Dalies:

Ārvalstu studentu pienesums ekonomikai gadā – teju 300 milj. eiro

Ārvalstu studentu pienesums ekonomikai gadā – teju 300 milj. eiro
  • 28. Feb. 2020

Vidēji viena ārvalstu studenta izmaksas gadā Latvijā veido ap 30 tūkst. eiro, tādējādi pienesums Latvijas tautsaimniecībai jau šobrīd gadā veido aptuveni 300 milj. eiro. Paralēli aktivitātēm, lai palielinātu ārvalstu studentu skaitu Latvijā, jādomā, lai aizvien vairāk kvalificētu absolventu iekļautos darba tirgū, jo šobrīd tikai 10% ārvalstu studentu paliek strādāt Latvijā.

“Ārvalstu studenti Latvijai atnes jaunu pieredzi, zināšanas un atšķirīgu skatījumu uz lietām, kā arī nodrošina pozitīvu ietekmi uz tautsaimniecību,” IT Izglītības fonda organizētajā diskusijā “Vai izglītības eksports mazinās darba spēku iztrūkumu Latvijā?” stāstīja Ekonomikas ministrijas (EM) valsts sekretāra vietnieks Raimonds Aleksejenko, uzsverot, ka šobrīd ministrijas galvenajā fokusā ir cilvēkresursu pieejamība, jo tas izšķirs valsts tālāko attīstību. 

Lasītākās ziņas valstī

Nosakot ekonomisko ieguvumu tiek ņemti vērā ne tikai studiju maksājumi, bet arī ienākumi, ko tautsaimniecība gūst no īres, mazumtirdzniecības un tūrisma. Ņemot vērā, ka lielākā daļa studentu attiecīgos izdevumus sedz ar aizņēmumiem vai privātajiem finansējumiem no mītnes valsts, tad tas ir tiešs ieguvums Latvijas tautsaimniecībā. Ņemot vērā, ka Latvijā 2018. gadā studēja 9797 ārvalstu studenti, tad var pieņemt, ka kopējais pienesums Latvijas tautsaimniecībai gadā veido ap 294 milj. eiro, ministrijas aprēķinos (ņemot vērā domnīcas Certus metodoloģiju) iepazīstināja R. Aleksejenko.

Izglītības eksporta jomā svarīga ir pēctecība, tāpēc Latvijai ir svarīgi pozicionēt jomas, kur ārvalstu studenti var iegūt prakses un darba iespējas, atzīmēja Augstākās Izglītības eksporta apvienības valdes priekšsēdētājs Imants Bergs. Latvijā IT nozarē ir plašas karjeras un prakses iespējas, jo valstī ir spēcīgi IT uzņēmumi, kā arī attīstījies jaunuzņēmumu jeb startup uzņēmumu sektors, norādīja IT uzņēmuma Accenture vadītājs Latvijā Maksims Jegorovs.

Februārī IT Izglītības fonds ar projektu Baltijas IT Sabiedrības jeb BITS uzsāka digitālo kampaņu Ukrainā un Lietuvā par IT studiju iespējām Latvijā. Pirmie rezultāti ir labi. Gatavojoties kampaņai, vērtējām ārvalstu studentu vajadzības un Latvijas sniegtās iespējas. Procesa laikā secinājām, ka Latvijā ir nepieciešama vienota pieteikšanās platforma visām studiju programmām angļu valodā – līdzīga sistēma kā Zviedrijā, Igaunijā. Tas daudz ko atvieglotu, tāpat ir jāturpina risināt jautājumi saistībā ar vīzām, vienlaikus nepazaudējot fokusu uz pieteikumu kvalitāti,” diskusijā uzsvēra IT Izglītības fonda izpilddirektore Evija Celma.

Šobrīd ir uzsāktas sarunas ar augstskolām par vienotas pieteikšanās sistēmas izveidi. Viedokļi ir dažādi, daļa augstskolu uzskata, ka jauns, centralizēts risinājums varētu būt laba pieeja, bet citas augstākās izglītības iestādes vēlas pozicionēties individuāli. Tas ir sarunu process, kas turpinās. Pāris gadu laikā mums vienotā uzņemšanas sistēma ir jāpadara atvērta un draudzīga jebkuram Eiropas Savienības valsts pilsonim. Praktiski tas nozīmēs to, ka interneta vietnē angļu valodā būs atrodama informācija par studiju iespējām, prasībām, kā arī vienuviet būs iespējams pieteikties studijām, skaidroja Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) Augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju departamenta direktora vietniece augstākās izglītības jomā Dace Jansone. 

Domājot par valsts lomu ārvalstu studentu piesaistē Latvijas studiju programmām, D. Jansone atzīmēja, ka resursi šobrīd ir koncentrēti projektam “Study in Latvia”, kuram Valsts izglītības attīstības aģentūra pārstrādā konceptu, kas drīzumā būs jaunā kvalitātē. Tāpat IZM vēlas turpināt iesākto – veidot jaunu doktorantūras modeli. Publiski pieejami dati rāda, ka, diemžēl, esam viszemākajās pozīcijās Eiropā attiecībā uz doktorantu skaitu uz 10 tūkst. iedzīvotāju. Tāpat tiek pārskatīts akadēmiskās karjeras modelis, apvienojot zinātnisko un akadēmisko darbu. 

Izglītības eksporta veicināšanā vēl ir daudz darāmā. Tas ir ilgtermiņa process. Piemēram, pirms četriem gadiem ukraiņu redzeslokā Latvija nebija kā iespējamā studiju vieta, taču pēdējais pusgads parādīja, ka cilvēki sāk interesēties par studiju iespējām Latvijā dažādās jomās, sacīja I. Bergs, paskaidrojot, ka tika apmeklētas 15 Ukrainas pilsētas ar mērķi pievērst uzmanību Latvijai. Turpmāk, pēc viņa domām, Latvijā būtu jāstiprina ārvalstu studentu atlase un kvalitatīvo kritēriju celšana, kā arī ģeogrāfiskā diversifikācija. 

“Šobrīd ārvalstu studentu ģeogrāfiskais sadalījums ir diversificēts, bet Latvijai nevajadzētu nonākt situācijā, kad puse no ārvalstu studentiem ir no vienas valsts. Mēs turpināsim darbu pie diversifikācijas, turpinot darbu jau iesāktajos tirgos, vienlaikus apgūstot arī jaunas valstis”, rezumēja I. Bergs.

BITS organizētajā diskusijā piedalījās EM valsts sekretāra vietnieks Raimonds Aleksejenko, IZM Augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju departamenta direktora vietniece augstākās izglītības jomā Dace Jansone, Accenture vadītājs Latvijā Maksims Jegorovs, kā arī IT Izglītības fonda izpilddirektore Evija Celma.

IT Izglītības fonda atbalstītāji ir Accenture, Emergn, eazyBI, MAK IT un citi partneri, kas kopīgi radījuši projektu BITS, kura platformā (https://bits.education) apkopotas labākās deviņas Latvijas IT bakalaura izglītības programmas. BITS tika izveidots ar mērķi palīdzēt augstskolām Latvijā piesaistīt ārvalstu studentus IT studiju programmām angļu valodā, kas ar katru gadu kļūst labākas un konkurētspējīgākas. Izglītības eksporta aktivitātes atbalsta EM un IZM. 

Autors: LVportāls

 

Nedēļas lasītākās ziņas

Jaunākās ziņas tēmā

Reklāmraksti