Dalies:

Ar ko Raimonds Vējonis paliks vēsturē? LR vērtē prezidenta 4 gadu darbu

Ar ko Raimonds Vējonis paliks vēsturē? LR vērtē prezidenta 4 gadu darbu
LETA, Edija Pālens
  • 18. Jun. 2019
  • 01.55

Jau pēc mēneša – naktī uz 8.jūliju - līdzšinējā Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa pilnvaras beigsies. Pēc neatkarības atjaunošanas viņš būs jau trešais prezidents, kurš netiks pie otrā termiņa. Ar ko Raimonds Vējonis paliks vēsturē? Latvijas Radio vērtēja viņa darbu aizvadīto četru gadu laikā.

Tautai tuvs prezidents?

To, ka Raimonds Vējonis būs tautai tuvs valsts prezidents, varēja nojaust no pirmajiem vārdiem jaunajā amatā: „Laikam jāierauj…”

Lasītākās ziņas valstī

Aizklātais balsojums liedza noskaidrot, vai tikt pie augsta amata Vējonim izdevās, pateicoties „Saskaņas” balsīm. Šaubu ēna tā arī palika.

Taču prezidenta publiskā rosība, piemēram, paziņojums par neatteikšanos no Ogres dzīvokļa, basketbola spēles un selfiji ar iedzīvotājiem, tas viss veicināja strauju Vējoņa popularitātes kāpumu.

Pētījumu centra SKDS socioloģe Ieva Strode stāstīja, ka ievēlēšanas mēnesī Vējoņa darbu pozitīvi vērtēja 53% un negatīvi -17%. "Tas sākums bija veiksmīgs un daudzsološs,” atzina Strode.

Pirmo prezidentūras gadu aizvadīja veiksmīgi – tad Vējoņa darbību pozitīvi vērtēja tuvu pie 70% iedzīvotāju, negatīvi – nedaudz pāri 10%. Tikpat populāra ir bijusi vienīgi Vaira Vīķe-Freiberga.

Vējoni atbalstīja gan latvieši, gan krievvalodīgie iedzīvotāji.

„Cipari parāda, ka diezgan ilgu laiku savas prezidēšanas laikā viņš bija pat sabiedrības mīlēts. Tie viņa trūkumi tika piedoti, un, iespējams, pat atbilda tādam tēlam, kādu radīja,” skaidroja Strode.

Sabiedrības uzticību prezidents nezaudēja arī slimības dēļ. Otrādi, daudzus aizkustināja Vējoņa pateicības uzruna, ko ierakstīja slimnīcā.

„Viņš ir tāds ļoti tuvs un saprotams prezidents. Daudzi viņu ir saukuši par tautas prezidentu. Tāpat, teiksim, arī viņa slimība, kas parādīja to, ka viņš ir tikai cilvēks,” Latvijas Ārpolitikas institūta pētniece Vineta Kleinberga Vējoni raksturoja kā profesionālu prezidentu. Daudz devis iekšējiem procesiem un ārpolitikai.

“Viņš vienmēr ir aizstāvējis Latvijas transatlantisko saikni. Arī pēdējās valdības veidošanas sarunās viņš valdības eiroatlantisko organizāciju izvirzīja kā galveno priekšnosacījumi tam, lai valdība tiktu apstiprināta,” sacīja Kleinberga.

Vienkārša cilvēka tēls kļūst par traucēkli

Vējonis piedalījās arī NATO samitā Varšavā. Toreiz - 2016.gada vasarā - visas NATO valstis nolēma, ka Kanāda vadīs NATO spēku bataljonu Latvijā. Par lielu panākumu ārpolitikā Vineta Kleinberga dēvē arī pagājušā gada janvārī notikušo Baltijas valstu līderu viesošanos Baltajā namā. 

Tomēr sociālajos tīklos raisījās diskusijas par Vējoņa angļu valodas zināšanām. Un vēl šis neveiklais brīdis, kad Tramps aicināja Vējoni izvēlēties žurnālistu, kuram ļaut uzdot jautājumu, bet mūsu prezidents acīmredzami saminstinājās.

„Tas jau bija jāparedz. Tādi faktori, ka tev kaut ko tādu var paprasīt, kaut ko pateikt lielas valsts prezidents. Vai tu atbildi ar joku, vai tu pasmaidi, vai ar attiecīgu žestu, vai tu pats orientējies, bet tam ir jābūt gatavam. Tur strādā cilvēki, tur strādā vesels aparāts,” uzskata nesenais Zaļo un Zemnieku savienības vadītājs, bijušais Saeimas deputāts Augusts Brigmanis.

“Soli pa solim tas veido valsts pirmās personas tēlu,” piebilda Brigmanis.

2016.gadā sabiedrības atbalsts Vējonim sāka samazināties. Pēc SKDS datiem, šī gada aprīlī pozitīvi viņa darbību vērtēja 45%, negatīvi – 39%.

„Pēc kaut kādas ārējās parādības… Žēl, bet to viņam pārmet vairāk. Nevis kaut kādas politikas, kas būtu neveiksmīgas, ka kaut kā ne tā ar Eiropu, ar Krieviju sadarbojās, bet to, ka cilvēks neprot publiski uzstāties,” norādīja Stroda.

Vienkārša cilvēka tēls, kas sākumā palīdzēja Vējonim iegūt sabiedrības simpātijas, kļuva par traucēkli. Tas atspoguļojās arī pērn dziesmu svētkos.

Vairāki uzrunātie eksperti atteicās komentēt Vējoņa gaitas prezidenta amatā. Piemēram, rakstniece Anna Žīgure minēja vien to, ka ciena Vējoņa lēmumu vairs nekandidēt. Toties Zaļzemnieks Augusts Brigmanis sacīja – ja viņš būtu deputāts un Vējonis – valsts augstākā amata kandidāts, tad atbalstītu viņu arī šodien. Taču par sliktu Brigmanis sauc Vējoņa komandas darbu.

„Teiksim, tiek runāts plašā auditorijā, vējainā laikā uz skatuves. Tātad, runa. Vējš aizpūš lapas pa gaisu. Tās lapas atrast nevar. Tas viss ir jāparedz, cik lieliem burtiem, vai tās lapas ir saspraustas. Vai tas teksts, ko tu gribi pateikt, ir pietiekoši tai brīdī adekvāts. Tai komandai šādas lietas bija jāparedz, jāzina un jāpasaka priekšā,” sprieda Brigmanis.

Divi sarežģīti premjera meklējumi un likumdošanas joma

Vējonim bija jāiesaistās divos sarežģītos valdības veidošanas procesos. Pirmo reizi – 2016.gada sākumā viņš pats uzņēmās iniciatīvu meklēt piemēroto premjeru. Kad tas neizdevās, par premjeru tika izraudzīts zaļzemnieks Māris Kučinskis, nevis „Vienotības” virzītais Kārlis Šadurskis.

“Es ļoti labi to laiku atceros. Bija vairāki mēģinājumi šo valdību uzticēt veidot „Vienotības” pārstāvjiem. Viņi bija tai brīdī ļoti sašķelti savos viedokļos un savās izvēlēs. Līdz ar to bija loģiska izvēle toreiz nominēt Kučinski,” sacīja Brigmanis.

Arī pērn vārdu salikums „politiskais strupceļš” valdības veidošanas sanāksmēs izskanēja ne reizi vien. Taču šoreiz partijas kritizēja prezidenta neizlēmību un pasivitāti krīzes situācijas risināšanā. Pretrunīgu vērtējumu izraisīja arī prezidenta prasība, lai topošajiem premjeriem būtu pielaide valsts noslēpumam, jo atļaujas izsniegšana prasa ilgāku laiku, nekā atvēlēts valdības izveidošanai.

Toties likumdošanas jomā prezidents ir bijis aktīvs, gan piedāvājis savus priekšlikumus, gan sūtījis likumus otrreizējai caurlūkošanai.

Ārpolitikas pētniecei Vinetai Kleinbergai minēja vairākus piemērus. „Tādi zināmākie piemēri, protams, ir divreiz iesniegtais likumprojekts par automātisku pilsonības piešķiršanu nepilsoņu bērniem. Tāpat viņš ir virzījis grozījumus likumā „Par nacionālo drošību”, „Par nacionālajiem bruņotajiem spēkiem”, par skolu tīkla sakārtošanu. Tā kā tādā ziņā viņš ir bijis aktīvs prezidents,” sacīja Kleinberga.

Pateicību Raimondam Vējonim izteica disidente Lidija Doroņina-Lasmane. Sarunā ar Latvijas Radio viņa akcentēja likumu, kuru atšķirībā no citiem iepriekšējiem prezidentiem viņš tomēr ir parakstījis. Tas ir likums par čekas maisu publiskošanu.

„Mēs esam tiešām daudz paveikuši. Es domāju, ka Latvijai nekad tik labi nav gājis, kā tagad. Manā garā mūžā neesmu to piedzīvojusi. Es saku paldies prezidentam par to, ko viņš ir darījis. Es iesniedzu petīciju par ilustrāciju. Arī tā ir notikusi. Čekas arhīvs ir publicēts. Un pati tauta var novērtēt un uzzināt visu to, ko viņi gribējuši zināt. Ka tik daudz Latvijā ir bijuši ļaudis, kas sadarbojušies ar okupācijas varu. To mēs tagad visi paši redzam. Lepoties mums ar to nav ko. Es domāju, ka cilvēkiem gribējās izdzīvot jebkurā gadījumā, jebkurā sliktā gadījumā, par labām dienām nerunājot,” sacīja Doroņina-Lasmane.

Pati Doroņina-Lasmane ir parakstījusi aicinājumu atbalstīt Egila Levita kandidatūru Valsts prezidenta amatam un uzskata, ka viņš varētu būt labs prezidents Latvijai.

Autors: Ella Semjonova, Latvijas Radio 

Nedēļas lasītākās ziņas

Jaunākās zinas tēmā

Reklāmraksti