Dalies:

Atslēgas: "Baltijas ceļš. Mūsu miermīlīgās neatkarības cīņas lielākā kauja"

Atslēgas: "Baltijas ceļš. Mūsu miermīlīgās neatkarības cīņas lielākā kauja"
  • 17. Aug. 2018

Baltijas ceļš. Gadsimta vēstures nozīmīgumā to liek uzreiz aiz Brīvības cīņām. Kaut cīnītāju tajā bija vēl daudz vairāk, un savu panācām bez neviena šāviena. Miljoniem roku simtos kilometru. Tā nav tikai mūsu vēsture, tā kļuva par pasaules vēsturi. Kā mēs to dabūjām gatavu?!

Dainis Īvāns Baltijas ceļa dienā, 1989. gada 23. augustā, radio uzrunā tautai teica:

“Jebkurai netaisnībai un apspiestībai reiz pienāk gals. Par jebkuru verdzību stiprāks ir brīvības gars. Jebkurus melus agrāk vai vēlāk izgaismo patiesība. Saņemsim vēl ciešāk viens otra plaukstas un ieskatīsimies viens otra acīs. Pāri visam taču stāv nu jau pat fiziski sajūtamā kopība.”

Ciešāka pārrobežu, ne vietējo sadarbība

1989.gads bija Atmodas ražīgākais gads, kad sāka nobriest iepriekš sētie neatkarības dēsti. Gadu iepriekš Baltijas valstīs bija nodibinātas Tautas frontes, un 1989.gadā tās sasniedza galvu reibinošas biedru skaita virsotnes – Latvijā bija 200 tūkstoši aktīvu tautfrontiešu, vēl vairāk – dedzīgu atbalstītāju. Dibinoties frontes vēl bikli runāja par suverenitāti atjaunotas PSRS sastāvā, bet jau 1989.gada pavasarī skaidri deklarēja savu mērķi – cīņu par valstisku neatkarību. Šai gadā pieauga arī neatkarības cīnītāju savstarpējās ķildas un konkurence.

Lasītākās ziņas

Fronte bija pārāk liela un visaptveroša, lai samierinātu visus – no “labajiem” komunistiem vienā flangā līdz ultraradikāliem disidentiem otrā.

Tovasar riebīgākais šādu kašķu uzplaiksnījums saistījās ar to pašu Baltijas ceļa tēmu – Molotova-Ribentropa pakta nosodīšanu. Vien pāris nedēļas pirms Baltijas ceļa divas ietekmīgākās organizācijas – Latvijas Tautas fronte (LTF) un Latvijas Nacionālās neatkarības kustība (LNNK) – gandrīz vienlaicīgi organizēja zinātniskas konferences, pieminot pakta 50.gadadienu. Absurds. Īpaši ņemot vērā, ka LNNK līderi vienlaikus bija arī LTF vadībā. LTF konference teju izgāzās, jo bija vāji organizēta. Turpretī LNNK, pateicoties spilgtiem ārvalstu runātājiem, guva plašu ievērību. Konkurentu savtīgā nenovīdība bija pārāk liela, lai mestos kopā un sarīkotu vienu kopīgu, vēl jaudīgāku, pasākumu.

Tolaik lielāka saskaņa valdīja Baltijas valstu pārrobežu sadarbībā nekā vietējos politikas ķēķos.

Labi, ka tā, jo citādi Baltijas ceļš nebūtu izdevies.

Ciešākai triju Tautas fronšu sadarbībai 1989.gada vasarā nodibināja Baltijas Padomi (BP). Regulāras tikšanās notika pamīšus visās trijās republikās. Turklāt nevis galvaspilsētās, bet perifērijā – Panevežā, Cēsīs un Pērnavā –, lai komunistu varai un čekistiem būtu grūtāk tās izsekot.

Plašāka informācija portālā lsm.lv. Raidījuma sižetu iespējams noskatīties replay.lsm.lv.

Foto: Atslēgas

Nedēļas lasītākās ziņas

Jaunākās ziņas tēmā

Reklāmraksti