Dalies:

Ārlietu komisijā pārrunā Latvijas valstspiederīgo tiesību aizsardzību Lielbritānijā

Ārlietu komisijā pārrunā Latvijas valstspiederīgo tiesību aizsardzību Lielbritānijā
  • 17. Jan. 2018

Saeimas Ārlietu komisijas deputāti trešdien, 16.janvārī, pārrunāja Latvijas valstspiederīgo tiesību aizsardzību Lielbritānijā. Par līdzšinējo pieredzi un aktuālo situāciju deputātus informēja Ārlietu ministrijas parlamentārā sekretāre Zanda Kalniņa-Lukaševica, Latvijas vēstniece Apvienotajā Karalistē Baiba Braže, kā arī Tieslietu ministrijas parlamentārais sekretārs Jānis Ieslanieks.

Agrāk Lielbritānija bieži neinformēja Latviju par lietām, kurās iesaistīti nepilngadīgie Latvijas valstspiederīgie, taču pēdējos gados situācija ir būtiski uzlabojusies un, pateicoties mūsu valsts amatpersonu aktīvajam darbam, Latvija informāciju saņem laikus, teica Z.Kalniņa-Lukaševica. Viņa arī sacīja, ka Latvijas vēstniecība Lielbritānijā aktīvi iesaistās nepilngadīgo Latvijas valstspiederīgo interešu aizstāvībā, tostarp, piemēram, konsultējot Latvijas bāriņtiesas.

Anglijā un Velsā 2017.gadā kopumā no ģimenēm izņemti 72 670 bērni - dažādu valstu valstspiederīgie -, tas atspoguļo Lielbritānijas izpratni, ka riska situācijās drošāk ir bērnu izņemt no ģimenes un tikai tad risināt situāciju, sacīja B.Braže. Līdz ar to priekšstats, ka Latvijas valstspiederīgie atrodas kādā īpašā riska grupā, nav pamatots faktos, deputātiem teica vēstniece.

Vēstniecības rīcībā ir informācija par 74 lietām 2017.gadā un 78 lietām 2016.gadā, kas skar nepilngadīgo Latvijas valstspiederīgo interešu aizsardzību, taču tās ne vienmēr bijušas saistītas ar bērnu izņemšanu no ģimenēm. 2016.gadā no Latvijas valstspiederīgo ģimenēm izņemti 26 bērni, tostarp Lielbritānijas ģimeņu aprūpē nodoti četri, bet pieci bērni iekļauti adoptējamo sarakstā. Savukārt 2017.gada pirmajos deviņos mēnešos neviens nepilngadīgs Latvijas valstspiederīgais nav nodots Lielbritānijas ģimeņu aprūpē.

Z.Kalniņa-Lukaševica uzsvēra, ka ir ļoti būtiski, lai ģimenes, kas nonākušas Lielbritānijas iestāžu redzeslokā, ar tām sadarbotos. Līdzšinējie gadījumi apliecina, ka tādējādi situācijas tiek atrisinātas veiksmīgāk. Savukārt tās ģimenes, kas norobežojas no komunikācijas ar Lielbritānijas dienestiem, savu situāciju pasliktina. Atbildot uz deputātu bažām par to, ka Latvijas vēstniecības pārstāvji pasīvi piedalās tiesas sēdēs, kas saistītas ar Latvijas valstspiederīgo interesēm, Ārlietu ministrijas parlamentārā sekretāre uzsvēra - lai Latvijas konsuls piedalītos šajās sēdēs, ir jāsaņem Lielbritānijas piekrišana par katru šādu reizi.

Tieslietu ministrijas parlamentārais sekretārs atgādināja, ka ir izstrādātas vadlīnijas vecākiem bērnu aprūpes nodrošināšanai Apvienotajā Karalistē. J.Iesalnieks uzsvēra, ka par bērnu tiesību aizsardzības politikas uzlabošanu Latvijā ir jādomā kopumā, jo Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas darbs ir neapmierinošs.

Patlaban Lielbritānijā pastāvīgi dzīvo 100 tūkstoši Latvijas valstspiederīgo, no kuriem oficiāli nodarbināti ir teju 66 tūkstoši cilvēku, liecina 2017.gada septembrī apkopotie dati. Šajā akadēmiskajā gadā Lielbritānijā studē 1333 Latvijas valstspiederīgie, informēja vēstniece.

Informāciju sagatavoja Saeimas Preses dienests.

Nedēļas lasītākās ziņas

Jaunākās zinas tēmā

Reklāmraksti