Dalies:

Ārlietu komisija uzsver nepieciešamību nodrošināt finansējumu diasporas atbalsta aktivitātēm

Ārlietu komisija uzsver nepieciešamību nodrošināt finansējumu diasporas atbalsta aktivitātēm
  • 20. Dec. 2018

Saeimas Ārlietu komisija trešdien, 19. decembrī, uzklausīja atbildīgo ministriju pārstāvjus par nepieciešamību steidzami risināt finansējuma pieejamības problēmas diasporas atbalsta aktivitātēm sākot no 2019.gada 1. janvāra, kad stājas spēkā novembrī pieņemtais Diasporas likums, informē Saeimas Preses dienests.

Kā informēja Ārlietu komisijas priekšsēdētājs Rihards Kols, komisija par problēmām ir informēta un jau ir rīkojusies. “Ārlietu komisija jau ir nosūtījusi vēstuli Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, aicinot kopā ar atbildīgajām ministrijām steidzīgi risināt izveidojušos problēmu, lai novērstu radušos situāciju, kad no 1.janvāra ieplānotais finansējums diasporas atbalsta aktivitātēm vairs nebūs pieejams un šīs aktivitātes būs jāpārtrauc.”

Ārlietu komisijas vēstulē norādīts, ka Diasporas likums ievieš jaunu politikas nozari un sākot no 2019.gada paredz bāzes finansējumu vairākām jaunām iniciatīvām. Ņemot vērā, ka 2019.gada budžets nav apstiprināts, vairākām ministrijām Diasporas likumā ietvertajiem pasākumiem un aktivitātēm no 1.janvāra nebūs pieejams ieplānotais finansējums. Iesniegta arī Ārlietu ministrijas kā Diasporas likuma koordinējošās iestādes vēstule ar apkopoto informāciju par steidzami nepieciešamo finansējumu diasporas atbalsta aktivitātēm.

Lasītākās ziņas

Daudzas no līdz šim īstenotajām aktivitātēm sevi pierādījušas kā efektīvas un diasporai ļoti noderīgas. Būtu ļoti svarīgi, lai Diasporas likums arī praksē sāktu darboties no 2019.gada 1.janvāra un sniegtu tiešu atbalstu mūsu diasporai, uzsvēra Kristīne Saulītis, Pasaules Brīvo Latviešu Apvienības priekšsēde.

Kā sēdes gaitā pauda diasporas atbalstu koordinējošās Ārlietu ministrijas pārstāvji, šobrīd iezīmējas divas problēmu grupas. Paredzams, ka no 1.janvāra netiks nodrošināts finansējums tiem atbalsta pasākumiem, kas līdz šim īstenoti (piemēram, remigrācijas pilotprojekts, atbalsts latviešu valodas apguvei un skolām diasporā), kas nozīmē, ka šīs aktivitātes var apstāties. Ar problēmām saskaras arī Iekšlietu ministrija – Diasporas likums paredz vairāku normatīvo aktu grozījumus, no kuriem viens – papildu deklarētās dzīvesvietas ieviešana diasporas pārstāvjiem – ir tieši Iekšlietu ministrijas pārziņā, taču laikā, kad nav apstiprināts nākamā gada budžets, šo likumprojektu virzība tālākai skatīšanai valdībā un Saeimā netiek atbalstīta no Finanšu ministrijas puses.

Foto: Ieva Ābele/Saeima

Nedēļas lasītākās ziņas

Jaunākās ziņas tēmā

Reklāmraksti