Dalies:

Atgriezties no ārzemēm un iesaistīties uzņēmējdarbībā Latvijā

Atgriezties no ārzemēm un iesaistīties uzņēmējdarbībā Latvijā
Ekrānuzņēmums no raidījuma
  • 22. May. 2019

Pērn par Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) uzņēmējdarbības grantu interesi izrādīja 170 ārvalstīs dzīvojošie latvieši, taču tikai desmit no viņiem saņēma 9000 eiro grantu. Viens no iemesliem tam ir neizdeklarēšanās no Latvijas, aizbraucot uz ārzemēm. Latvijas Radio 1 raidījumā “Globālais latvietis. 21. gadsimts” viesojās arī granta saņēmēja un uzņēmuma „Vistiņ' klāt jeb BER FOOD” viena no izveidotājām Brocēnos Liene Vekļuka.

Par savu biznesa ideju, tās realizāciju un granta saņemšanu L. Vekļuka teica: “Bija tā, ka mums bija ideja un kaut kāda naudiņa, bet ne tāda, kāda bija šajā projektā. Mēs vienkārši uzticējāmies augstākajam spēkam un braucām mājās. Tas bija ļoti liels atbalsts. Protams, tā nav maza nauda, bet bija jau vēl arī pusīte pašiem jāpieliek. Tas arī ir tāds svarīgs punkts būt gataviem ieguldīt pašiem no sevis. Mēs par to projekta pašā sākumā nezinājām. Mums viss notika tik ātri.” "Ber Food". ir pārvietojams ātrās ēdināšanas vagoniņš, ko var uzstādīt pilsētas laukumos, pie upes vai sporta spēlēs. Uz vietas tiek grillētas vistiņas un gatavoti dažādi ēdieni un dzērieni. 

VARAM izstrādātajā Remigrācijas atbalsta pilotprojektā viena no aktivitātēm ir valsts reģionālās attīstības atbalsta pasākums jeb grants uzņēmējdarbības uzsākšanai un īstenošanai. Pieteikumu atbalstam var iesniegt pretendenti, kuri ir nodzīvojuši Latvijā ne ilgāk kā gadu līdz projekta iesnieguma iesniegšanai. Pretendēt drīkst personas, kurām Iedzīvotāju reģistra datu bāzē norādīta adrese ārvalstīs. Tāpat viens no nosacījumiem ir, ka trīs gadu prombūtnei pirms atgriešanās Latvijā ir jābūt nepārtrauktai. Par atskaites punktu tiek uzskatīta aktuālākā reģistrētā vai deklerētā dzīvesvietas adrese. Iesniegumus drīkst iesniegt, ja tajā brīdī dzīvesvietas adrese ir ārvalstīs. Taču, ja konkursa rezultātā tiks piešķirts atbalsts, tad uz līguma slēgšanas brīdi gan dzīvesvietas adresei jābūt deklerētai Latvijā.

Lasītākās ziņas

Reģionālās politikas departamenta direktors Raivis Bremšmits par projektu iesniegšanas nosacījumiem norādīja: “Tas gads vēl ir tāds koridors, kas atstāts starp to brīdi, kad cilvēks ir aizbraucis un kad viņš atgriežās[..]. Mums ir svarīgi ar šo atbalstu iedrošināt tos, kuri ir pārdomu brīdī.”

Tāpat R. Bremšmits izstāstīja, ka pērn interese par pieteikšanos uzņēmējdarbības grantam ir bijusi ļoti liela. “Uz 20 projektiem, ko mēs varējām atbalstīt, 170 patiesībā bija interesējušies. Tā kā interese bija desmit reižu lielāka. Taču deklerētā dzīvesvieta bija, pirmkārt, ar domu, lai mēs tiešām varētu atbalstīt tos, kas ir izbraukuši un atgriežās. Jāatgādina, ka likums tomēr nosaka pienākumu savu dzīvesvietu izdeklarēt.”

Diasporas latviešu lielo interesi un izdeklarēšanās problēmu apstiprināja arī  Latgales reģionālo remigrācijas koordinatore Astrīda Leščinska. “Pagājušajā gadā tie bija 37 cilvēki, kuri tiešām izrādīja interese par atgriešanās grantu. Arī šogad viņi gaida, kad būs izsludināts konkurss, bet joprojām mums ir problēma par izdeklarēšanos. Cilvēki aizbraucot, nezina Iedzīvotāju reģistra likumu, ka trīs mēnešu laikā viņiem ir jādod ziņa, ka viņiem ir mainījusies adrese. Arī pagājušajā gadā, kad mums bija trīs pieteikumi, visi apgalvoja, ka viņi ir izdeklarējušies. Kad komisija vērtēja un izņēma no PMLP izziņu, izrādījās, ka divi nebija izdeklarējušies un vienam pietrūka pusgada.

Jaunos uzņēmējus atbalsta ne tikai VARAM grantu projekts, bet arī Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras Jelgavas biznesa inkubators. “Kopumā Biznesa inkubators ir domāts ne tikai esošiem uzņēmumiem, kas atrodas Latvijā, bet arī fiziskām personām, kurām ir ideja un vēlas attīstīties. Kopumā mums ir liels klāsts ar to, kā mēs varam palīdzēt uzņēmīgiem cilvēkiem,” raidījumā sacīja Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras Jelgavas biznesa inkubatora vadītājs Ņikita Kazakevičs.

Tāpat arī R. Bremšmits norādīja, ka iespēju un atbalsta klāsts uzņēmējdarbībai Latvijā ir diez gan plašs. “Mēs arī ļoti priecājamies par sadarbību gan ar LIAA, gan ar “Altum”, gan arī ar pārējām organizācijām, kas atbalsta arī uzņēmējus, jo tas atbalsts tiešām ir daudzveidīgs: dažāda veida granta un apmācību programmas, arī caur Lauku atbalsta dienestu vēl dažāda veida programmas. Tāpat arī pašvaldībām ir finansējums uzņēmējdarbības videi.”

Nedēļas lasītākās ziņas

Jaunākās ziņas tēmā

Reklāmraksti