Dalies:

Ārvalstīs dzīvojošo valstspiederīgo mītnes zemēm varētu prastīt daļu veselībai trūkstošās naudas

Ārvalstīs dzīvojošo valstspiederīgo mītnes zemēm varētu prastīt daļu veselībai trūkstošās naudas
  • 14. Feb. 2019
Viens no veidiem, kādā varētu iegūt daļu trūkstošā finansējuma veselības nozarei, būtu "rēķinu piestādīšana" tām Eiropas Savienības valstīm, kurās nodokļus maksā tie Latvijas valstspiederīgie, kas dzimteni apmeklē, lai saņemtu valsts apmaksātos veselības aprūpes pakalpojumus, izriet no veselības ministres Ilzes Viņķeles ("Attīstībai/Par") paustā Latvijas Televīzijas raidījumā "Tieša runa", informē portāls lsm.lv.

"Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) datubāzē ir 2,2 miljoni iedzīvotāju, pēc tautskaites datiem šis skaitlis ir savādāks. Saliekot kopā - 400 tūkstoši [cilvēku] dzīvo ārpus Latvijas. No tiem 70 tūkstoši ir PMLP deklarējušies kā citas valsts nodokļu rezidenti. Savukārt 130 tūkstoši pērn vismaz vienu reizi ir izmantojuši Latvijā apmaksātus veselības pakalpojumus," teica Viņķele.

Tādējādi citas valsts nodokļu maksātāji Latvijā izmanto veselības aprūpes pakalpojumus. "Latvija var izrakstīt rēķinu par pakalpojumiem tai valstij, kur tiek maksāti nodokļi. Tas netiek praktizēts," uzsvēra Viņķele.

Šāda kārtība strādājot visā Eiropas Savienībā. Tā Latvija ir maksājusi astoņus - deviņus miljonus eiro par saviem pilsoņiem, kas saņēmuši veselības aprūpi citās bloka valstīs. "Jautājums - kādēļ mēs neesam izdarījuši šo mājasdarbu? Kādēļ 400 tūkstoši maksā nodokļus citā valstī, lai arī likums liek viņiem deklarēties? Šādā ceļā mēs varētu dabūt 12 miljonus eiro," teica Viņķele.

Lasītākās ziņas

Ministre uzsvēra, ka iepriekšējās valdības plāns veidot divu grozu nodokļu sistēmu ir nepieņemams. "[Tā ir] dalīšana pirmās un otrās klases cilvēkos un ārstu padarīšana par nodokļu inspektoriem. Es ceru pārliecināt kolēģus, ka jāatsakās no idejas par diviem groziem," norādīja Viņķele.

Savukārt Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas vadītājs Andris Skride ("Attīstībai/Par"), runājot par citiem veidiem, kā atrast finansējumu veselības aprūpei, norādīja, ka varētu izskatīt dažādus medicīnas eksporta veidus. Lielisks piemērs esot Rīgas Stradiņa universitāte, kurā daudz naudas ienes ārvalstu studenti, kas izvēlas Latvijā apgūt medicīnu. Tomēr dažas universitātes slimnīcas uzvedoties kā "valsts valstī", akcentēja Skride.

KONTEKSTS:

No šī gada Latvijā bija jāsāk darboties veselības aprūpes finansēšanas modelim, kas balstās uz valsts veselības apdrošināšanu un paredz divus atšķirīgu līmeņu pakalpojumu grozus pacientiem, kas veic šos apdrošināšanas maksājumus, un tiem, kas tos neveic. Tomēr sistēma IT problēmu dēļ darbu nav sākusi, un visi iedzīvotāji joprojām saņem vienādus pakalpojumus. 

Pašlaik divu grozu sistēmas darbība veselības aprūpē atlikta līdz 1.jūlijam. Tomēr topošās valdības deklarācijas projekts paredz atteikties no diviem veselības aprūpes groziem. Viņķele intervijā LSM.lv jau iepriekš skaidroja, ka vēlas ieviest vienotu sistēmu, kurā visiem, neatkarīgi no tā, kādā nodokļu režīmā viņi strādā, būtu "ieejas biļete"- viņi solidāri piedalītos apdrošināšanas sistēmā.

Arī LSM.lv ministru aptaujā kā vienu no pirmajiem uzdevumiem veselības ministres amatā Viņķele minējusi - novērst pacientu diskrimināciju veselības aprūpē pēc viņu nodarbinātības veida.

Avots: LSM.lv

Foto: CC0 licence

Nedēļas lasītākās ziņas

Jaunākās ziņas tēmā

Reklāmraksti