Dalies:

Arhīva kadri: Latvijas pirmie gadi pēc iestāšanās ES

Arhīva kadri: Latvijas pirmie gadi pēc iestāšanās ES
Foto: Valsts prezidenta kanceleja
  • 02. May. 2019
Patlaban būšana Eiropas Savienībā šķiet gluži pašsaprotama. Taču ceļš līdz dalībai blokā un pirmie gadi nebija tik līdzeni.

12 zvaigznes tumšajās debesīs. Tā izskatās Eiropas Savienības karogs, ko 1.maijā pēc pusnakts uzcēla uz Latvijas – Lietuvas robežas. No tā brīža robežsargiem ir mazāk darba, muitniekiem – vispār nav. Zīmīgi, ka pirmie, kas izjuta izmaiņas, ir autobusa Brisele – Rīga pasažieri. Izmaiņas arī austrumos: Latvijas – Krievijas robeža kļuva par visas Eiropas Savienības ārējo robežu.

Lai atmiņas par šo notikumu paliktu vēl uz vairākiem gadiem, 1. maija rītā toreizējā Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga iestādīja kociņu. Šodien prezidentes liepa ir apmēram sešus metrus gara, un tas ir jaunākais koks visā alejā Daugavas upes krastā. Toreiz šī vieta koka iestādīšanai tika izvēlēta tāpēc, ka tieši Doles salā kādreiz atradās Vīķu dzimtas mājas.

Lasītākās ziņas

Stādīt kokus par godu vienotai Eiropai prezidente aicināja arī visus Latvijas iedzīvotājus. “Mēs esam kļuvuši par Eiropas pilsoņiem, un mūsu rokās ir ne tikai savu Latviju veidot skaistu, baltu, cēlu un atpazīstamu citiem. Mūsu rokās ir arī veidot Eiropu, visu mūsu kopējās mājas par tādu, par kuru visi mēs varētu priecāties un būt lepni,” uzrunā teica Vīķe-Freiberga.

Bet par to, ka nebūs labi, toreiz bija pārliecināti eiroskeptiķi, kas atnesa uz Doma laukumu zārku ar it kā apglabātu tēvzemi un brīvību. Kamēr Latvijas galvaspilsētā plīvoja vienotas Eiropas karogs, Briselē svinīgi pacēla Latvijas karogu, gandrīz Latvijas. Karoga pareizo krāsas izvēli aptumšo nepareizās līniju proporcijas. “Ja jau sākums ir tāds, kas būs tālāk? Ja mēs jau sākām ar sliktu karogu uzstādīšanu,” toreiz komentēja tūrists no Latvijas Gints Mileika.

Jaunas un jūtamas izmaiņas vienotas Eiropas ietvaros Latvijai atnesa 2007.gads. Pirms Ziemassvētkiem, 21.decembrī mūsu valsts kopā ar Lietuvu, Igauniju, Poliju, Čehiju, Ungāriju, Slovākiju, Slovēniju un Maltu pievienojas Šengenas zonai. Valkas un Valgas iedzīvotāji var staigāt ciemos pie ārzemju kaimiņiem ar pasi kabatā, kravas mašīnas, kas šķērso Latvijas-Lietuvas robežu, priecāties par braucienu bez dokumentu pārbaudēm.

“Varu pateikt godīgi – sirds sāp. Sirds sāp. Jo Šengena paliek Šengena, bet tas darbs, kas ieguldīts šeit. Paskatieties apkārt, kas te tagad ir, jo sākam no vagoniņiem,” teica toreizējais robežkontroles punkta priekšnieks Maigonis Staļģevics.

Ar uguņošanu un jaunu valūtu latvieši sagaida jauno 2014. gadu. Vieni ar prieku par eiro, citi – ar skumjām pēc lata, ko drīz izņems no apgrozījuma. Ar latiem maksāt varēja vēl 2 nedēļas. Samainīt tos uz eiro var joprojām.

Autors: LSM.lv

Nedēļas lasītākās ziņas

Jaunākās zinas tēmā

Reklāmraksti