Dalies:

Ar projekta palīdzību atgriezušies 426 remigranti; lēmums – emocijās balstīts

Ar projekta palīdzību atgriezušies 426 remigranti; lēmums –  emocijās balstīts
  • 09. Mar. 2019

Remigrācijas konsultanti strādā jau gadu – kopš pagājušā gada 1. marta, un ar viņu palīdzību mājās pārbraukuši 426 cilvēki jeb 173 ģimenes. VARAM Reģionālās politikas departamenta vadītājs Raivis Bremšmits secina – cilvēku lēmums atgriezties visbiežāk ir emocionāls, nevis finanšu iespējās balstīts. Remigranti ir gatavi atteikties no sapņu algas, lai būtu kopā ar tuviniekiem dzimtenē, un bērni skolā runātu latviešu valodā.

Katrā Latvijas novadā strādā pa vienam konsultantam. Pētot statistiku, redzams, ka Rīgas reģions remigrantiem ir populārākais, bet tas nav pārsteigums, jo tas ir arī lielākais. Tad seko Latgale un Kurzeme. Latgale pat nedaudz priekšā, uzsver Bremšmits, norādot –  iespējams, pateicoties koordinatoram. “Rezultāts tiešām ir labs, lai gan tieši par Latgali bijām visskeptiskākie. Tur vidējā alga ir 500- 600 eiro bruto, kamēr Rīgā 1000. Tas vēlreiz paliecina – kad atgriežas ģimenes, galvenā motivācija ir izglītība, ekonomiskos ieguvumus cilvēki ir gatavi nedaudz upurēt.”

Lūzuma punkts- skolas vecums bērniem

Lasītākās ziņas valstī

Programmas piedāvājums balstās uz Latvijas universitātes iepriekš veiktiem pētījumiem, ko remigranti sagaida, kas viņiem traucē atgriezties un kas veicina pozitīva lēmuma pieņemšanu. No tā izrietēja – pamatauditorija ir ģimenes ar bērniem.

“Kad bērns tuvojas vai sasniedz skolas vecumu, ir liela dilemma, ko darīt. Palikt un laist skolā tur, vai atgriezties. Un vēl lielāka stratēģiska dilemma tā ir arī valstij – vai nu zaudējam divus mūsu aizbraukušos pieaugušos, vai trīs un pat četrus cilvēkus – arī viņu bērnus. Tā ir pēdējā iespēja kaut ko šiem cilvēkiem piedāvāt, ” saka Bremšmits. Viņš skaidro –  aizbraucēju interese par izglītību Latvijā ir liela, un noteikti to ietekmē arī materiāli apsvērumi. Aizbraukušie rēķina, kur izdevīgāk audzināt mazu bērnu – Latvijā vai mītnes zemē. “Latvijā tomēr vairumā gadījumu bērnudārzi ir par velti, arī interešu izglītība ir bez maksas vai arī ļoti lēta. Ires mājoklis arī izmaksā lētāk. Vienā brīdī cilvēks to visu sāk rēķināt un domāt.”

Un nereti tieši izglītības iespējas ir tās, kas izšķir, kurā Latvijas vietā reemigranti atgriezīsies. “Vecākiem intersē skolas, kur ir bijusi pieredze ar reemigrantiem, un tādu nav daudz. Vecākiem svarīgi, vai šajā skolā ir kādreiz mācījies bērns, kurš latviski runā slikti vai nerunā nemaz. Vai šādam bērnam ir pieejams asistents, vai pašvaldība to nodrošina?  Cilvēki salīdzina. Ja viens vecāks nāk no Kurzemes, otrs Latgales, tad atgriezīsies, visticamāk, tajā novadā, kur būs labvēlīgāki apstākļi bērniem. “Saruna visbiežāk sākas ar skolu, tikai tad seko dzīvesvieta un darbs,” secina Bremšmits.

Kāpēc cilvēki atgriežas?

Tomēr arī bērnu izglītība nav pats populārākais atgriešanās iemesls. Projektā noskaidrots - visbiežāk cilvēki atgriežas, jo skumst pēc radiem un draugiem, bet otrs biežākais iemesls ir patriotisms. Nākamie  - biznesa idejas īstenošana, ģimenes izveide un laiks uzsākt skolas gaitas bērniem.

Bet uz jautājumu, kas traucē atgriezties, visbiežākā atbilde ir: apmierina dzīve ārzemēs, bažas par nodarbinātību, mājokļa jautājumus, atalgojums un lielas kredītsaistības Latvijā.

“Ja cilvēkam ir šis pamata aizmetnis atgriezties, tad vienkāršī mērķtiecīgi jāstrādā ar praktisko pusi,” saka Bremšmits.

Meklēt piemērotu darbu kļuvis vieglāk – kaut vai tāpēc, ka tagad darba sludinājumos norāda algu, tomēr visbiežāk remigranti rēķinās, ka savu sapņu algu diez vai nopelnīs.  “Viss, protams, atkarīgs no profesijas. Ja nav pieprasītas profesijas, piemēram, metinātājs, bieži vien remigranti uzsāk kaut ko savu, jo apzinās – ja ies kā darba ņēmēji, nevis darba devēji, vēlamo ienākumu līmenis nesasniegs. Piemēram, 2 puiši Cēsīs ar remigrācijas granta palīdzību izveidoja autoservisu. Pie pie kāda cita strādāt viņi nebija gatavi, jo viņu reģionā apmierinošu algu kā darba ņēmēji nevarēja nopelnīt, ”stāsta Bremšmits. Ja biznesa ideja atbilst visām prasībām, tad tās īstenotājs pilotprojekta ietvaros var saņemt 900 eiro grantu.

Plašāk par remigrācijas grantiem, projekta izaicinājumiem un valsts neizdarītajiem mājasdarbiem portāla “Latviesi.com” nākamajā publikācijā.

Vairāk par remigrācijas projekta rezultātiem un iespējām: interneta vietnē www.paps.lv

Foto: CC0

Citas ziņas

Citas ziņas pasaulē