Dalies:

ASV slavē Latviju par naudas atmazgāšanas apkarošanu

ASV slavē Latviju par naudas atmazgāšanas apkarošanu
CC0 licence
  • 21. Feb. 2020

Amerikas Savienoto Valstu (ASV) vēstniecība uzteikusi Latvijas valdību par naudas atmazgāšanas apkarošanu un Eiropas Padomes noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas ekspertu komitejas "Moneyval" rekomendāciju ievērošanu, teikts ASV vēstniecības izplatītajā paziņojumā.

Tāpat atzinība izteikta arī pasaules centrālās organizācijas naudas atmazgāšanas apkarošanai Finanšu darījuma darba grupas (FATF) paveiktajam, novērtējot Latvijas rīcību. Paziņojumā uzsvērts, ka joprojām ir daudz darāmā, tomēr ASV turpinās atbalstīt Latvijas centienus stiprināti noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas režīmu un cīņu pret korupciju.

Kā ziņots, FATF lēmusi nepakļaut Latviju pastiprinātai uzraudzībai, tādējādi Latvija netiks iekļauta tā dēvētajā valstu "pelēkajā sarakstā".

Lasītākās ziņas

FATF secinājusi, ka Latvija ir izveidojusi stipru un noturīgu finanšu noziegumu novēršanas sistēmu, tāpēc valsts netiks pakļauta pastiprinātai uzraudzībai jeb iekļaušanai tā dēvētajā "pelēkajā sarakstā".

Ar šo lēmumu Latvija ir pirmā Eiropas Padomes noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas pasākumu novērtēšanas ekspertu komitejas "Moneyval" pārraudzībā esošā dalībvalsts, kura sekmīgi izpildījusi visas FATF 40 rekomendācijas. "Moneyval" ir FATF asociētais biedrs.

Pašlaik FATF "pelēkajā sarakstā" ir iekļautas 12 pasaules valstis, tostarp no Eiropas - Islande.

FATF lēmums neiekļaut Latviju tā dēvētajā "pelēkajā sarakstā" ir labs signāls investoriem, aģentūrai LETA atzina ekonomisti. 

Bankas "Citadele" ekonomists Mārtiņš Āboliņš FATF lēmumu vērtēja kā labu ziņu, kas mazinās negatīvos riskus Latvijas ekonomikas izaugsmei šogad un būs pozitīvs signāls gan ārvalstu investoriem, gan vietējiem uzņēmējiem. 

"Swedbank Latvija" galvenā ekonomiste Līva Zorgenfreija piebilda, ka pozitīvo ziņu un neskaidrības atkāpšanās rezultātā noskaņojums gan ārvalstu investoru, gan vietējo uzņēmēju, gan arī patērētāju vidū var kļūt pozitīvāks. "Nav noslēpums, ka tas, kas ir labi investīcijām, ir arī labi ekonomikas izaugsmei. Taču iespējamā iekļaušana "pelēkajā sarakstā" bija tikai viens no faktoriem, kas kavējis straujāku ekonomikas izaugsmi. Lēnākus Latvijas izaugsmes tempus noteica un arī tuvākajā nākotnē noteiks pasaules ekonomikas vājums, ar tirdzniecības kariem, Brexit un koronavīrusu saistītie riski, kā arī neveiksmīga attīstība atsevišķos sektoros," teica Zorgenfreija.

Atgādinot, ka, lai izvairītos no nokļūšanas sarakstā, tika pieliktas milzums pūļu un progress sistēmas sakārtošanā bija acīmredzams, "SEB bankas" ekonomists Dainis Gašpuitis uzsvēra, ka tomēr garantijas neiekļaušanai nebija, jo pastāvēja arī politisku lēmumu iespējas. Tādēļ šis rezultāts ir vērtējams kā likumsakarīga veiksme. 

"Tas ir ļāvis izvairīties no nevajadzīgu risku uzņemšanās un spekulēšanas par iespējamā lēmuma ietekmi uz ekonomiku, arī par spīti tam, ka atsevišķu valstu iekļaušana šajā sarakstā tieši nosakāmu ietekmi uz šo valstu ekonomikām nav atstājis. Jebkurā ziņā iekļūšana sarakstā nebūtu bijusi vērtējama kā pozitīvs signāls ekonomikai, jo spiediens uz finanšu sistēmu, kas pēc tam tālāk rezonētu uz ekonomiku tikai augtu," savu viedokli skaidroja Gašpuitis.

"SEB bankas" ekonomists vienlaikus norādīja, ka patlaban galvenais ir turpināt sakārtot sistēmu, jo pastiprināta uzmanība Latvijai tiks saglabāta. 

Nedēļas lasītākās ziņas

Jaunākās ziņas tēmā

Reklāmraksti