvijas Nacionālās operas Beletāžas zālē 4.martā plkst.13 notiks atvadīšanās no mūžībā aizgājušā režisora un uzņēmēja Andreja Žagara, aģentūru LETA informēja viņa tuvinieki.

Žagars dzimis 1958. gada 16.oktobrī. No 1996. līdz 2013.gadam viņš bija Latvijas Nacionālās operas direktors. 2017.gada jūnijā ievēlēts par Rīgas domes deputātu no partijas "Latvijas attīstībai", kurā bija arī valdes loceklis.

Kā liecina aģentūras LETA arhīvā pieejamā informācija, 1996.gadā Žagars tika iecelts par Latvijas Nacionālās operas un baleta (LNOB) direktoru un šo amatu ieņēma līdz 2013.gada septembrim. 2002.gadā debitējis Dalhallas operas festivālā kā operas režisors ar Riharda Vāgnera operu "Klīstošais holandietis", bet 2003.gadā šo pašu operu iestudējis Nacionālajā operā. Iestudējis operas gan Latvijā, gan ārvalstīs, ar iestudējumiem piedalījies arī dažādos festivālos. 2015.gadā atsācis darbu Dailes teātrī kā režisors.

Lasītākās ziņas valstī

Dailes teātrī Žagars atveidojis Donu Pītersu Viljama Šekspīra izrādē "Liela brēka, maza vilna", Merkucio izrādē "Romeo un Džuljeta", Florindo Aretuzi izrādē "Divu kungu kalps", Ērmani "Vella kalpos", Zostēviņu izrādē "Nilsa Holgersona brīnišķīgais ceļojums" u.c.

Tāpat Dailes teātrī Žagars iestudējis izrādes "Trīs māsas" un "Ziloņa dziesma", bet LNOB - "Lucia di Lammermoor", "Jevgeņijs Oņegins", "Dons Žuans", "Karmena", "Traviata" u.c. Tāpat Žagars iestudējis izrādes Honkongas, Krasnojarskas, Lietuvas, Boloņas un Budapeštas operās, Turcijas Valsts operas un baleta teātrī, Prāgas un Slovākijas Nacionālajos teātros, kā arī citviet.

Savas karjeras laikā Žagars filmējies arī daudzās Rīgas kinostudijas filmās, tostarp Rolanda Kalniņa uzņemtajā kinolentē "Akmeņainais ceļš" (1983), Aloīza Brenča "Ilgais ceļš kāpās" (1981), Arvīda Krieva "Fotogrāfija ar sievieti un mežakuili" (1987), kā arī Annas Vidulejas "Homo novus" (2018).

Žagars 2001.gadā saņēma Francijas Nacionālā Goda Leģiona medaļu "Médaille du Commandeur de la Légion d'honneur", bet 2002.gadā - Triju Zvaigžņu ordeni. Tāpat Žagars 2006.gadā saņēmis Nīderlandes karaļnama ordeni, 2011.gadā - starptautisko prēmiju "Baltijas zvaigzne" par humanitāro sakaru attīstību un stiprināšanu Baltijas reģiona valstīs, kā arī Lietuvas Nopelnu ordeņa Virsnieka krustu. Savukārt 2012.gadā Žagaram piešķirts Igaunijas prezidenta apbalvojums - trešās šķiras Māras zemes krusts. Kādreizējais Krievijas Prezidents Dmitrijs Medvedevs 2010.gadā Žagaram piešķīra Draudzības ordeni par kultūras saikņu stiprināšanu starp Krieviju un Latviju.

2016.gadā viņš nodibināja Andreja Žagara kultūras atbalsta un attīstības fondu, kura mērķis ir veicināt un attīstīt kultūras projektus, īpaši mūzikas un mākslas nozarēs. Tāpat Žagars darbojas kā mākslinieciskais vadītājs fondā "Baltijas muzikālās sezonas", kas uzsācis darbību 2017.gadā. Bijis arī biedrības "Laiks kultūrai" biedrs un iesaistījies Latvijas Nacionālās operas fonda darbā.

Uzņēmējdarbību Žagars uzsāka 1993.gadā, atvēris Rīgā vairākas kafejnīcas, to skaitā "Osiris" un "Deco bārs". Kā liecina "firmas.lv" pieejamā informācija, Žagars bijis kapitāldaļu turētājs arī uzņēmumos SIA "Animus", "Momento", "Symposium", "Grēniņš" un "Anno 2012".

Valsts prezidents Raimonds Vējonis paziņojumā sociālajā tīklā "Twitter" izteicis līdzjūtību Žagara tuviniekiem, draugiem un kolēģiem. Līdzjūtību paudusi arī Latvijas vēstniece Lielbritānijā Baiba Braže, kultūras ministre Dace Melbārde (VL-TB/LNNK) un daudzi citi.

Autors: LETA
Foto:  Jānis Deinats

Nedēļas lasītākās ziņas

Jaunākās ziņas tēmā

Reklāmraksti