Dalies:

Atceramies un godinām Guntaru Geduli

Atceramies un godinām Guntaru Geduli
  • 30. Nov. 2019

Komponista, diriģenta, basbaritona, ērģeļnieka, skolotāja, sabiedriskā darbiniekaGuntara Geduļa draugus visā pasaulē satrieca sāpīga ziņa – dienu pirms Latvijas valsts dibināšanas 101. gadadienas viņš aizgāja viņsaulē.

Guntars Gedulis dzimis 1952. gada 27. augustā Ņujorkā, kādreizējo liepājnieku Visvalža Geduļa un Gundegas Gedules (dzimusi Stengrēvica) ģimenē. Dēlam saknes un saiknes bija ļoti svarīgas, tāpēc cik vien iespējams bieži viņš centās sazināties ar radiniekiem un viesoties pilsētā, kuŗā piedzimst vējš.

Guntars Gedulis mācījās Ņujorkas latviešu ev. lut. baznīcas draudzes pamatskolā un vidusskolā, Ņujorkas mūzikas un mākslas vidusskolā apguva kompozicijas teoriju, diriģēšanu un klavieŗspēli, bija klarnetists vairākos jauniešu orķestŗos. Interesi par mūziku viņš mantoja no tēva, dziedoņa Visvalža Geduļa. Guntars studēja Ņujorkas pilsētas universitātē un 1974. gadā, universitāti beidzot, ieguva divus bakalaura gradus – architektūrā un mūzikā, izpelnoties īpašu atzinību laikrakstā New York Times.

Lasītākās ziņas valstī

Beidzis universitāti, Guntars sāka strādāt Ņujorkas latviešu ev. lut. baznīcas draudzes skolā, kuŗā pats bija mācījies, dalījās zināšanās, bērniem mācot dziedāšanu, ģeografiju, latviešu valodu. Ņujorkas latviešu evaņģeliski luteriskās baznīcas paspārnē viņš nodibināja un vadīja Ņujorkas latviešu jaunatnes pulciņa kori, bija diriģents vairākos latviešu jaunatnes dziesmu svētkos, mūzikas ievirzes vadītājs un lektors 2x2 nometnēs, Ņujorkas latviešu skautu vienībā un kristīgās jaunatnes kursos ASV un Kanadā, 1974. un 1976. gada vasarā Rietummičiganas universitātē mācīja latviešu valodu. Daudzi pat Latvijā dzimušie varētu apskaust viņa valodas zināšanas, precīzo un skaidro izrunu, apbrīnot dziļo interesi par latviešu valodas vēsturi.

Guntars Gedulis 1975. gadā pārcēlās uz dzīvi Venecuelas galvaspilsētā Karakasā, kur vispirms viņa darba lauks bija pilsētplānošana. Vienlaikus viņš aktīvi iesaistījās latviešu sabiedriskajā dzīvē, vadīja latviešu pamatskolu un vidusskolu, 2x2 latviešu jauniešu nometni Venecuelā un Dienvidamerikas latviešu jaunatnes apvienības pirmo nometni Brazīlijā.

Karakasā Guntars Gedulis dibināja un vadīja vairākus koŗus. Koris Capella de Caracas1980. gadā Guntara Geduļa vadībā devās piecu nedēļu koncertturnejā pa visu pasauli, gadu vēlāk viesojās Dienvidamerikas valstīs. Šo kori pieņēma Indijas premjērministre Indira Gandija, Peru, Ekvadoras un Panamas prezidenti, valdības amatpersonas Ķīnā, Izraelā, Ēģiptē, Kolumbijā un citur.

Piecus gadus Guntars Gedulis vadīja 1982. gadā dibināto jauniešu kori Canta Mundo, koristi brauca koncertturnejās uz Trinidadu, Jamaiku, Losandželosu,Kolumbijas un Venecuelas pilsētām. Venecuelas Plānošanas ministrijas kori MINDUR Guntars Gedulis dibināja 1980. gadā un vadīja 11 gadu.Guntars Gedulis nodibināja un vadīja Karakasas Apvienotās kristīgās baznīcas kori (1985.- 1987.) un Venecuelas Centrālās universitātes valodu skolas kori Lingua Nova (1993.-1995.) Koŗu dalībniekiem viņš mācīja latviešu dziesmas un stāstīja par Latvijas vēsturi un kultūru.

Guntars Gedulis bijis arī koŗmeistars operas kompanijā Belcanto (1985.-1987.) un Karakasas Teresa Carreño teātrī (1993.-1994.).

Mūzikas biedrību Gaudeamus Guntars Gedulis dibināja 1987. gadā. Ar valdības atbalstu biedrības kamerkoris koncertēja Trinidadas salā, Vašingtonā, DC, un citās ASV austrumkrasta pilsētās. Kamerkoŗa 14 dziedātāji 1990. gadā piedalījās XX Vispārējos latviešu Dziesmu un Deju svētkos, koncertēja Liepājas Svētās Trīsvienības baznīcā, Kuldīgā, Cēsīs, Siguldā un citur, pēc tam citās Baltijas jūras valstīs.

Mūzikas biedrība Gaudeamus Guntara Geduļa vadībā kopš 1995. gada rīkoja gadskārtēju starptautisko koŗu festivālu Canticum Novum, kuŗā piedalījās apmēram 30 koŗu. Kopš 1998. gada biedrība Karakasā rīko Ziemsvētku festivālu Canticum Noel.

Guntars Gedulis 1997. gadā dibināja Latīņamerikas koŗa mūzikas apvienības filiāli, darbojās organizācijas starptautiskajā valdē. Viņš vadīja Karakasas Frīdmaņa mūzikas skolas koŗa programmu, apmācīja Vijadekūras bērnu kori, mācīja mūzikas pamatus Fedoras Alemanas dziedātāju seminārā, Venecuelas koŗa mūziku Trelevas koŗu konkursā Patagonijā, koŗdiriģēšanu Latīņamerikas koŗu mūzikas apvienības skolā Brazīlijā, vokālo techniku koŗiem Paragvajā un Tobago, bērnu koŗu dziesmu apdaŗu sarakstīšanas techniku Puertoriko. Biedrības Gaudeamuskoŗa mūzikas programma 1998. gadā saņēma Nacionālo mākslinieku prēmiju.

Guntars Gedulis rēgulāri lasīja referātus par latviešu koŗa mūziku un izplatīja materiālus par latviešu koŗa mūziku koŗamūzikas festivālos – Starptautiskās koŗa federācijas 1. simpozijā Vīnē, America Cantatfestivālos Mardelplatā, Arģentīnā, un citur. Viņš komponējis korāļus latviešu draudzēm, mūziku lugai „Princese Gundega un karalis Brusubārda”, tautasdziesmu un tautasdeju apdares, dziesmas korim un sōlistiem ar pavadījumu, a cappella dziesmas, kamermūziku un elektronisko mūziku, aranžējis 150 latviešu tautasdziesmas korim un ansambļiem. Guntara Geduļa koŗa dziesmas godalgotas Kanadas un ASV latviešu Dziesmu svētkos.

Pēc neatkarības atjaunošanas Latvijā Guntars Gedulis piedalījās pirmajā zinātnieku konferencē Rīgā, semināros mūzikas skolotājiem Ērgļos un Engurē.Basbaritons Guntars Gedulis savu vecāku dzimtajā Liepājā 2001. gadā Sv. Trīsvienības baznīcā rīkoja savas mūzikālās darbības 30 gadu koncertu. Koncerta programma bija veltīta Džuzepes Verdi nāves simtgades atcerei, tajā bija ārijas no vairākām Verdi operām. Guntars dziedāja arī ārijas no Georga Hendeļa operas „Al- čīna”, Josefa Haidna „Orfejs un Eiridīke”, vairākas latviešu komponistu dziesmas – Bruno Skultes „Sapņu zeme”, Alfrēda Kalniņa „Svešumā klīstot”, Jāņa Norviļa „Piebaldzietes precinieks”.

Guntars Gedulis bija Pasaules brīvo latviešu apvienības Izglītības padomes un Kultūras fonda pārstāvis, Latvijas komponistu savienības biedrs. Viņš uzturēja ciešus sakarus un sadarbojās ar daudziem mūziķiem Latvijā. Viņa svēta pārliecība bija: „Mūzika ir logs uz citu, garīgu pasauli, tilts, kas mūs izved no ikdienas un savieno ar pārdzīvojumu.”

Nereti reizēs, kad Guntars Gedulis atbrauca uz Ņujorku apciemot māti, viņš spēlēja ērģeles Ņujorkas latviešu ev. lut. baznīcas dievkalpojumos.

Kopš 1977. gada Guntars Gedulis rīkojis daudzas latviešu kopienas aktīvitātes Brazīlijā. 2018. gadā pirmajā Latviešu kultūras festivālā Brazīlijā viņš bija diriģents un Dienvidamerikas latviešu kongresā pārstāvēja Venecuelas latviešus. Brazīlijas latviešu korim viņš sarakstījis īpašu dziesmu.

Kopš 1976. gada Guntars Gedulis vadīja kultūras programmu profesora Edgara Andersona rīkotajos divos latviešu salidojumos Kurzemes hercogistes kādreizējā kolōnijā Tobago. Pēc profesora Edgara Andersona traģiskās nāves viņš uzņēmās salidojumu rīkošanu un kopš 1989. gada vadīja salidojumus Trinidadā un Tobago. Visi viņa vadītie 12 salidojumi vienmēr bija rūpīgi izplānoti, noritēja augstā līmenī. Jāapbrīno Guntara Geduļa vadītāja spējas, viņš vienmēr bija pacietīgs, savaldīgs un kārtīgs, uz viņu nešaubīgi varēja paļauties. Pārpratumus, kādi šādos ceļojumos neizbēgami notiek, īpaši, ja piedalās vairāk cilvēku, Guntars Gedulis mierīgi un bez jebkādiem asumiem prata nokārtot. Viņam bija raksturīgs milzīgs apzinīgums un augsta pienākuma apziņa.

Guntars Gedulis 2016. gada 21. jūnijā toreizējam Trinidadas un Tobago prezidentam Antonijam Karmonam pasniedza Latvijas prezidenta Raimonda Vējoņa sūtīto portretu ar parakstu

Guntars Gedulis visiem spēkiem centās veicināt Latvijas valsts un Trinidadas un Tobago, kā arī Venecuelas un Latvijas kultūras sakarus, bieži ziedojot savus personiskos līdzekļus. Trinidadā un Tobago vietējie viņu labi pazina, uzrunāja vārdā. Viņš tur bija savējais, nepārspīlējot var apgalvot – viņš bija Latvijas sūtnis ar izcilām diplomāta spējām. Turklāt viņam piemita nepārspējama humora izjūta. Viņš lepojās, ka ir latvietis, un uzsvēra, ka nevar iedomāties, ka kādā brīdī vairs nevarētu būt latvietis.

Guntaram Gedulim 2005. gadā piešķirts Latvijas valsts apbalvojums – Triju Zvaigžņu ordenis.

No š. g. 26. decembŗa līdz 2020. gada 5. janvārīm notiks 20. latviešu salidojums Trinidadā un Tobago, diemžēl bez ilggadējā vadītāja.

Guntara Geduļa izkoptais, brīnišķīgais raksturs, kam pamatā dzidra, balta dvēsele, paliks atmiņā ikvienam, kas ar viņu ticies.

Autore: Astra Moore

Publicēts sadarbībā ar laikrakstu "Laiks"

Nedēļas lasītākās ziņas

Jaunākās ziņas tēmā

Reklāmraksti