Dalies:

Ārlietu ministrija pret laika ierobežojumu remigrantu pensiju aizsardzībai

Ārlietu ministrija pret laika ierobežojumu remigrantu pensiju aizsardzībai
CC0 licence
  • 05. Jul. 2019

Remigrantu ārzemēs nopelnīto pensiju neapliekamā minimuma aizsardzībai nav jābūt terminētai, uzskata Ārlietu ministrijā. Esam jau ziņojuši, ka Finanšu ministrija rosina saglabāt ārvalstīs nopelnītajām pensijām tādu neapliekamo minimumu, kāds tas ir attiecīgajā valstī, piecus gadus no brīža, kad pensionārs ir atgriezies Latvijā. Diasporas organizācijas pret to iebilst un arī koalīcijā vienprātības par šo ideju nav, tāpēc likumprojekts netika saskaņots un ir atstāts izlemšanai Ministru kabinetā.

Ārlietu ministrija neuzskata, ka būtu nosakāms laika ierobežojums, piemērojot neapliekamo minimumu ārvalstīs nopelnītajām pensijām, tāpēc iesniegusi savus priekšlikumus (kurus pagaidām nepublisko) un par tiem ir gatava diskutēt valdībā, lai kopīgi rastu pieņemamu risinājumu.

Finanšu ministrijas ieskatā – atšķirīgs iedzīvotāju ienākuma nodokļa režīms Latvijā un ārzemēs nopelnītām vecuma pensijām neatbilst vienlīdzības principam un pārkāpj Satversmes 91.pantu. “Principiālā izšķiršanās ir par to, vai Latvijas rezidenta – pensionāra ienākums varētu tikt aplikts vai neaplikts ar nodokli atkarībā tikai no tā, ka šāda apmēra ienākumu citā valstī atbrīvo no nodokļa,” norāda Finanšu ministrijas pārstāvis Aleksis Jarockis.

Lasītākās ziņas

Ministrijā skaidro – Ministru prezidents lūdzis likumprojektu papildināt ar informāciju, tā sagatavota un iesniegta Valsts kancelejā. “Par projekta tālāko virzību atbildīga ir Valsts Kanceleja. Tā kā likumprojekts nav saskaņots, iespējams, ka vispirms tas tiks skatīts Valsts sekretāru sanāksmē,” ieceres tālāko virzību portālam “Latviesi.com” skaidro A.Jarockis.

Tikmēr Eiropas Latviešu apvienība pastāv uz to, ka remigrantu pensiju neapliekamā minimuma aizsardzība jāīsteno pilnā apmērā, bez ierobežojumiem. “Tas stimulētu atgriešanos un legalizētu tos remigrantus – pensionārus, kuri šā jautājuma dēļ nedeklarē savu nodokļu maksātāja statusu Latvija, tā jebkurā gadījuma Latvijas kasē nodokļiem neienākot, “ norāda apvienības vadītāja Elīna Pinto. “Lai vai kā, Lietuvas Konstitucionālā tiesa jau sen ir lēmusi, ka atšķirīgs nodokļu režīms vietējām un ārvalstu pensijām ir pamatots, jo abas cilvēku grupas atrodas objektīvi atšķirīgās pozīcijās. Par to Latvijā liecina jau esošie atšķirīgie režīmi attiecībā uz ASV, Kanādas, Krievijas un Ukrainas pensiju saņēmējiem.”

Arī Saeimas Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijas vadītājs Andrejs Judins uzsver, ka Latvijai jau šobrīd ar dažām valstīm ir noslēgti līgumi, kas izslēdz iespēju aplikt ar IIN ārvalstīs nopelnītās pensijas. “Saistībā ar dažādu tiesisko regulējumu par Latvijā un ārvalstīs nopelnītajām pensijām, problēma ir jārisina, nevis pazeminot neapliekamo minimumu ārvalstīs nopelnītajai pensijai, bet palielinot to Latvijas pensionāriem,” uzskata A.Judins. Un atzīst, ka ideja par piecu gadu aizsardzību viņam līdz galam nav skaidra. “Kas notiks pēc tiem pieciem gadiem? Nedomāju, ka paziņojot, ka īpaša kārtība domāta uz īsu laiku, būs iespējams veicināt remigrāciju,” saka komisijas vadītājs.

INFORMĀCIJA:

Likumprojekts paredz, ka, remigrējuša diasporas locekļa no ārvalsts saņemtajam vecuma pensijas ienākumam var piemērot ārvalsts pensijas neapliekama minimuma noteikšanas kārtību, ja:

  • pirms kļūšanas par Latvijas rezidentu, pēdējo 60 mēnešu laika persona nav bijusi Latvijas rezidents;
  • persona ir pieteikusies Valsts ieņēmumu dienestā, ka tā vēlas izmantot remigrējuša diasporas locekļa ārvalsts pensijas neapliekamo minimumu;
  • persona Valsts ieņēmumu dienesta ir iesniegusi dokumentu, kas apliecina ārvalsts pensijas neapliekama minimuma apmēru attiecīgajā taksācijas gadā;
  • persona, saņemot vecuma pensiju atbilstoši ārvalstu normatīvajiem aktiem, ir sasniegusi likuma “Par valsts pensijām” 11 .panta pirmajā daļā noteikto vecumu.

Remigrējošam diasporas loceklim īpaša ārvalsts pensijas neapliekama minimuma noteikšanas kārtība tiek piemērota ne ilgāk kā 60 mēnešus pēc Latvijas rezidenta statusa iegūšanas.

2019. gadā Latvijā ar nodokļiem neapliekamais minimums pensionāriem ir 270 eiro mēnesī. 2020.gadā to palielinās līdz 300 eiro, bet 2021.gadā – līdz 330 eiro mēnesī.

Nedēļas lasītākās ziņas

Jaunākās ziņas tēmā

Reklāmraksti