Dalies:

Astrīda Jansons: sadarbība starp trimdas un Latvijas latviešiem

Astrīda Jansons: sadarbība starp trimdas un Latvijas latviešiem
  • 28. Oct. 2019

Arī šogad oktobra sākumā tikās Amerikas Latviešu Apvienība ar Latvijas Bērnu Fondu. Priecājos, ka šī brīnišķīgā sadarbība no 1994. gada vēl arvien turpinās, un, ka man gandrīz vienmēr ir bijusi iespēja to redzēt.

Šoreiz tas notiek Latvijas motormuzejā 2:00 pm. Tas, laikam tādēļ, ka Fonds šogad svin savu 30. jubileju, un sadarbība ar ALA-u ilgst jau 25.  Es te nekad vēl neesmu bijusi, un pārsteigumā man acis ir platas un mute vaļā aiz brīnumiem. Nevaru iedomāties, ka arī Latvijā var būt tik daudz un tik ļoti dažādu bezgala antīku automobiļu. Vienam, otram nekas kopīgs vairāk arī nav kā tikai tie četri riteņi, un tie izskatās kā veci rati vai sena kariete. Tagad muzejs ir pilns dažāda lieluma bērniņiem, kas aizrautīgi iet no vienas mašīnas pie otras un nepārtraukti viens otram vai saviem vecākiem kaut ko skaidro vai jautā. Es gan Vairas pavadībā šim mašīnu klājienam ātri vien izeju cauri, sanāksmes telpā viņa mani apsēdina pirmajā rindā, un drīz vien man blakus apsēdušies vairāki ALA-s valdes locekļi, ieskaitot priekšsēdi Pēteri Blumbergu un Kaiju Petrovsku, kura jau ilgāku laiku vada ALA-s nozari, kas sadarbojas ar Latviju.

Tad arī Fonda vadītājs Andris Bērziņš sanāksmi atklāj, Kaija kā vienmēr mazliet pastāsta, kas ALA ir un ko tā dara. Tad arī sāk aplokšņu dalīšanu. Šoreiz tiek pieaicināti arī pārējie viesi no Amerikas un tie viens aiz otra pasniedz aploksni vienai Latvijas ģimenei, un noteikti pretim saņem ziedu pušķi, vai kādu citu lauku labumu. Vispirms tiek apdāvinātas 20 ģimenes, kurās bērnu skaits sniedzas no trim līdz pat septiņiem ar atbalstu 360 dolāru mēnesī, kas var ilgt no viena līdz pat pilniem diviem gadiem. Līdz ar aploksnēm katra ģimene kā vienmēr iepriekš saņem arī diezgan smagu ar visādiem labumiem piekrāmētu palielu plastikas maisu, kas gandrīz vienmēr ir tik pat liels kā maisa saņēmējs. Nākamie ir trīs smagi slimi bērniņi, kas saņem 170 dolāru atbalstu katru mēnesi, un tad nāk 21 students, kas studiju gadā saņem stipendiju 2000 dolāru apmērā līdz bakalaura grāda sasniegšanai. Ne vienu vien no studentiem es jau pazīstu no iepriekšējiem gadiem, un tāpēc arī manās rokās nonāk pa ziedu pušķim. Viens tāds pušķis nav vis no dabiskiem ziediem veidots, bet gan no Laimas konfektēm un vairākiem mākslīgiem ziediņiem, tomēr ir ļoti skaists, un, kā vēlāk izrādījās, ir arī ļoti garšīgs. Un tad viena neliela auguma studentīte man rokās ieliek liliju ar pieciem lieliem, skaistiem ziediem, kas ir gandrīz tik pat gara kā viņa pati, bet ir noteikti garāka par mani, un mani apņem spēcīgs smaržas vilnis. Tas arī nozīmē, ka ir oficiālās daļas beigas, un sākas garšīgo pīrādziņu un citādu labumu baudīšana. Arī man viena no Fonda meitenēm pienes krūzīti kafijas un šķīvīti ar vairākiem gardiem labumiem. Vēl parunājos ar Kaiju un pāris no jau pazīstamiem studentiem, un tad pienāk Andris Bērziņš un saka, ka viņam ir pa ceļam mans dzīvoklis un man jābrauc mājās. Nemaz neesmu dusmīga un labprāt sadzenāju savu mēteli un esmu gatava. Esam atkal pavadījuši skaistu sadarbības brīdi starp Amerikas un Latvijas latviešiem. tagad zinu, ka Amerikas latviešu palīdzība Latvijas maznodrošinātām ģimenēm un studentiem, jau sniedzas pāri trešajam miljonam dolāru. Esmu lepna par viņu palīdzību Latvijai.

Lasītākās ziņas

Autore: Astrīda Jansons

Nedēļas lasītākās ziņas

Jaunākās ziņas tēmā

Reklāmraksti