Dalies:

Aptaujas rezultāti, kā cilvēki uztver ar diasporas atbalstu saistītās aktivitātes

Aptaujas rezultāti, kā cilvēki uztver ar diasporas atbalstu saistītās aktivitātes
  • 18. Jan. 2019

Pēc nedēļas (24. janvārī) Saeimā notiks ārpolitikas debates. Domājams, tajās tiks pārrunāti arī jautājumi par diasporu un atbalstu tai. Ārlietu ministrijas Ārpolitikas ziņojumā par 2018. gadu šiem jautājumiem ir iedalīta īpaša vieta. Portālam lvportals.lv raksta Iveta Buiķe.

ĪSUMĀ

  • No 125 respondentiem “Twitter” aptaujā 58% uzskatīja, ka galvenokārt ir jāatbalsta tautieši Latvijā; 18% – ka nepieciešams īpašs atbalsts diasporai.
  • Galvenais secinājums, pie kura nonācu šīs aptaujas rezultātā, – cilvēki vēlas tādu valsti, kurā labi būtu visiem.
  • Daudzās pasaules valstīs cilvēki pat nesapņo par tādu dzīves līmeni, kāds ir pie mums. Tiesa, tajās latviešu diasporas parasti nav.
  • Neskatoties uz to, ko dara vai nedara citās valstīs, mums pašiem būtu nopietni jādiskutē pa to, kādi ir mūsu mērķi, tālejošā stratēģija attiecībā uz diasporu.
  • Būtisks temats, par kuru ir vajadzīga plaša un nopietna diskusija sabiedrībā, – ko mēs vēlamies darīt ar Latvijas mazapdzīvotajām vietām?
  • Svarīgi, lai tie līdzekļi, kuri tiek piešķirti noteiktam mērķim, tiktu efektīvi un lietderīgi izlietoti.

Jāatzīst, ka pēdējo pāris gadu laikā mediji diasporas jautājumam pievērsuši pastiprinātu uzmanību. Un, kā jau tas gadās, politiķi pa reizei savu dienas kārtību veido, sekojot tā sauktajai sabiedriskajai domai. Domājot par gaidāmajām ārpolitikas debatēm Saeimā, nolēmu veikt nelielu aptauju – gan sociālajos tīklos, gan privāti, runājot ar paziņām, – kā cilvēki uztver ar diasporas atbalstu saistītās aktivitātes.

Lasītākās ziņas

Iesāku ar aptauju tviterī

Manis veiktajā aptaujā tviterī par to, kā cilvēki vērtē valsts politiku šajā jautājumā, no 125 atbildējušajiem vairāk nekā puse (58%) uzskatīja, ka galvenokārt ir jāatbalsta tautieši Latvijā, un tikai 18% domāja, ka nepieciešams īpašs atbalsts diasporai. “Facebook” atsaucība bija krietni mazāka – atbildēja deviņi cilvēki, no kuriem seši vēlējās lielāku atbalstu diasporai.

Nepretendējot uz visaptverošu analīzi (tam mani dati nav atbilstoši nedz kvalitātes, nedz kvantitātes ziņā), iezīmēšu galvenās tendences.

Vispirms par tiem viedokļiem, kuros jūtams atbalsts Diasporas likumam. Tādu nebija daudz, daļa vienkārši teica, ka vajag atbalstīt. Šo viedokļu paudēji īpaši necentās iedziļināties jautājumā, vai budžeta līdzekļu izlietošana attaisnosies no ekonomiskā viedokļa. Vajag atbalstīt, jo tie ir savējie, – tā es sapratu viņu motivāciju.

Tomēr bija arī argumentēts viedoklis. “Diasporas likums principā ir labs. Diasporas skoliņas un nometnes ir jāfinansē. Ir jāveicina latviešu atgriešanās vai rotācija uz/no ES ārzemēm, cita starpā arī tādēļ, lai būtu mazāka nepieciešamība ievest darbaspēku (praksē tas nozīmē – krievvalodīgos no bijušās PSRS). Tas ir nepieciešams, lai noturētu saikni ar savu valsti. Dzīvojot ārzemēs, tas nav tik pašsaprotami. Un budžeta līdzekļi, kas atvēlēti diasporai, ir patiešām smieklīgi mazi. Diasporas politika ir plašākas demogrāfijas politikas sastāvdaļa.” (no privātas sarakstes)

Tomēr lielākā daļa, kura izteica savus uzskatus manā aptaujā, bija mazāk optimistiska par atbalsta nepieciešamību. “Neuzskatu, ka Latvijai tās (diasporas skoliņas) ir jāuztur,” “Facebook” saka Valda.

Vairāku cilvēku teikto varētu tēlaini pārfrāzēt tā, ka atbalstu diasporai var salīdzināt ar neaizmirstulīšu mešanu pakaļ aizbraucošam vilcienam, cerot, ka tas atgriezīsies. “Vairākums no diasporas nekad neatgriezīsies dzīvot Latvijā. Kādam nelielam atbalstam reemigrācijai ir jābūt, bet valsts galvenais pienākums ir rūpēties par tiem, kas dzīvo tās teritorijā, ne ārpus tās. Daudz tērēt naudu diasporai, manuprāt, ir nepieņemami,” Māris tviterī dalās savā redzējumā.

Visu rakstu iespējams izlasīt portālā lvportals.lv.

Foto: CC0 licence

Nedēļas lasītākās ziņas

Jaunākās zinas tēmā

Reklāmraksti