Dalies:

ANO komiteja atzinīgi novērtē būtisko progresu visu veidu rasu diskriminācijas izskaušanā Latvijā

ANO komiteja atzinīgi novērtē būtisko progresu visu veidu rasu diskriminācijas izskaušanā Latvijā
  • 10. Aug. 2018

ANO Rasu diskriminācijas izskaušanas komitejas eksperti atzinīgi novērtējuši būtisko progresu visu veidu rasu diskriminācijas izskaušanā Latvijā, aģentūru LETA informēja Ārlietu ministrijā (ĀM).

Ženēvā 8. augustā un 9. augustā ANO Rasu diskriminācijas izskaušanas komitejas 96.sesijā tika izskatīts Latvijas kārtējais ziņojums par ANO 1965. gada Konvencijas par visu veidu rasu diskriminācijas izskaušanu izpildi Latvijā laikposmā no 2008. gada līdz 2016. gadam.

Komitejas eksperti atzinīgi novērtēja būtisko progresu Latvijā kopš iepriekšējā ziņojuma izskatīšanas, kā arī Latvijas delegācijas augsto līmeni.

Lasītākās ziņas valstī

Komitejas locekļi uzdeva jautājumus par Latvijas normatīvo ietvaru diskriminācijas izskaušanai, paveikto nepilsoņu skaita samazināšanā, iniciatīvām naturalizācijas veicināšanai, valsts valodas politikas ietekmi uz privāto uzņēmumu darbību, rasu naida noziegumu izmeklēšanu un piemērotajām sankcijām.

Komitejas ekspertus interesēja Tiesībsarga biroja darbs diskriminācijas izskaušanā, kā arī valsts iestāžu sadarbība ar pilsonisko sabiedrību un nevalstiskajām organizācijām politikas iniciatīvu izstrādāšanas un ieviešanas procesā. Komitejas eksperti uzdeva jautājumus arī par izglītības reformas ietekmi uz mazākumtautību tiesībām saglabāt un attīstīt savu valodu un kultūru, kā arī jautājumus par patvēruma meklētāju tiesību nodrošināšanu.

Latvijas delegācija informēja komiteju par visaptverošu diskriminācijas aizliegumu, kas iekļauts Satversmes 91.pantā, par tiesu praksi Satversmes un starptautisko tiesību normu tiešā piemērošanā, izskatot lietas par iespējamu diskrimināciju. Izvērsta informācija un statistikas dati tika sniegti par nepilsoņu skaita izmaiņām un naturalizācijas procesu.

Delegācijas locekļi informēja arī par izglītības reformas ieviešanas plānu, par skolēnu sekmēm minoritāšu izglītības programmās, par valsts valodas lietošanu saziņā ar valsts iestādēm un apkalpojošā sfērā. Delegācija sniedza pārskatu par sabiedrības informēšanas kampaņām par naida runu un naida noziegumiem, īstenotajām iniciatīvām sabiedrības integrācijas politikas mērķgrupām, kā arī dažādiem apmācības kursiem un programmām tiesībsargājošo iestāžu darbiniekiem, tiesnešiem un prokuroriem.

Komitejas noslēguma secinājumi par iesniegto ziņojumu tiks publicēti augusta beigās.

Komitejas sesijā Latvijas delegāciju vadīja Ārlietu ministrijas (ĀM) valsts sekretārs Andrejs Pildegovičs. Delegācijas desmit cilvēku sastāvā ietilpa pārstāvji no Izglītības un zinātnes ministrijas, Tieslietu ministrijas, Kultūras ministrijas, Labklājības ministrijas, Iekšlietu ministrijas, kā arī Latvijas vēstnieks Latvijas pastāvīgajā pārstāvniecībā ANO Ženēvā, pārstāvniecības otrā sekretāre, Latvijas pārstāve starptautiskajās cilvēktiesību institūcijās un Latvijas pārstāvja starptautiskajās cilvēktiesību institūcijās biroja vadītāja.

Latvija ir ANO 1965.gada konvencijas par visu veidu rasu diskriminācijas izskaušanu dalībvalsts kopš 1992.gada. Konvencija nosaka dalībvalsts pienākumus rasu diskriminācijas izskaušanas jomā. Lai uzraudzītu, kā valsts izpilda starptautiskās saistības, tai ir pienākums regulāri iesniegt ziņojumu par paveikto konvencijas normu ieviešanā. Kārtējais ziņojums par konvencijas normu ieviešanu Latvijā tika apstiprināts Ministru kabinetā 2017.gada 10.oktobrī, un 2017.gada 12.oktobrī tas tika iesniegts ANO.

LETA jau vēstīja, ka ziņojumā minēts, ka kopš 1991. gada Latvijā nav reģistrēta neviena rasistiski motivēta personas nonāvēšana vai cits nodarījums ar smagām sekām.

Ziņojumā skaidrotas dažādas Krimināllikumā ietverto pantu izmaiņas, lai to rezultātā panāktu rasu diskriminācijas izskaušanu un atbildību, kā arī jau esošie panti, kas paredz atbildību par dažādiem noziegumiem pret rasēm. ĀM dokumentā arī informē, ka, piemēram, 2013.gadā spēkā stājās Fizisku personu - saimnieciskās darbības veicēju - diskriminācijas aizlieguma likums, grozījumi Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā. Tāpat mērķa sasniegšanai īstenotas dažādas programmas un projekti un piešķirti līdzekļi sabiedrības integrācijai.

Vienlaikus dokumentā minēti tiesu spriedumi lietās, kas saistītas ar rasu diskrimināciju. Piemēram, 2014. gadā Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesa notiesāja nosacīti personu un atzina, ka interneta ziņu portālā minētās personas ievietotie komentāri objektīvi provocēja uz nacionālo, etnisko un rasu naidu un nesaticības izraisīšanu starp dažādām tautām.

Dokumentā Latvija norādījusi arī uz valstī pastāvošajām tiesībām uz vienlīdzību tiesas priekšā, tiesībām piedalīties vēlēšanās, tiesībām brīvi pārvietoties un dzīvot valstī, tiesības izbraukt no jebkuras valsts, ieskaitot savu valsti, un atgriezties savā valstī, tiesībām uz domas, apziņas un reliģijas brīvību un citām tiesībām, kas attiecināmas uz ikvienu.

Ziņojumā ietverta arī informācija par sabiedrības izglītošanu rasu diskriminācijas jautājumos un amatpersonu profesionālo izglītošanu šajos jautājumos.

Avots: LETA
Foto: Ieva Leiniša/LETA
 

Nedēļas lasītākās ziņas

Jaunākās ziņas tēmā

Reklāmraksti