Dalies:

Ārlietu komisija skatīs Diasporas likumprojektu

Ārlietu komisija skatīs Diasporas likumprojektu
  • 23. May. 2018
Pēc vairāk kā četru mēnešu intensīva darba, noslēdzies darbs pie diasporas likumprojekta izstrādes. Šodien, 23.maijā, plkst. 11.00, Saeimas Ārlietu komisija skatīs darba grupas sagatavoto Diasporas likumprojektu, lai lemtu par tā nodošanu izskatīšanai Saeimā. Pie likumprojekta stradāja īpaša Ārlietu komisijas paspārnē izveidota un Nacionālās apvienības (NA) deputāta Riharda Kola vadīta darba grupa, kuras sastāvā bija aptuveni 30 Saeimas, ministriju, institūciju, diasporas organizāciju un nevalstisko organizāciju pārstāvji, kuri kopā strādāja, lai izstrādātu likumu, kas nodrošinātu iespējas ārvalstīs dzīvojošajiem valstspiederīgajiem stiprināt savu latvisko identitāti, valstspiederības sajūtu un veidot aktīvu un abpusēju sadarbību ar savu izcelsmes valsti – Latviju.

Kā norāda likumprojekta sākotnējas redakcijas izstrādātājs, Nacionālās apvienības deputāts Rihards Kols: “Ārzemēs dzīvojošie latvieši, kas veido Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu vidū proporcionāli iedzīvotāju skaitam vienu no lielākajām diasporām Eiropā, ir neatņemama Latvijas valsts, kultūras un identitātes daļa. Ja līdz šim politiskajā retorikā bieži nācies dzirdēt mūsu diasporu raksturotu kā resursu, tad nu beidzot, līdz ar jaunā Diasporas likumprojekta izstrādi, no valsts puses definēsim diasporu kā patiesu un nemaināmu vērtību.” Līdz šim īstenotā Latvijas īstenotā politika nav nesusi nepieciešamos rezultātus tās sadrumstalotības dēļ – tā nav konsekventi vērsta uz attīstību – galvenokārt tā ir bijusi ir atbalsta rīcībpolitika, kuras primārais mērķis bijis nevis stimulēt atgriešanās procesu un sadarbību un dialogu ar diasporu, bet gan nodrošināt praktisku palīdzību reintegrācijas procesam. Latvijai ir trūcis pilnvērtīgs tiesiskais ietvars, kas veidotu sistēmisku un sistemātisku ietvaru diasporas atbalsta politikas īstenošanai ar mērķi nodrošināt ārvalstīs dzīvojošajiem Latvijas izcelsmes cilvēkiem iespējas veidot, uzturēt un paplašināt saites ar Latviju, kā arī sekmēt latviešu valodas, kultūras un piederības sajūtas Latvijai saglabāšanu diasporā, vienlaikus nodrošinot labvēlīgus apstākļus sadarbībai un remigrācijai. Situācija drīz mainīsies, līdz ar diasporas likuma pieņemšanu.

Diasporas likumprojekta izstrādes darba grupai ir izdevies panākt un jaunajā likumprojektā nostiprināt, ka sadarbība un atbalsts diasporai ir valsts pienākums, to ieviešot kā jaunu valsts politikas nozari, vienlaikus nosakot kā valsts pienākumu atbalstīt uz diasporu vērstu iniciatīvu un sadarbību īstenošanu.

Kā norāda Rihards Kols, diasporas politikai jābūt integrētai Latvijas politikas veidošanas sastāvdaļai: “Valsts atbalstu diasporai jānosaka nevis kā ik gadu lemjamu jautājumu, bet gan kā likumā noteiktu nepieciešamību un faktu. Tā tiks veidota racionāla, efektīva un pārredzama valsts politika. Ar Diasporas likumu vēlamies nodrošināt iespējas ārvalstīs dzīvojošajiem tautiešiem stiprināt savu latvisko identitāti, valstspiederības sajūtu, kā arī veidot efektīvu un abpusēju sadarbību ar Latviju. Jaunais likums nostiprina stratēģisku valsts izvēli sniegt atbalstu latviskās identitātes un valodas uzturēšanai, latviskās izglītības un kultūras pieejamībai.”

Pēc struktūras likumprojekts sadalīts četrās daļās. Pirmā daļa ietver vispārīgos noteikumos, kurā definēta likuma jēga un mērķi, kā arī ieviesti Latvijas likumdošanai jauni termini. Jaunie termini – diaspora, remigrācija, remigrants, diasporas politika un diasporas organizācija – ieviesti gan lai veicinātu labāku likuma normu izpratni un harmonizētu pielietoto terminoloģiju, gan arī lai ieviestu praksei un faktiskajai pielietojamībai atbilstošu terminoloģiju. Šajā sadaļā tiek definēta arī likumprojekta būtība – mērķis veidot sistēmisku un sistemātisku ietvaru diasporas atbalsta politikas īstenošanai, lai tādā veidā nodrošinātu ārvalstīs dzīvojošajiem Latvijas izcelsmes cilvēkiem iespējas veidot, uzturēt un paplašināt saikni ar Latviju, kā arī sekmēt latviešu valodas, kultūras un piederības sajūtas Latvijai saglabāšanu diasporā, vienlaikus nodrošinot labvēlīgus apstākļus sadarbībai un remigrācijai.

Diasporas likumprojekta sadaļa sevī ietver diasporas politiku un pārvaldības noteikumus, ar kuriem tiek definēta valsts iestāžu un pašvaldību atbildības diasporas politikas īstenošanā, savukārt trešā daļa atveltīta diasporas atbalsta pasākumiem. Ieguldīts nopietns darbs, lai panāktu, ka likums ietver konkrētu aktivitāšu kopumu, ar kuriem būs iespējams palīdzēt risināt diasporai būtiskos jautājumus tādās jomās kā izglītības dokumentu, kvalifikācijas un reglamentēto profesiju atzīšana, dzīvesvietas reģistrācija vai bērnu reģistrēšana bērnudārzam vai skolai, neapliekamā minimuma saglabāšanā un citos jautājumos. Tāpat noteikti konkrēti pasākumi remigrācijas veicināšanai un atbalstam tiem, kuri vēlas Latvijā atgriezties. Ceturtā likumprojekta sadaļa apskata finansējuma piešķiršanas jautājumus diasporas atbalsta aktivitātēm.

Raksta autors: Rihards Kols
Attēls: CC0 licence

Nedēļas lasītākās ziņas

Jaunākās ziņas tēmā

Reklāmraksti