Dalies:

Atmiņu konserviņi - Renāte Siliņa atmiņās klejo pa Berlīni

Atmiņu konserviņi - Renāte Siliņa atmiņās klejo pa Berlīni
  • 17. May. 2020

Skat, kā laiki mainās. Vēl pirms brīža, pusgadu iepriekš, paplānojām brīvās dienas, laikus nopirkām lidmašīnas biļetes, izvēlējāmies un rezervējām naktsmājas. Tagad pat nedēļu, dienu uz priekšu izplānot nav iespējams neko. Mums bija iecere Lieldienās, kad piešķirtas vairākas brīvas dienas, ar auto pabraukāties pa Skotiju, varbūt Lohnesa ezerā sasveicināties ar Nesiju. Pasākums jāatliek uz nenoteikti laiku, lai arī brīvu dienu tagad atliku likām.

Kas atliek, veram vaļā atmiņu konserviņus, papriecājamies par jau bijušajiem ceļojumiem.

Berlīne

Lasītākās ziņas valstī

Pēdējajos gados esam ieviesuši tradīciju katru gadu citā vietā noskatīties Jaungada salūtu. Nu un šogad izvēle krita uz Berlīni. Lai arī paziņas gudri nopūtās - sak, šodienas Berlīne vairs nav tāda kā bija agrāk, bet kāda mums daļa par to, kas bijis agrāk, mēs to nezinām un svarīgi būs tas, kas ir tagad.


Berlīnes simbols - lācis, tiražēts daudz un dažādos veidos. Un tas loģiski, jo der Bär vāciski ir lācis.

Tātad dažas dienas pilsētas apskatei, viena nakts salūtam. Pirmajā dienā, tā kā decembra dienas īsas, pēcpusdiena veltāma naktsmāju atrašanai. Tā kā mītne ar airbnb palīdzību atrasta guļamrajonā Pankow, paiet laiks, kamēr tur nokļūstam. Apkārtne raksturīga sovjetiskai apbūvei, vienīgi viss nosiltināts un sasmukināts, no raksturīgajām "hruščovkām" tikai siluets palicis. Viss tīrs un kārtīgs, arī kāpņu telpas sterili tīras. Tomēr tas ir tikai guļamrajons un, lai kaut ko interesantu aplūkotu, būtu jādodas atpakaļ uz centru. Tāpēc nolemjam no rīta piecelties agrāk un dienu veltīt pilsētas apskatei ar hop in - hop off autobusu.

To arī no rīta realizējam Alexanderplatz. Biļetes iegūt nav problēmu un mums pat notirgo divas tūres. Viena no tām specializēta austumu blokam.Un nu jau varam sākt ceļojumu cauri kādreiz divām pasaulēm: sociālistiko un kapitālistisko. Pastāv uzskats, ka kādreiz tik vardarbīgi sadalītā tauta nav joprojām spējīga saaugt pilnībā. Iekārtojamies sēdvietā, ņemam austiņas un ar audiogida palīdzību sākam iepazīt pilsētu. Arī fotoaparāts gatavībā.Šī autobusa “gids” ir tāds čomiski humorīgs. Kad braucam garām ar žodziņu norobežotam mūra fragmentam, kuram jāpasargā objekts no suvenīru tīkotājiem, gids ironiski pasmejas – mēs savu mūri esam jau trīsreiz pārdevuši suvenīros. 

Mūra fragmenti ar uzaicinātu mākslinieku grafiti zīmējumiem, tostarp arī slavenais Brežņeva un Honekera kaislais skūpsts, pie kura nebeidzamā straumē fotogrāfējas tūristi. Nobombardēta klostera drupas, kuras atjaunot neviens nevēlas - lai paliek kā biedinājums karam. Stilizēti cilvēku silueti ar gadaskatļiem - dzimis, miris, vietās, kur bojā gājuši pārdrošie mūra pārkāpēji.


Arī šo automobili varētu saukt par sava veida simbolu Austrumu blokam. Trabantu ražoja no 1957. līdz 1990. gadam, to mēdza saukt arī par "aizdedzes sveci ar jumtu". 1980. gadu modelim nebija tahometra, nebija indikatora ne lukturiem, ne pagrieziena rādītājiem, nebija degvielas indikatora, nebija aizmugurējo drošības jostu, nebija ārējā degvielas bākas vāciņa, un autovadītājiem nācās ieliet benzīna un eļļas maisījumu tieši zem motora pārsega.

Visur jūtama tāda kā lepošanās ar nežēlīgi cirstajām brūcēm. Varbūt tāpēc arī nesaaug šīs atkalapvienotās Vācijas daļas.

Tātad, iegūstam informāciju, izkāpjam no autobusa un izpētām paši saviem spēkiem, iegriežamies vēl atvērtajā Ziemsvētku tirdziņā un aplūkojam visvisādus brīnumus, kā arī improvizētā restorāna teltī iebaudām balto desu un kartupeļu zupu. Kārtējo reizi pārliecināmies, ka mums patīk vācu ēdieni.


Piemiņas vieta "Baltie krusti" veltīta tiem cilvēkiem, kuri gāja bojā tikai tāpēc, ka vēlējās tikt Mūra otrajā pusē. Uz septiņiem metāla cilvēku siluetiem miršanas datumi un vārdi. 

Nākamā diena tiek veltīta principam "doties, kur deguns rāda." Ar U - bāni aizbraucam līdz zooloģiskajam dārzam un dodamies brīvā klejojumā. Cik tomēr skaisti paskatīties pilsētu savām, ne gida acīm. Atrodam dīvainu kanālmalu ar baržām, skaistu parku ar sanumurētiem putnu būrīšiem, kā arī Uzvaras smaili.


Brandenburgas vārti - visas Vācijas simbols. Šeit cerējām skatīt Jaungada salūtu.

Vakarā esam gatavi skatīt uguņošanas šovu par godu 2020. gadam  pie Brandenburgas vārtiem. Jau iepriekš par to sapriecājamies un laikus, lai ērti iekārtotos labā vietā, dodamies uz notikuma vietu. Tomēr uz Unter den Linden, vietā, no kurienes attāli var saskatīt slavenos Brandenburgas vārtus, visus aptur policistu izveidots žogs. Varbūt var apiet no citas puses uguņošanu apskatīt? Nē, arī tur esot noboķēts? Varbūt, policistu kungi, ļautiņus pa tukšo ielu pielaidīs kaut vai nedaudz tuvāk? Nē. Bet, kāpēc jūs mūs te tā turat un nelaižat pa tukšo ielu tālāk? TĀPĒC, KA JŪSU IR PAR DAUDZ.


Uzvaras kolonna - piemineklis veltīts 1864. gada Prūsijas uzvarai karā ar Dāniju. Kad turpmākās uzvaras veicināja Vācijas apvienošanos (1870–71), kolonnu papildināja ar  ar 8,3 metrus augstu un 35 tonnas smagu Viktorijas statuju. Paši berlīnieši šo tēlu sauc par zelta Elzu.

Njā, nekur citur šādu problēmu nav bijis. Lasīju internetā sūkstīšanos: kā Jauno gadu sagaidīsi, tā pavadīsi - sagaidīju mājās, tagad mājās karantīnā sēžu. Mēs gan, ārpus mājas, bet ar disciplināri policejiskiem ierobežojumiem. 

Autore: Renāte Siliņa

Publicēts sadarbībā ar laikrakstu "Latvija Amerikā"

 

Nedēļas lasītākās ziņas

Jaunākās ziņas tēmā

Reklāmraksti