Dalies:

Atklāta grāmata “Nyet, Nyet Soviet” par latviešu politiskajām demonstrācijām trimdā

Atklāta grāmata “Nyet, Nyet Soviet” par latviešu politiskajām demonstrācijām trimdā
  • 21. May. 2018

Padomju Savienības laikā bija plaši izplatīts un propagandēts mīts, ka latvieši, kuri kā bēgļi bija spiesti pamest savu dzimteni pēc Otrā pasaules kara, bija vienkārši ekonomisko labumu meklētāji, kuriem Latvijas turpmākais liktenis neinteresēja. Šodien arī nav mazums tādu cilvēku, kuri neko nezina par trimdas latviešu aktīvo politisko darbību Latvijas okupācijas laikā, rīkojot demonstrācijas un akcijas cīņai par Latvijas neatkarību.

Tagad “Latvieši pasaulē” Muzejs un Pētniecības Centrs [LaPa] ir izdevis grāmatu “Nyet, nyet, Soviet! ar stāstiem par latviešu politiskajām demonstrācijām trimdā, kuri palīdzēs piepildīt šo robu zināšanā un vēsturē. Grāmata ir četru gadu darbu rezultāts, veicot intervijas Latvijā un ārzemēs ar latviešiem par viņu dalību politiskajās akcijās un demonstrācijās ārpus Latvijas no 1944. līdz 1991. gadam.

Grāmatas atvēršana notika ceturtdienas vakarā, 2018. gada 17. maijā, Latvijas Nacionālās bibliotēkas Draugu telpā, un uz sarīkojuma bija ieradušies apmēram 80 apmeklētāji. Sarīkojumu ar uzrunu un stāstiem atklāja Arta Savdona un LaPa muzeju direktore Marianna Auliciema. Latvijas Nacionālās bibliotēkas direktors Andris Vilks apsveica ar grāmatas iznākšanu un teica, ka tas būs vērtīgs papildinājums par to, kas bija trimda. Viņš arī pastāstīja, ka seminārs, uz kuru viņam bija jāceļo Sāmsalā, Igaunijā, kas bija plānots tajā laikā, kad Baltijas miera un brīvības kuģis ceļoja pa Baltijas jūru 1985. gadā, tika, iespējams, atcelts tādēļ, ka padomju vara baidījās, ka kāds aizpeldēs līdz kuģim vai otrādi. Pēteris Elferts, Latvijas vēstnieks Turcijā, Irānā un Irākā, dāvināja oriģinālo “Nyet, nyet, Soviet” t-kreklu LaPas muzejam un stāstīja, ka mūsu darbs nav beidzies un ka latvietim nav lemts būt apolitiskam, ka mums jāskaidro vēsturi un jābūt aktīviem un drosmīgiem. Ieva Vītola, grāmatas sastādītāja, izlasīja visus intervēto cilvēku vārdus un dāvināja grāmatu visiem intervētajiem, kuri bija ieradušies uz pasākumu. Mārtiņš Zandbergs atrullēja un uzdāvināja baneri ar uzrakstu “Baltic Peace and Freedom Cruise” [Baltijas miera un brīvības reiss] no šīs varenās akcijas, kas bija stipri nokaitinājusi Padomju Savienību.

Pēc ievada runām vairāki klātesošie, kuri bija intervēti grāmatai, bija lūgti izlasīt īsus fragmentus par saviem piedzīvojumiem demonstrācijās. Grāmata ar 57 intervijām un Pētera Elferta izdomātā krekla ar “Nyet, nyet, Soviet” saukli un sarkano apli, un svītru pāri sirpim un āmuram uz vāka, ir bildēm bagāta un apkopo interesantus fragmentus no piecdesmit septiņām intervijām ar demonstrāciju dalībniekiem. Krekls ir bijis ļoti populārus starp latviešu demonstrantiem daudzus gadus. Neparasta situācija ar šo kreklu notika Adelaidē, Austrālijā, 1990. gadā. Viena vecākās paaudzes latviešu kundze pārprata t-kreklu nozīmi un ievēroja tikai sirpi un āmuru uz t-krekliem. Viņa biju redzējusi jauniešus no Austrālijas Annas Ziedares Vasaras vidusskolas, kuri redzami grāmatas 257. lapaspusē, valkājot šādus t-kreklus vācu “Schutzenfest” svētkos. Kundze bija atgriezusies latviešu namā no svētkiem, satraukusies un stāstījusi klātesošajiem, ka jauni latviešu komunisti bija ieradušies Adelaidē un parādījušies “Schutzenfest” svētkos. Esot dzirdējusi, ka latviski runā, bet redzējusi sirpjus un āmurus uz krekliem! Pārpratumi arī var notikt.

Ir tiešām apbrīnojami, cik daudz dažādas demonstrācijas rīkotas visās pasaules malās un interesantie un izdomas bagātie veidi, kā tika uzmanība piesaistīta. Starp tiem, Hrusčova vizītes laikā Stokholmā, kad demonstranti izlaida saziepētu cūku ar Hrusčova attēloto seju uz sāniem, kuru policija tikai ar lielām grūtībām noķēra. Mācītāja Māra Ķirsona asins izliešanas uz Padomju Savienības karoga 1980. gadā, un šīs fotogrāfijas publicēšana Time žurnālā, un pakāršanas akcija pie Padomju Savienības konsulāta 1986. gadā Ņujorkā, un vēl daudz citas akcijas. Grāmata ir tiešām interesanta, un to ir vērts izlasīt. Grāmatas mērķis neesot bijis tikai apkopot latviešu politiskās darbības vēsturi trimdā, bet atklāt cilvēcīgo un emocionālo politiskajā rīcībā, aicinot lasītājus arī pārdomāt savu nostāju un pilsonisko līdzdalību mūsdienās.

Raksta autors: Uldis Brūns

Foto: Jeremy Smedes; attēlā - Marianna Auliciema un Uldis Brūns

Nedēļas lasītākās ziņas

Jaunākās ziņas tēmā

Reklāmraksti