Dalies:

Astrīda Jansone par Latvijas Bērnu Fonda pilnsapulci

Astrīda Jansone par Latvijas Bērnu Fonda pilnsapulci
  • 03. Apr. 2019

Kā vienmēr marta beigās tā šogad notiek 29. martā un atkal tajā pašā viesnīcā „Monika” uz Elizabetes ielas. Kā vienmēr man atbrauc šoferis un uz sapulci aizved.

Kā vienmēr vairums Fonda darbinieku ir jau ieradušies un atspirdzinās pie kafijas un pīrādziņiem vai cepumiem, jo lielākā daļa no tiem ir braukuši diezgan tālu ceļu. Daudzus no viņiem jau pazīstu no citām sapulcēm un sarīkojumiem, un tie mani kā vienmēr atkal, atbrīvo no mana mēteļa, un pienes man kārtējo kafijas tasi. Apsēžos otrajā rindā un izņemu no somas savu piezīmju blociņu, rakstāmo un esmu gatava pierakstīt svarīgāko. Uz mana krēsla ir Fonda gada pārskats, kur kā vienmēr pirmās un pēdējās lapas ir pilnas ar visādu 2018. gada notikumu fotogrāfijām.

Sapulci tāpat kā vienmēr atklāj prezidents Andris Bērziņš un vispirms pateicas darbiniekiem, ka tie ieradušies tik lielā skaitā un amatpersonas sākt ikgada ziņojumus. Bet uz tiem es gandrīz nemaz vairs neklausos, jo no bildēm vien jau es varu uzskaitīt tos lielākos un interesantākos notikumus Fondā. Jau pirmajā lapas pusē redzu Amerikas Latviešu Apvienības pagājuša gada septembra atbalsta pasniegšanu 22 daudzbērnu ģimenēm, 10 smagi slimiem bēniņiem un stipendijas 27 mazturīgo ģimeņu studentiem. Turpat redzu vienu no man jau labi pazīstamiem studentiem, kur man pasniedz skaistu puķu pušķi un p[ie tam mani arī samīļo. Otrajā lapas puse redzu trīs pirmo vietu ieguvējus 27. Latvijas Bērnu Fonda rīkotajā konkursā „Talants Latvijai” . Nākamās lapas puses fotogrāfijas man rāda, ka notikušas 24 vasaras nometnes, kurās atpūtušies vairāk nekā 600 bērniņu no visiem Latvijas reģioniem. Tāpat man ir redzams, ka vasarā notikuša dažādas ekskursijas, sporta aktivitātes pārgājieni, redzu, ka mūsu basketbola zvaigzne Porziņģis ir mācījis mūsu nākamajām zvaigznītēm basketbolu, redzu, ka vienā no nometnēm bērni spēlē ūdens volejbolu, un no Čūkmeņa mācās, kā izturēties pret mūsu dabu. Tad redzu fotogrāfiju no vienas no 66 daudzbērnu ģimenēm ar sešām mazām galviņām, kas saņēma Fonda atbalstu. Turpat ir vēl viena ar pieciem diezgan sīkiem bērniņiem, kurus audzina māmiņa viena pati. Diemžēl Latvijā tādu nav maz, un mani kaitina tik daudzu Latvijas vīriešu riebīgā attieksme pret bērniem.Visvairāk mani aizkustina tās fotogrāfijas, kur redzami bērniņi visādos vecumos ar īpašām vajadzībām un es apbrīnoju tos cilvēkus, kuri nometnēs ar viņiem nodarbojas, apmīļo, spēlējas un rūpējas. Nav brīnums, ka šie bērni jau pie nometnes beigām sāk gaidīt uz nometni nākošajā vasarā.

Lasītākās ziņas valstī

Kamēr es apskatu un priecājos par fotogrāfijām gada grāmatā, Fonda viceprezidente Vaira Vucāne ir sākusi stāstīt par darbu, kas notiek viņas atbildībā esošo nodaļu par vardarbībā cietušajiem bērniem, un es sāku uzmanīgi klausīties, jo dzirdētais man liekas neticams. Viņa stāsta, ka bērnu un jauniešu tiesiskajā aizsardzībā mūsu valstī ir panākts zināms progress Vardarbība pret bērniem nav mazinājusies, tomēr statistika liecina, ka vardarbība pret bērniem pieaug. Bērni cieš kā no fiziskas un emocionālas, bet arī no seksuālas vardarbības. Emocionāla vardarbība pret bērnu mājās sākas ar to, ka tie bieži tiek atstāti bez aprūpes, kas nereti tiek atklāta, kad ir jau par vēlu, un bērna veselība ir jau smagi cietusi. Lai gan pateicoties sabiedrības nevienaldzīgai attieksmei,  ir palielinājusies seksuālā vardarbībā cietušo atklāto gadījumu skaits, visai bieži neizdodas šos bērnus pasargāt no atkārtotas vardarbības.  kad krīzes centros strādājošās darbinieces sāk stāstīt atsevišķus gadījumus sīkākās detaļās, kamols manā kaklā jau ir tik liels, ka es vairs nespēju klausīties un jāmeklē kabatas lakatiņš, kas ātri vien ir jau pilnīgi slapjš. Beigās mani pirksti ir jau ausīs, jo baidos, ka publikas priekšā sevi pataisīšu par īstu gļēvuli. Tomēr man mīkstā sirds nespēj saprast to, ka pieaudzis cilvēks kaut ko tādu var nodarīt mazam bērniņam, kas bieži vien ir viņa paša. Diemžēl visvairāk vardarbības veicēji ir tieši vecāki vai citi ģimenes locekļi. Kamols manā kaklā ir arī tagad par to rakstot. Biju priecīga, ka sapulce pārgāja uz citu tēmu, pie tam nākamā bija par finansēm, un, lai gan ziedojumi ir nedaudz samazinājušies, tad tomēr ne tik daudz, lai Latvijas Bērnu Fondam paredzamā laikā draudētu līdzekļu trūkums. Paldies Dievam, pateicoties Amerikas latviešu Apvienībai un tagad jau arī ļoti, ļoti daudziem Latvijas iedzīvotājiem Latvijas bērnu liktenis vairs nav vienaldzīgs.

Autore: Astrīda Jansone
Foto: Veronika Butāne

Nedēļas lasītākās ziņas

Jaunākās ziņas tēmā

Reklāmraksti