Dalies:

ASV nodibināts Latviešu dziesmu un deju svētku fonds

ASV nodibināts Latviešu dziesmu un deju svētku fonds
Laikraksts "Laiks"
  • 22. Jun. 2019

Pirmie Latviešu dziesmu svētki Amerikā notika 1953. gadā Čikāgā. Svētkos piedalījās 23 koŗi un ansambļi ar 650 dziedātājiem, 6 deju kopas ar 80 dejotājiem. Svētku kopējais apmeklētāju un dalībnieku skaits bija apmēram 6500.

Padomāsim par šiem skaitļiem! Tautieši no bēgļu gaitām Eiropā iebrauca Amerikā, sākot ar 1948. gadu. Strādāšana, dzīvošana, pel- nīšana bija kā nu kuŗam. Tomēr dziesmu svētku tradicija latviešiem ir tik stipra, un šie jaunie atbraucēji atrada iespēju izplānot, izsludināt un savest kopā tik lielu skaitu tautiešu no tuviem un tāliem Amerikas nostūŗiem. Ir apbrīnojami, kā viņi to paveica ar tālaika sazināšanās līdzekļiem. Varam tikai iedomāties, ka tad liela daļa jauniebraucēju abonēja laikrakstu Laiks, kur bija jaunākās ziņas. Man tad bija četri gadiņi, un mana ģimene arī mēroja to tālo ceļo no Virdžīnijas uz Čikāgu. Es to neatceros, bet varu iedomāties, ka 700 jūdžu ceļojums prasīja vairākas dienas un pa ceļam pārnakšņošanu pie latviešu ģimenēm.

Kopš pirmajiem svētkiem ik pa pieciem gadiem ir notikuši vēl 12 Vispārējie dziesmu svētki ASV (izņemot 1993. gadu, kad svētki nenotika). Amerika ir tik plaša, tāpēc Rietumkrasta latvieši sāka rīkot paši savus svētkus, un kopš 1962. gada to ir bijis 16. Un ne- aizmirsīsim arī par sešiem Jaunatnes dziesmu svētkiem, kas notika gan ASV, gan Kanadā.

Lasītākās ziņas valstī

Ir jau vēstīts, ka pēc Vispārējiem dziesmu un deju svētkiem Milvokos 2012. gadā neviena pilsēta nepieteicās rīkot nākamos svētkus ASV. Pat svētku karogu Rietumkrasta dziesmu svētkos Sanhosē 2015. gadā nodeva Kanadas 2019. gada dziesmu svētku organizātoriem! Vai bija pārtrūkusi svētku rīkošanas tradicija?

XIV Vispārējie latviešu dziesmu un deju svētku Rīcības komiteja. No kreisās: Astrīda Liziņa, Elga Ozola, Karmena Ziediņa, Juris Mohseni, Iveta Grava, Jolanta Stoops, Inga Bebre, Nikolajs Timrots, Marisa Gudrā, Imants Mohseni, Aija Moeller, Aivars Osvalds, Krisīte Skare

2016. gada rudenī maza grupa Vašingtonas, DC, draugu, kuŗi dejoja tautasdeju kopā Namejs, uzskatīja šo situāciju par nepieņemamu, un kopīgi nolēma: kāpēc gan par svētku norises vietu nevarētu būt Vašingtona, kur svētki nekad nav bijuši?

Neatturēja tas, ka parasti svētkus rīko tur, kur ir aktīvs koris, lai gan tāda Vašingtonā nebija. Līdz šim šie entuziasti bija rīkojuši ALAs sporta spēles un ALJAs kongresus, kuŗos piedalās nedaudz vairāk par simt dalībniekiem. Lielāka ideja un degsme viņus vadīja, un tika dibināta Rīcības komiteja ar Marisu Gudro priekšsēdes postenī. Kad sāka izpētīt rīkošanas iespējas un tapa skaidrs, ka Vašingtonas, DC, sarīkojumu zāles un viesnīcu īresir pārāk dārgas, nolēma izpētīt kaimiņpilsētu Baltimoru, kur situācija bija labāka.

No idejas līdz svētkiem bija tikai 22 mēneši. Parasti svētku plānošana un rīkošana notiek piecus gadus. Rīcības komitejā iesaistīja vairākus nozares vadītājus no citām Austrumkrasta pilsētām, kā arī citus Vašingtonas aktīvos latviešus. Reti kad bija sēdes, kur visi bija pie viena galda. Bet tās notika ar jaunāko sazināšanās technoloģiju palīdzību, lai tiešām svētkus varētu plānot, neskatoties uz dienu, nakti vai vietu!

Bija liela neziņa un nervozēšana par svētku financiālo izdošanos. Vai būs pietiekami liels skaits dalībnieku un apmeklētāju? Dziesmu svētki Austrumkrastā nebija rīkoti 39 gadus kopš pēdējiem svētkiem Bostonā 1978. gadā. Lai nevajadzētu ievērojami celt sarīkojumu biļešu cenas, Rīcības komiteja nolēma nopietni izvērst dažādas ziedojumu akcijas. Atbalsts no organizācijām, uzņēmumiem un individiem bija ievērojams. Dalībnieku un apmeklētāju skaits pārspēja visas prognozes. Svētki izdevās, atsauksmes par tiem bija jūsmīgas, pozitīvas,daudz un pelnītas.

Kad savilka kopā visus galus,atklājās ka arī financiāli svētki izdevušies tik labi, ka palika pāri ievērojams naudas atlikums. No citiem svētkiem parasti financiālie atlikumi bija nelieli, un tos nodeva vai nu nākamajiem rīkotājiem, vai sadalīja pa vietējām organizācijām. Šoreiz Rīcības komiteja nolēma dibināt fondu, kas palīdzētu nodrošināt tālāko svētku rīkošanu un atbalstītu dziesmu svētku kopienu ikdienā.

Šo ideju pārrunāja ALA 67. kongresā Vašingtonā, DC, kad sanāca vairāki bijušo svētku rīkotāji, koŗu un deju kopu vadītāji, ALAs un Latvijas Kultūras ministrijas pārstāvji. Ideju atbalstīja un 2019. janvārī Baltimoras svētku Rīcības komitejas sēdē nolēma oficiāli dibināt Latviešu dziesmu un deju svētku fondu. Pirmais darbs bija uzrakstīt statūtus, pieteikties uz 501 c3 bezpeļņas statusu un ievēlēt pirmo valdi.

Fonda valdē ievēlēja sešus bijušos Baltimoras Rīcības komitejas locekļus (Iveta Grava, Marisa Gudrā, Aija Moellere, Imants Mohseni, Juris Mohseni, Aivars Osvalds),Baltimora sun Minesotas dziesmu svētku mūzikas un tautasdejas nozares vadītājus (Astrīda Liziņa, Krisīte Skare), iepriekšējo svētku Rīcības komitejas priekšsēdi (Andris Kursietis), nākamo dziesmu svētku Rīcības komitejas priekšsēdi (Ansis Vīksniņš), Rietumkrasta dziesmu svētku padomes priekšsēdi (Pauls Berkolds), Latviešu koŗu apvienības priekšsēdi (Ernests Brusubārdis III) un ALAs deleģētu valdes locekļi (Līga Ejupe). Valdes vadībā ievēlēja priekšsēdi Aivaru Osvaldu, vie nieces – Ivetu Gravu, Astrīdu Liziņu, Krisīti Skari; sekretāri Aiju Moelleri un finanču nozares vadītāju Juri Mohseni.

Drīz pēc tam valde izsludināja konkursu Fonda logotipam, jo katrai organizācijai ir svarīga atpazīstamības zīme. Slēgtā konkursā piedalījās mākslinieki ar astoņiem darbiem. Izvēle krita uz mākslinieces Ritas SpalviņasAuseklīša logo dizainu un tam klāt pievienoto aprakstu: “Dziesmu un deju svētkiem ir dvēsele, ko tikai var sajust un redzēt tieši svētku laikā. Latviešu dziesmu un deju svētku fonds, tāpat kā izvēlētā Ausekļa zīme, pasargās, palīdzēs un kops svētku dvēseli. Ausekļa zīmes vidū ir trīs kvadrāti, kuŗi pārstāv dziedātājus, dejotājus un skatītājus. Kad visi trīs sanāk kopā, svētku dvēsele ir dzimusi. Savukārt zilganā krāsa simbolizē radošumu, prieku, mīlestību, gudrību un draudzību – visu, ko mēs kopā sajūtam dziesmu un deju svētku laikā.”

Fonda valdes vārdā gribu iepazīstināt ar mūsu darbības stūŗakmeņiem – saglabāt, kopt un attīstīt latviešu dziesmu un deju svētku tradiciju ASV. To vēlamies panākt financiāli, ar pieredzi un uzkrātiem materiāliem, palīdzot nākotnes svētku rīkotājiem. Tuvākā nākotnē Fonds sāks uzkrāt svētku rīkotāju pieredzi speciāli izveidotajā “Rīkotāju rokasgrā- matā” un turpināsim pilnveidot jau izveidoto dziesmu svētku kopienas e-pastu datubāzi, kas ir neatsveŗams palīgs svētku reklamēšanā un informācijas izplatīšanā. Ar Fonda financiālu un organizātorisku līdzdalību ir iesākts ļoti nozīmīgs projekts “Ziemeļamerikas latviešu tautas deju choreografiju digitālā krātuve”, kuŗā būs vienkopus savākas un plašākai publikai pieejamas Ziemeļamerikā radītās un dejotās tautasdeju choreografijas. Esam arī saņēmuši atbalstu no Latviešu Fonda šī projekta īstenošanai.

Vēlamies uzsākt ciešāku sadarbību ar ASV latviešu koŗu un deju kopu saimi, kā arī palīdzēt veicināt un atbalstīt viņu darbību. Jau esam financiāli atbalstījuši diriģenta dalību koŗa meistarklasēs Latvijā un dosim arī savu atbalstu deju kopu vadītājiem, kas vēlas piedalīties deju kopu vadītāju kursos Latvijā šovasar.

Svarīga loma Fonda darbībā ir arī ciešākai sadarbībai ar dziesmu svētku kopienu Latvijā un ārpus tās. Dibināsim kontaktus, rīkosim tikšanās, palīdzēsim ar archīva materiāliem LNB, piedalīsimies PBLA Kultūras konferencē Cēsīs.

Latviešu dziesmu un deju svētku fonda tīmekļa vietnē www.latvi- ansongfestfund.com var atstāt e-pasta adresi, lai saņemu informāciju. Lūdzam dziesmu un deju svētku rīkotājus, koŗu un deju kopu vadītājus un visus, kam rūp dziesmu svētku tradicijas saglabāšana ASV, reģistrēties kā Fonda biedriem. Dalība fondā ir bez maksas.

To, cik fonds būs aktīvs un darbīgs, noteiks katra fonda biedra attieksme. Fonds būs tāds, kādu mēs to veidosim, tādēļ lūdzam iesaistieties, dalieties ar idejām un ieteikumiem. Dziesmā un dejā visi esam vienoti!

Autors: Aivars Osvalds

Publicēts sadarbībā ar laikrakstu " Laiks"

Nedēļas lasītākās ziņas

Jaunākās ziņas tēmā

Reklāmraksti