Dalies:

Anna Granta karogu nemainīs!

  • 22. Jan. 2020
Anna Granta karogu nemainīs!
Anna Granta karogu nemainīs!
Anna Granta karogu nemainīs!
Anna Granta karogu nemainīs!
Anna Granta karogu nemainīs!
Anna Granta karogu nemainīs!
Anna Granta karogu nemainīs!
Anna Granta karogu nemainīs!

ANNA GRANTA jau septiņus gadus dzīvo Šveicē. Pavisam nesen, 16. janvārī viņa piedalījās bijušo profesionāļu un amatieru Olimpiskajās Ziemas spēlēs Winter World Masters Games 2020 Insbrukā un ieguva 7. vietu 26 dāmu konkurencē sieviešu daiļslidošanā sudraba kategorijā, vecuma grupā no 28 līdz 38. Viņa ir arī 2018. gada bronzas kategorijas pasaules vicečempione. 

 

Lasītākās ziņas valstī

Kāpēc esat prom no Latvijas?

Apmeklēju Bergenas universitātes organizētos norvēģu valodas vasaras kursus un tur iepazinos ar savu tobrīd nākamo un šobrīd jau bijušo vīru, šveicieti. Man vēl Latvijā bija jāpabeidz studijas Kultūras akadēmijā. Tā kā viņam jau bija labi iemīta karjeras taciņa, bet manējā vēl tikai sākās, nolēmām, ka došos uz Šveici, stāšos maģistros Lucernas universitātē un meklēšu darbu viņa zemē. 

Vai ar sportu profesionāli nodarbojāties jau Latvijā?

Profesionāli ar sportu nekad neesmu nodarbojusies. Slidot sāku, kad man bija jau 21 gads, un, jā, tas notika Latvijā, Agitas Ābeles slidošanas skolā. 

WWMG2020 un lielākajā daļā starptautisko sacensību pārstāvu Latviju - esmu taču latviete!  Šveicei savu slidotāju pieaugušo grupā ir pietiekoši. Meitenes gan mēģina pārliecināt par karoga maiņu, bet nē!

Kādas bija sajūtas, uzzinot lielisko rezultātu? 

Izgriežot abas piruetes, kuras mūsu kategorijā ir “dārgākās”, zināju, ka slikti nevar būt. Esmu mazliet “izlutināta” un, gaidot rezultātus, gaidu daudz.

Slidojot vēl bronzas kategorijā, kura ir pirms sarežģītākās sudraba, vienmēr apbalvošanā stāvēju uz pirmā vai otrā pakāpiena, arī 2018. gada amatieru Pasaules čempionātā. Gan jaunās grūtības pakāpes, gan veselības problēmu dēļ 2019. gada PČ nācās uzzināt, kā ir „tur, lejā“. WWMG2020 iegūtajā 7. vietā nemaz nejūtos kā ielejā! Gan treneris, gan es pati esam apmierināti, ir liela vēlme mācīties un attīstīties tālāk. 

Vai starp diasporas pārstāvjiem ir daudz profesionālu sportistu? 

Manuprāt, liels vairums profesionāļu tieši veido daļu no pasaules latviešu diasporām. Lucernā, kur trenējos, vien ir divi latviešu hokeja treneri, Jānis Zariņš un Andžejs Mitkevičs. Vēl pie mums dzīvo Andris Vaņins, bet Davosas hokeja klubu pagājušosezon trenēja Harijs Vītoliņš, savukārt Elvis Merzļikins līdz 2019. spēlēja Lugano hokeja klubā - par viņa gaitām, starp citu, tieši 20. janvārī Neue Zürcher Zeitung bija slavinošs raksts!

Un diasporas amatieri rosās - deju kolektīva Ramtai puiši dibinājuši Šveices latviešu triatlona apvienību (SLAT), trenējas un arvien ar labākiem rezultātiem piedalās Ironman un citās sacensībās. Viņiem arī slēpot patīk - varbūt pēc četriem gadiem varēsim doties kopā uz nākamo WWMG!

Ko Jūs Šveicē darāt ikdienā?

Vadu ar e-veselības integrāciju saistītus projektus. Sākot ar 2020. gada aprīļa vidu, Šveices slimnīcām (vēlāk arī citām veselības iestādēm) būs jāstrādā ar elektronisko pacientu ierakstu (angliski - electronic patient record jeb epr). Starptautisko datu apmaiņas un drošības standartu integrēšana ir tehniski un organizatoriski sarežģīts process, kuram vēl pievienojas kultūras jautājums: cik gatavi pāriet uz jauno sistēmu ir iedzīvotaji un ārsti?  

Kā esat iedzīvojusies?

Man ir divas mājas: pie Zürisee Cīrihē un pie Ulbrokas dzirnavu ezera. Kad lidmašīna nosēžas Rīgas lidostā, vēderā patīkami kņud. Tagad līdzīgi ir, atlidojot uz Cīrihi. Labi jūtos Šveices sakārtotībā, reizēm gan pietrūkst latviešu aizrautības: mums pašsaprotamo sirdsatdevi un entuziasmu darbā te tā īsti nemaz nesaprot un neprasa. Galvenais, lai termiņi tiktu ievēroti.  

Vai kontaktējaties ar Šveices latviešiem, svinat kopā svētkus? 

Protams! 2018. gadā kopā ar Guntu Ābeli un Maiju Gschwind aizsākām kamerorķestri Camerata Basilea, kura prezidente šobrīd esmu. Vēlāk mums pievienojās arī Liene Poriete. Mūsu radošā četrotne plāno nu jau otro koncertu sēriju stīgu kamerorķestrim. Čelliste Gunta ir soliste un idejas autore. Nākamie trīs koncerti ar nosaukumu Couleur du Temps jeb Laika krāsas būs 2020. gada maijā. 2018. gadā spēlējām Pētera Vaska Klātbūtni, komponists un viņa dzīvesbiedre Dzintra Geka arī bija ieraudušies ciemos pie mums. Tā bija ļoti mīļa un iedvesmojoša iepazīšanās. Šobrīd apsveru domu nākamo slidošanas programmu veidot ar Vaska mūziku. Redzēsim, ko par teiks mans treneris!

Līdz 2019. gadam biju biedrības Latvijas Kultūra Šveicē valdē, kuru kopā ar Kristīni Lazdiņu, Maiju Gschwind, Aiju Slavinsku un Elenu Šķēli dibinājām, lai rīkotu latviešu kultūras pasākumus Šveices latviešu diasporai. Mēs meklējām dažādu instanču finansiālu atbalstu un nodrošinājām kopienai vairākus inetresantus koncertus un pasākumus. Darbošanās bija cieši saistīta ar Ramtai, kurā nodejoju četrus gadus. 2019. gadā tur jau gan bija - kā dziesmā “kam savs draudziņš...” Tā kā es ar cisu maisu negribēju dejot un tādā kvalitātē, kā man to gribētos, slidošanu un tautas dejas nebija iespējams apvienot, izvēlējos vairāk laika veltīt ledum un aizgāju no Ramtai. Vairāki lieliski cilvēki, ar kuriem iepazinos Ramtai, joprojām ir svarīga manas dzīves daļa.

Vai plānojat kādreiz nezināmā nākotnē tomēr remigrēt atpakaļ uz Latviju?

Šovasar lasīju Alvja Hermaņa dienasgrāmatu, kurā starp citām uzrunāja rindiņas: “Dažreiz es domāju - kas notiktu, ja visi tie daudzie simti tūkstoši latviešu, kuri izklīda kopš 1990. gada, pēkšņi atgrieztos atpakaļ? Atgrieztos ar visām savām zināšanām un jauno pieredzi. Bail iedomāties, jo kas tad notiktu ar visām tām mūsu vietējām pelēcībām valsts pārvaldē un politikā? Viņiem taču tā būtu milzu traģēdija.”

Te, Šveicē, ir diaspora, kas pati būtu spējīga izveidot un vadīt ne tikai savu uzņēmumu, bet veselu valsti! Šobrīd “pelēcības valsts pārvaldē un politikā” Latvijā un darbošanās pēc padomju “biznesa” definīcijas “labākais ir tas, kurš otru skaistāk apčakarē” tikai sanikno. Pakrāšu pieredzi un gadus, nomierināšos un atradīšu savu vietu, no kuras mainīt esošos procesus Latvijā. Piedāvājumi pamazām parādās. Dzīvot valstī un vienkārši skatīties uz visām tām netaisnībām, kas cilvēkiem tiek nodarītas, es nevaru un nevēlos.

 

Nedēļas lasītākās ziņas

Jaunākās ziņas tēmā

Reklāmraksti