Dalies:

Ārzemēs bez naudas mājupceļam. Kādu palīdzību var sniegt ārlietu dienests?

Ārzemēs bez naudas mājupceļam. Kādu palīdzību var sniegt ārlietu dienests?
LETA/Evija Trifanova
  • 29. Apr. 2020

Iestrēdzis ārzemēs bez naudas – šāda problēma patlaban ir aktuāla saistībā ar Covid-19 krīzi un var gadīties arī nākotnē. LV portāls skaidro, ko cilvēks var darīt, ja no saviem personīgajiem līdzekļiem nespēj segt atgriešanās izdevumus, kā arī ir izsmeltas jebkādas citas iespējas iegūt naudu atpakaļceļam uz Latviju.

ĪSUMĀ

  • Materiālo palīdzību Latvijas diplomātiskajās un konsulārajās pārstāvniecībās ārvalstīs var lūgt Latvijas aizsardzībā esošās personas – Latvijas pilsoņi, nepilsoņi, kā arī personas, kuras Latvijā ieguvušas bezvalstnieka, bēgļa vai alternatīvo statusu.
  • Materiālo palīdzību piešķir, ja personai nav iespējams saņemt palīdzību citādi, un šie līdzekļi ir paredzēti tikai atgriešanās izdevumu segšanai.
  • Aizdevuma summai nav noteikts limits. Katrs gadījums tiek izvērtēts individuāli.
  • Materiālo palīdzību, kuras summa nepārsniedz 300 eiro, jāatmaksā triju mēnešu laikā. Materiālo palīdzību, kuras summa pārsniedz 300 eiro, – sešu mēnešu laikā. Minēto termiņu pamatotos gadījumos var pagarināt uz laiku līdz sešiem mēnešiem.
  • Pašlaik, kad visā pasaulē tiek ierobežota ceļošana, materiālās palīdzības piešķiršana ir organizatoriski apgrūtināta, jo amatpersonai ir jāpārliecinās par to, ka personai patiešām būs iespējams ceļot un pasažieru pārvadājums notiks.

Šobrīd 331 cilvēkam atgriešanas nepieciešamība Latvijā ir tūlītēja, šodien, 29.aprīlī, informēja Ārlietu ministrija (ĀM). Cilvēkiem vai nu beigušies iztikas līdzekļi, vai arī nav iespējams palikt ārzemēs. Ārkārtējās situācijas sākumā Latvijas ārlietu resora palīdzību lūdza vairākas ārvalstīs iestrēgušu cilvēku grupas, taču pašlaik jautājumi par atgriešanos pārsvarā tiek risināti individuāli. Kopš starptautisko pasažieru pārvadājumu atcelšanas 17. martā materiālā palīdzība tikusi piešķirta vienai ģimenei – trim personām –, informē ĀM, norādot uz šādas palīdzības saņemšanas priekšnosacījumiem un kārtību.

Lasītākās ziņas

Kas un kādos gadījumos var lūgt materiālo palīdzību?

Materiālo palīdzību Latvijas diplomātiskajās un konsulārajās pārstāvniecībās ārvalstīs var lūgt Latvijas aizsardzībā esošās personas – Latvijas pilsoņi, nepilsoņi, kā arī personas, kuras Latvijā ieguvušas bezvalstnieka, bēgļa vai alternatīvo statusu. Materiālā palīdzība var tikt piešķirta tad, ja šīs personas ārvalstīs ir nonākušas ārkārtējā situācijā, lai nodrošinātu šīs personas un viņas ģimenes locekļu atgriešanos savas pilsonības vai dzīvesvietas valstī.

Uzsverams, ka materiālo palīdzību piešķir, ja personai nav pieejama cita palīdzība, un šie finanšu līdzekļi ir pilnībā jāatmaksā valstij. Šajā nolūkā konsulārā amatpersona vispirms noskaidro visas citas personai pieejamās palīdzības iespējas – bezmaksas pakalpojumus (piemēram, naktsmītnes, transportu) un dzīvesvietas pašvaldības sociālo atbalstu –, kā arī aicina personu sazināties ar draugiem un radiniekiem. Tādēļ valsts piešķirtā materiālā palīdzība uzlūkojama nevis kā atvieglots situācijas risinājums, bet gan kā pēdējā palīdzības saņemšanas iespēja.

Materiālā palīdzība netiks piešķirta, lai segtu izdevumus, kas saistīti ar uzturēšanos ārvalstī (piemēram, viesnīcas rēķinus), tā kompensēs tikai ceļa izdevumus uz mājām. Ja nepieciešams, materiālā palīdzība var segt tādus papildu izdevumus kā izceļošanas formalitātes (piemēram, izbraukšanas nodeva) vai dzīvībai un veselības saglabāšanai nepieciešamie izdevumi (piemēram, neatliekami lietojamu ārsta izrakstītu medikamentu iegādei).

Pašlaik, kad visā pasaulē tiek ierobežota ceļošana, materiālās palīdzības piešķiršana ir organizatoriski apgrūtināta, jo amatpersonai ir jāpārliecinās par to, ka personai patiešām būs iespējams ceļot un pasažieru pārvadājums notiks. Tāpat konsulāro funkciju veikšana visās Latvijas pārstāvniecībās ārvalstīs ir ierobežota, jo šīs funkcijas netiek veiktas klātienē. Līdz ar to, lai piešķirtu materiālo palīdzību, konsulārās amatpersonas primāri izmantos attālinātas saziņas iespējas. Tomēr, ņemot vērā, ka šīs palīdzības saņemšanai ir jāuzņemas finansiālas saistības, gadījumos, kad personu nebūs iespējams identificēt attālināti, piemēram, ar e-parakstu, personai var būt nepieciešams ierasties pārstāvniecībā klātienē.

Kāda aizdevuma summa tiek nodrošināta?

Aizdevuma summai nav noteikts limits. Katrs gadījums tiek izvērtēts individuāli. Konsulārajai amatpersonai, noskaidrojot konkrētās lietas apstākļiem atbilstošākā maršruta izmaksas un plānojot personas ātrāku nokļūšanu mājās, primāri ir jāizmanto pieejamie bezmaksas pakalpojumi vai pakalpojumi par zemāko cenu. Piemēram, ja personai ir iespēja ceļot ar autobusu, kas maksā krietni lētāk nekā aviobiļete, tad materiālā palīdzība tiks sniegta autobusa biļetes iegādei. Vienlaikus tiks izvērtēti arī katra atsevišķā gadījuma apstākļi, īpaši pievēršot uzmanību personas veselības stāvoklim, piemēram, ja persona veselības stāvokļa dēļ nevar mērot vairākas dienas garu ceļu ar autobusu, tā būs izņēmuma situācija. Savukārt pašlaik, pastāvot dažādu valstu noteiktajiem ceļošanas ierobežojumiem, konsulārā amatpersona daudz uzmanības veltīs arī tam, lai izvēlētos to maršrutu, kurš šajos apstākļos būs iespējams.

Kā jāpiesakās aizdevumam?

Kārtību, kādā tiek piešķirta materiālā palīdzība, nosaka Ministru kabineta noteikumi Nr. 630 “Materiālās palīdzības piešķiršanas un atmaksāšanas kārtība”. Personai jāvēršas ar lūgumu Latvijas diplomātiskajā vai konsulārajā pārstāvniecībā ārvalstīs. Lai saņemtu materiālo palīdzību, būs jāaizpilda noteiktas formas iesniegums un jāuzrāda personu apliecinošs dokuments. Dažreiz tiek lūgts uzrādīt arī citus dokumentus, tas ir atkarīgs no katra individuālā gadījuma.

Ja persona atrodas valstī, kurā Latvijas pārstāvniecības nav, tai jāvēršas ĀM Konsulārajā departamentā. Šajā gadījumā konsulārā palīdzība, arī materiālā palīdzība, var tik organizēta ar citu ES dalībvalstu pārstāvniecību starpniecību un atbilstoši šo valstu nosacījumiem.  

Kā rīkoties, ja nav personu apliecinošu dokumentu un starptautisku naudas pārvedumu nav iespējams saņemt?

Tā kā materiālā palīdzība netiek izsniegta naudā un biļetes iegādājas konsulārā amatpersona, to saņemšanu personu apliecinošu dokumentu nozaudēšana neietekmē. Konsulārā amatpersona identificēs personu klātienē pēc savā rīcībā esošajiem Iedzīvotāju reģistra un Pasu sistēmas datiem. Savukārt mājupceļam šādā gadījumā var saņemt pagaidu ceļošanas dokumentu – atgriešanās apliecību. Ja persona atrodas valstī, kurā nav Latvijas Republikas pārstāvniecības vai goda konsula, personai jāvēršas pie citas ES dalībvalsts pārstāvniecības, lai noformētu ETD (Emergency travel document).

Ar šiem pagaidu ceļošanas dokumentiem personai vairākumā valstu ir iespējams saņemt arī starptautisko naudas pārvedumu, ja palīdzību spēj sniegt tuvinieki.

Cik ilgā laikā aizdevums tiek nodrošināts?

Lēmumu par materiālās palīdzības piešķiršanu pieņem iespējami īsākā laikā, bet ne vēlāk kā triju darba dienu laikā pēc iesnieguma un visas ar personas izceļošanu saistītās informācijas saņemšanas. Šajā lēmumā tiek iekļauta precīza informācija par personas plānoto atgriešanās maršrutu un izdevumiem. Tādēļ pašreizējā situācijā visas nepieciešamās informācijas saņemšana var aizkavēties – var nebūt pieejama informācija par iespējām savienot reisus, var tikt apturēta biļešu rezervācija, personai var būt grūtības saņemt ārvalsts atļauju izceļot. Tas var objektīvi ietekmēt lēmuma pieņemšanas laiku.

Kāda ir aizdevuma atmaksas kārtība?

Konsulārā amatpersona ārvalstīs par materiālo palīdzību, kuras summa nepārsniedz 300 eiro, nosaka atmaksāšanas termiņu līdz trijiem mēnešiem. Konsulārā departamenta direktors par materiālo palīdzību, kuras summa pārsniedz 300 eiro, nosaka atmaksāšanas termiņu līdz sešiem mēnešiem.

Persona var rakstiski lūgt Konsulārā departamenta direktoru pagarināt minēto termiņu, iesniedzot pamatotu rakstveida lūgumu. Ja Konsulārais departaments lūgumu atzīst par pamatotu, termiņu pagarina uz laiku līdz sešiem mēnešiem. Atteikumu pagarināt materiālās palīdzības atmaksāšanas termiņu persona var pārsūdzēt Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.

Ja aizdevums netiek atmaksāts noteiktajā laikā, atbilstoši Civilprocesa likuma noteikumiem par naudas summu piedziņu tiks sākta piespiedu izpilde, izpildrīkojumu nododot zvērinātam tiesu izpildītājam.

Piespiedu piedziņa, piemērojot Civilprocesa likuma 557. panta 1., 2. un 3. punktu, tiks vērsta uz adresātam piederošo kustamo mantu, arī mantu, kas atrodas pie citām personām, un bezķermeniskām lietām, tās pārdodot, uz nekustamo īpašumu, to pārdodot, uz naudu, kas parādniekam pienākas no citām personām (darba samaksu, tai pielīdzinātiem maksājumiem, citiem parādnieka ienākumiem un noguldījumiem kredītiestādēs).

Lēmuma piespiedu izpildes izmaksas, kā to paredz Administratīvā procesa likuma 364. panta pirmā daļa, sedz adresāts.

Vai bez minētā aizdevuma ir paredzēts vēl kāds Latvijas vai ārvalsts materiālais atbalsts personai, kurai nav naudas mājupceļam? 

Konsulārajai amatpersonai ir tiesības un pienākums vispirms bez personas piekrišanas apzināt personai pieejamās bezmaksas, valsts vai pašvaldības nodrošinātās atbalsta iespējas. Ja persona pastāvīgi dzīvo ārvalstī, tai pašai ir jāizmanto arī savas rezidences valsts sociālā nodrošinājuma sistēmas sniegtās iespējas. Ja šajā jomā rodas kādi administratīvi sarežģījumi, piemēram, ir grūtības sazināties ar valsts iestāžu amatpersonām, konsulārā amatpersona var iesaistīties, lai palīdzētu šādu sadarbību izveidot.

Konsulārā amatpersona vēršas pēc palīdzības arī valsts un pašvaldības iestādēs, kurās ir personas deklarētā pastāvīgā dzīvesvieta, īpaši tad, ja persona deklarēta Latvijā.

Avots: LV portāls

Nedēļas lasītākās ziņas

Jaunākās ziņas tēmā

Reklāmraksti