Dalies:

Ar dziesmu pāri okeāniem

Ar dziesmu pāri okeāniem
  • 02. Nov. 2019

Latvija šobrīd ir ietērpusies zelta un sārtās krāsās. Dienas sākas ar kūpošiem miglas vāliem, pārsteidz ar saules rotaļām lietus lāsēs un ar vēja pūtieniem atgādina- klāt rudens. Ir oktobris, bet  septembris šogad Latvijā bija īpaši saulains un silts - kā pagarinājums skaistajai un fantastiskajām sajūtām piepildītajai vasarai. Nu darbīgā ikdiena paliek delnā, bet  sapņainā vasara iegulst atmiņu lādē. Tās ir atmiņas, kas sildīs vēl ilgi un pielies ar prieku sirdi.

      Tagad šķiet neticami, ka mēs, sieviešu vokālais ansamblis “Dzirnas” no nelielā Klintaines pagasta Pļaviņu novadā, esam bijušas Kanādā. Pašas jau nebūtu saņēmušās šādam solim, bet, viesodamās Pļaviņu mūzikas skolā, 2017. gada septembrī  diriģente Vizma Maksiņa mūs aicināja padomāt par iespēju doties uz Kanādas XV Dziesmu svētkiem un iesēja mazu sapņu sēkliņu, kas lēnām izauga par sapņa piepildījumu.  Paldies Dziesmu svētku Rīcības komitejai par uzticēšanos un par oficiālo uzaicinājumu- jutāmies pagodinātas un, Pļaviņu novada domes atbalstītas, posāmies ceļam. Šī gada 26. jūnijā sākās mūsu tālā ceļojuma piedzīvojums. Satraukums, neziņa un  neaprakstāmas sajūtas bija katras dziedātājas sirdī un prātā.  

Lasītākās ziņas valstī

    Protams, brauciena mērķis bija dalība XV Latviešu Dziesmu un deju svētkos Toronto, taču vēlējāmies arī nedaudz vairāk iepazīt mums tik tālo zemi.  Jau labu laiku pirms brauciena, sarakstoties un sazinoties ar Vizmu Maksiņu, Juri Ķeniņu, Lauru Adlers, Andri Rubeni, Aldu Hans un Inesi Gravu- Gubiņu, iepazīstot Dziesmu svētku pasākumu plānu, izpētot Toronto pilsētas tūrisma piedāvājumu, iegādājāmies biļetes uz pasākumiem, saplānojām savus individuālos koncertus un iespējas iepazīt Toronto. 

    Lidojums uz Toronto caur Stambulas jauno lielo lidostu sniedza patīkamas emocijas un pārliecību, ka galamērķi sasniegsim laimīgi. Kanāda mūs sagaidīja ar stigru kontroli, pārliecinoties, ka ieceļojot mums ir vislabākie nodomi. Sajutām, ka esam drošā valstī. Un šī sajūta nezuda visu ceļojuma laiku. Toronto ieradāmies ar acapella tautasdziesmu apdarēm no mūsu repertuāra un speciāli šim braucienam sagatavojām dažas „Čikāgas Piecīšu” dziesmas, jo vēlējāmies akcentēt 30 gadus kopš šīs grupas pirmās koncerttūres Latvijā 1989. gadā. Esam pateicīgas mūsu ansambļa vadītājai Sigitai Vilkaplāterei, par ieguldīto darbu mūsu dziedātprasmes pilnveidošanā.   

    Mūsu pirmā uzstāšanās bija Kristus Dārzā. Tas mums šķita kā  miera un harmonijas  piepildīta vieta. Dziedājām, paužot lielu cieņu un pateicību tā iemītniekiem par latviskai dzīvesziņai veltīto mūžu, esot tik  tālu no dzimtenes.  Ar siltām jūtām atceramies, cik  daudz sirsnības šajā grūtajā darbā ieliek Lauma Stikuts, Alda Hans un Inguna Balode, ar kurām iepazināmies tuvāk un ar kuru palīdzību mums bija iespēja izbaudīt šī centra viesmīlību. Šīs dienas pozitīvās emocijas papildināja arī  brauciens tikai kinofilmās redzētā, lielā,  dzeltenā skolas autobusā (school bus)  kā arī gūtie iespaidi, apmeklējot  MC Michael galeriju (The McMichael Canadian Art Collection)  un apbrīnojot Kanādas mākslinieku veikumu. Par to īpaša pateicība Vizmai.

    29. jūnijs bija Sidrabenes diena . Laika atšķirība lika manīt un ik pa brīdim jutām nogurumu, bet to kliedēja satiktie atsaucīgie un sirsnīgie  cilvēki.  Iejūtīgās attieksmes un uzmanības apliecinājumi  un Vizmas iedrošinājums deva enerģiju ne tikai nodziedāt kopmēģinājumā, bet arī svētku ieskaņā un  priecēt Sidrabenes apmeklētājus un viesus gan  pie baseina, gan tirgotavām, gan kafejnīcas.  Neizsakāmi jauki bija satikt jau Latvijā iepazīto Inesi Gravu Gubiņu un citus Latvijas Dziesmusvētkos satiktos dziedātājus. Sidrabene mūsu acīm atklājās kā oāze, kurā gadu gadiem  ir satikušies latvieši, stiprinājuši savas tradīcijas, smēlušies spēku kopā būšanas mirkļos. Diena bija gara, bet esam pateicīgas, ka mums bija iespēja iepazīt to Kanādas  daļiņu, kurā savu bērnību ir pavadījuši daudzi tālumā dzīvojošie tautieši.

    3. jūlijā devāmies uz Kanādas latviešu centru Toronto (KLCT). Pasākums tur bija svinīgs un skaists, sajutām klausītāju ieinteresētību.  Pēc tam bijām pārsteigtas, kad  Toronto uz ielas mūs pazina un uzrunāja šī pasākuma dalībnieki. Pēc Izteiktajiem atzinīgajiem vārdiem un mūsu koncerta fragmenta un intervijas  translēšana  Čikāgas Latviešu Radio un jutāmies ļoti saviļņotas. Paldies Pēteri Špelam par ieinteresētību un profesionalitāti, atspoguļojot  notikumus, kas bija saistīti ar svētku laiku.  Kad Vizma mūs iepazīstināja ar centra telpām, bijām patiesi pārsteigtas par cilvēku uzņēmību. Tas ir vairāk fantastiski- spēt uzturēt vietu, kur bērni var mācīties latviešu valodu un tradīcijas, kur notiek dažādu tradīciju kopšana un saieti par godu latviskiem svētkiem. Arī mēs šajā dienā sajutāmies kā svētku daļa.

    Kā jau bijām plānojušas, apskatījām arī tūristu iecienītas vietas. Neaprakstāmas sajūtas un saviļņojuma asaras radīja emocijas, stāvot pie Niagāras ūdenskrituma. Dabas varenība un skaistums, ko atbraukusi aplūkot visa pasaule . Šajā vietā mēs kavētos ilgāk, bet plānotā ekskursija, kurā bijām kopā ar VAK „Latvija”, veda mūs uz Peller Estates  ledus vīna pagrabiem, kas arī ir viena no Kanādas zīmēm. Eleganta un gaumīga vīna darītava, stāsts par tās darbību un vīna baudīšana ledainā telpā- tie bija mirkļi, kas pārsteidza un iegūla nebijušo sajūtu krātuvītē.

     Līdz svētku sākumam vēl bija pāris dienas, tāpēc Kanādas valsts svētku dienā nedaudz iepazinām Toronto. Izmantojām gan Hop-On Hop-Off  Sightseeing Bus iespējas un izbraucām tūristiem paredzēto maršrutu, gan sajūsminājāmies par skaisto pilsētas skatu, braucot ar kuģīti pa Ontario ezeru.  Izbaudījām ķīniešu ēstuves īpatnības,  sajūsmin’[ajāmies par eksotiskajiem skatiem akvārijā (Ripley's Aquarium ), apmeklējām kurpju muzeju ( Bata Shoe Museum ), uzkāpām līdz Casa Loma pilij,  izbaudījām Mākslas muzeja piedāvājumu. Izstaigājot Kensington- Market, iepazinām dažādu valstu preču košo piedāvājumu. Katra diena nesa interesantas un  jaukas sajūtas, jo uz soļa izjutām kolorīto daudzkultūru sabiedrību. Ātri apguvām pilsētas satiksmes sistēmu un, nopirkušas presto kartes, brīvi pārvietojāmies gan ar tramvaju, gan autobusu, gan metro.  Te nu mūsu pirmā baltā skaudība – sabiedriskais transports Toronto- tīrs un kārtīgs, pasažieri ļoti pieklājīgi, tramvaja (īpaši  mūsu iemīļotā College Street old tram 506) vadītāja novēlējums izkāpjot: “Lai Jums jauka diena!”, padarīja  noskaņojumu gaišu un smaidu raisošu visai dienai. 

       Dalība XV Latviešu Dziesmu un deju svētkos Kanādā bija liels gods un atbildība, un mēs esam lepnas, ka ar savu klātbūtni kuplinājām šos svētkus, esam laimīgas, ka bijām plecu pie pleca ar dziedātājiem, kas uztur un spodrina šo tradīciju tālu prom no Latvijas. Mēs esam dziedājušas Latvijas Dziesmu svētkos un, dziedot Kanādā, bija sajūta, ka stāvam uz tāda kā laika tilta. Tās joprojām ir neaprakstāmas un burvīgas sajūtas. Latviešu dziesmas spēku pierādīja arī tas, ka mēs dziedam gan tad, kad spīd saule, gan tad, kad vienīgā gaismiņa ir vārgs zvaigžņu atspulgs. Dziedot acīs sariešas laimes un aizkustinājuma asaras, dziedot mēs sajūtam vienoto latvisko garu, kas gadsimtiem ilgi ir vijies cauri visām mūsu tautas likteņgaitām.

    Saistībā ar Dziesmu svētkiem apmeklējām arī dažādus pasākumus, piemēram, VAK „Latvija” meistarklasi, garīgās mūzikas koncertu baznīcā (Trinity St. Paul’s United Church) un  kamermūzikas koncertu skaistajā Koerner Hall koncertzālē, kur arhitektūrā meistarīgi savijusies pagātne ar tagadni. 

      Šajās 13 dienās mēs piedzīvojām un redzējām daudz. Ne karstais laiks, ne svešā vide, ne elektrības problēmas lielajā koncertā- nekas nespēja kliedēt mūsu pozitīvo noskaņojumu. Katru dienu mēs izdzīvojām, izbaudījām un izjutām līdz sirds un dvēseles dziļumiem.  Un vēl- Toronto mūs pārvērta par  fejām.  Kā? Tas ir īpašs stāsts!  Toronto mēs dzīvojām ļoti mierīgā un skaistā rajonā – Old Italy. Tur jau gadu dzīvo mūsu novadniece Madara Done, kas laipni piekrita mūs izmitināt savā mājā. Madaras dēliņš  Miko un meitiņa Abigeila kļuva arī par mūsu mīļmazulīšiem, kuri arī dziedāja svētku atklāšanas koncertā. Sākumā viņi nopriecājās, ka ciemos atbraukušas 8 vecmāmiņas, taču pēc viena dziesmu vakara mājās, mūsu balsis un dziedājums bērniem bija brīnums un pēc tam bērni visiem stāstīja, ka pie viņiem ciemos ir 8 labās fejas. Šis  tēls  nu seko mums arī Latvijā. To, cik ļoti mēs esam pateicīgas Madarai par viņas uzņēmību un lielisko attieksmi, nevar vārdos izteikt. Tie bija mīļuma pilni rīti un humora piepildīti vakari. Mums bija mājas atmosfēra, ko nespēj sniegt neviena viesnīca. Kopā ar Madaras ģimeni mums bija iespēja apmeklēt arī dievkalpojumu, tā  bija neierasta pieredze un  labestību izstarojošs pasākums.

   Izmantojot mūsu mītnes rajona itālisko vidi,  atvadu pusdienās mielojāmies ar milzumlielu un ļoti gardu picu, bet ielas tirgotavā iztērējām pēdējos samainītos Kanādas dolārus sulīgajiem augļiem. Toronto paliks atmiņā arī ar Tim Hortons gardo kafiju, iepirkšanos  Metro diennakts veikaliņā un ar to, ka reizēm tikām nosauktas par beisbola vai boulinga komandu (tas vienādo krekliņu dēļ), ka gaišo matu toņu dēļ dzirdējām komentāru: “Viņas izskatās kā māsas” vai autobusa vadītājs smaidot mūs nosauca par zelta lēdiju grupu (golden girl group). Mūs izbrīnīja, ka tik lielā pilsētā jau pēc pusnakts ir klusums, un deju klubi pārstājuši darboties, ka, tramvajā iekāpjot un maksājot “skaidrā” naudā, neviens to nepārskaita. Iepazīstot pilsētu – priecājāmies par tīro vidi un to, kā visi – gan kājāmgājēji, gan braucēji- ievēro satiksmes noteikumus, kā savu dzīvi neuzkrītoši dzīvo sabiedrības īpatņi, ka varējām izbaudīt multikulturālu apkārtējo sabiedrību, dzirdēt dažādu ielas muzicēšanu. Reizēm iepērkoties,  izbrīnu radīja mums svešā nodokļu sistēma un preču cenas veikalos, taču tas ne mirkli nekavēja izbaudīt Kanādu tik, cik mūsu laiks to atļāva. Bija jauki, kad, dzirdot mūs runājam latviešu valodā, nāca klāt cilvēki, kuri dzīvo Kanādā un kuriem ir kāda saistība ar Latviju. Ir patīkami, esot tik tālu no dzimtās zemes, dzirdēt, cik Latvija ir skaista zeme. Un mums šķiet, ka Kanādas dabas līdzības ar Latviju palīdz tālumā nonākušajiem tautiešiem saglabāt savas tēvzemes sajūtu.

    Kādas vēl atmiņas? Fantastiskā kopības sajūta Dziesmu svētku atklāšanas koncertā; nebeidzamie smaidi neformālajos pasākumos; enerģiskā izdejošanās  ballītēs; iespēja Kabarē vakarā dzirdēt leģendāro  “Čikāgas Piecīšu” solistu Armandu Birkenu un  CNN tornī izbaudīt smalkas vakariņas, bet pēc tam vērot, kā pēc saulrieta pilsētas ielās un māju logos iedegas gaismas, radot fantastisku skatu; neaizmirstamā pastaiga pa silto, naksnīgo pilsētu. Un vēl , un vēl un vēl.. Spilgtā atmiņā paliks ne ar ko nesalīdzināmie burvīgie mirkļi, kad, basām kājām stāvot saules piesilušajā Hilton Toronto Hotel dārziņā, pret debesīm pacēlās mūsu balsis un atbalsojās apkārtesošajos debesskrāpjos, un  kā spoguļos mēs redzējām sevi  daudzstāvu logos....

  Mēs, “Dzirnas” no sirds dziedot, centāmies aiznest daļiņu Latvijas līdz visiem tiem cilvēkiem, kuriem tik tālā no Latvijas zemē Kanādā rūp latvisko tradīciju saglabāšana. Mums bija ļoti patīkami izjust par sevi rūpes un par to mēs no visas sirds pateicamies VIZMAI MAKSIŅAI un MADARAI DONEI. Paldies Laurai Adlerei, kas tik profesionāli, mierīgi, pacietīgi  uzmanīja visu pasākumu norisi, vienmēr sirsnīgi un atsaucīgi atbildēja uz vēstulēm,  noorganizēja fantastisko ekskursiju uz Niagāru. Izcils savu pienākumu veicējs bija Mareks Negels un, pateicoties viņam, mēs veikli atrisinājām dažādas ar biļešu iegādi saistītas lietas.  Sidrabenē mēs iepazināmies ar atsaucīgo Andri Rubeni, kas mūs laipni sagaidīja arī Hilton viesnīcas dārziņā, kur savukārt iepazināmies ar viņa dzīvesbiedres  Ērikas Joste  vadīto sieviešu ansambli „Klaritas”. No sirds vēlam dāmām, lai labi skan!   Tik patīkami bija satikt pagājušā gadā Latvijā satiktos  dziedātājus, īpaši enerģisko Māru sīpols, jauko Ritu Bars un  dzīvespriecīgos Aivaru Osvaldu ar dzīvesbiedri Skarlettu. Bet, ja mums prasītu – vai Toronto mūsu ansamblim ir draudzene, tad mēs droši varam teikt – tā ir  Inese Grava Gubiņa (Gubins) , jo viņas padomi jau pirms lidojuma lieti noderēja visa ceļojuma laikā un  satikšanās bija ļoti sirsnīga. Paldies viņai par sarūpētajām dāvanām. Mūsu skanīgi sulīgais sveiciens lai aizlido Inesei un viņas ģimenei! Pateicoties šādiem cilvēkiem mūsu satraukums par to, kā būs svešā zemē – izgaisa kā nebijis. Toronto paliks atmiņā kā daudzkrāsaina, skaista, droša un  laipna pilsēta, kurā mums,  Latvijas dziedošajām “Dzirnām”, dzīvo draugi. Tagad Toronto ir pilsēta, kurā mēs labprāt atgrieztos vēlreiz, jo te jutāmies kā savējās. Paldies par Latvijas sajūtu Kanādā! Paldies par klātbūšanu un atsaucību, lai mēs varētu  sajust daļiņu Kanādas! 

Autore: Silga Stučka (#dzirnasdzied)

Publicēts sadarbībā ar laikrakstu "Latvija Amerikā"

 

Nedēļas lasītākās ziņas

Jaunākās ziņas tēmā

Reklāmraksti