Dalies:

Andu kalnos latviešu inženieris palīdz celt aizsprostu

Andu kalnos latviešu inženieris palīdz celt aizsprostu
  • 19. May. 2019

(Turpinājums no nr. 16)

Kur tas pulkstenis šorīt tik savādi zvana: gandrīz kā no otras istabas, bet mums taču ir tikai viena? Savādi – liela, gaiša, dzelteni krāsotu dēļu istaba. Ak tā – esmu taču Andu kalnos, 850 kilometrus no Buenosairesas. Tos nobraucu vakar 12 stundās. Taperkauli tādi pasmagi. Prāts gan viegls, jo priekšā divas brīvas nedēļas – pirmais gadskārtējais atva- ļinājums Arģentīnā! Veselas divas nedēļas nebūs jāšķiro un jāskaita gumijas papēži!

Bija melna tumsa, kad vēlā vakarā šeit atbraucām. Pēdējos 50 kilometros tikvien redzējām, kā žilbinoši balti pelēku svītru džipa priekšā un ik uz pāris simts soļiem strauju ceļa līkumu. Varbūt tur bija arī aizas, bet tās bija tikpat melnas kā pārējie kalni. Paldies, Dievam! Gandrīz vienlaikus atveras divas durvis, un tajās parādās mājastēvs. Inženieris L. un Dr. O. inženiere te dzīvo jau kādu gadu un vada mākslīgā ezera divu aizsprostu būves darbus. Ārsts sākumā apstiprināts par būves darbos nodarbināto strādnieku un viņu ģimenes locekļu ārstu, bet tagad arī par ārstuchirurgu visā Sanluī provincē. Abi viņi dzīvo kopā ar ģimenēm, abiem pa diviem bērniem un katram sava trīsistabu dzīvojamā māja ar visām ērtībām. Abas mājas zaļos dārzos. Ap ārsta māju pat firziķu koki. Augļi gan šogad visi nosaluši. Pie katras mājas zaļi zāļu laukumi, daudz puķu. Mūsu tautieši būtu uzvarētāji, ja te rīkotu dārzu košuma sacensību. Kad inženieŗa L. mamma, baltu lakatiņu ap galvu, rušinās pa savu rudzupuķu lauku, tad varētu domāt, ka viņa sev līdzi paņēmusi stūrīti Latvijas. “Tikai posts ar tiem ēzeļiem. Katru nakti laužas dārzā. Pāris reizes tas tiem arī ir izdevies. Dārzs bija “notīrīts” līdz nepazīšanai. Kad nāk gaisma, viņi atceras savus saimniekus un dodas mājās,” saikaviešu mīkstajā izloksnē lēni veļas vecāsmātes sūdzība. Ambulances dārzā ēzeļi kādu nakti “notīrījuši” mizu arī visām papelēm. “Papele ir kalnu dzīvības zīme. Kur papeles, tur zeme dzīvo.”

Lasītākās ziņas

Dziļā aizā burbuļo Rio Quinto upīte, tā pati, uz kuŗas ceļ aizsprostu. Bet vēl pāris metru no aizas malas nekas neliecina par upi. Dienas te bezgala vienādas: rīti saulaini, rāmi. Ap pusdienu sāk celties vējiņš. Kā migla no kalnu aizām kāpj blāvi dzeltena dūmaka. “Tās ir smiltis,” saka draugi.

“Tagad jau nekas, bet dažreiz ir gan tā, ka desmit metrus uz priekšu nevar redzēt, tad to sauc par pampero – pampas “smilšu vēju”. Tai vietā pie upītes, kur veidojas aizsprosti, ir Lielo Andu piekāje. Šņākdama drāžas Rio Quinto. Un tagad cilvēks to grib satvert. Četrus gadus jau kaļ, spridzina un rokas vēl dziļāk, gravas klints pamatus meklēdami. Straumi viņi tomēr grib savaldīt. Kad uznāk īstais kalnu lietus, pāris stundās strauts pārvēršas krācošā, auļojošā, vairākus metrus dziļā ūdens brāzienā. Ar savu ātrumu un spiedienu tas izskalo klintīs minerālus un dārgakmeņu velti neizslēdzot. Lūk, šo spēku cilvēki grib iesprostot un nodarbināt. Te pūlas ap 1000 strādnieku daudzu inženieŗu vadībā. Un viens no šiem inženieriem ir latvietis.

Ūdens nav domāts tikai spēkstacijai, bet arī apūdeņošanai. Galvenā ūdens maģistrāle, cauri tuneļiem un pāri aizām, ies līdz pašai Sanluisai, šīs provinces galvaspilsētai (aptuveni 50 km). Pēc trim gadiem, kad tas viss būs gatavs, es atbraukšu te atkal. Viss tad šajā pirmatnīgajā apkārtnē droši vien būs tāds pats kā šodien. Pa nogāžu pelnu pelēkajām radzēm tāpat lēkās baltas, brūnas un raibas kazas. Gandrīz vai uz kailas klints augs kaktusi un ziedēs blāvi rozā ziediem, tāpat kā šodien. Un kalna galā aiz Rio Quinto kraujas aizvien vēl augs žuburainie koki – tāpat kā šodien. K. Zvirgzdiņš

Trimdinieku dāvana visai tautai

Pabeigts Latvju Enciklopēdijas pirmais sējums. Ar 10. grāmatas iznākšanu beidzies prof. Arvēda Svābes rediģētās Latvju Enciklopēdijas pirmais sējums (Abava- Kandis), kas aptver 960 petitiespieduma lappuses, tekstā fiksēto papildinot un rotājot ar 800 attēliem, starp tiem 75 kartes un kartogrammas, 99 mākslas darbu reprodukcijas, 135 ģīmetnes, 491 ainava.

Jau pēc pieminētajiem skaitļiem šis lielā darba pirmais sējums izvirzās trimdas grāmatniecības priekšgalā, bet ar savu saturu tas droši liecina, ka Latvju Enciklopēdija neiederas vairs tikai trimdas sašaurinātajās interesēs. Neatkarīgi no tapšanas vietas un apstākļiem, neatkarīgi no tuvākā mērķa – sagādāt nacionālu rokas grāmatu emigrācijā, Latvju Enciklopēdijas pilnais izdevums trijos sējumos būs galvenā dāvana, ko kādreiz trimdinieki pārvedīs mājās palicējiem, nododot visas tautas vajadzībām nepieciešamu grāmatniecības kapitāldarbu, jo tas koncentrēti dokumentē visu, kas saistās ar latviešu tautai lemto likteni tās ģeopolītiskajā situācijā, tur izvērtētas kļūmes un sasniegumi, ko visās nozarēs tautas vēstures gaitā uzrādījis latviešu gars. Izdevuma nozīmi jau tagad sāk ievērot arī ārpus latviešu trimdinieku saimes: Abonentu sarakstā ierodas cittautu zinātņu iestādes un personas, kam svars Eiropas polītikā.

Latvieši pasaules plašumos

• P. Tilinga galdniecības uzņēmums Kanadā saņēmis Kanadas armijas pasūtinājumu izgatavot 500 pāŗu slēpju. Tilings savu uzņēmumu sāka kādā ogļu fabrikā ar nedaudziem darbarīkiem. Sākumā uzņēmuma klienti bija tikai latvieši, bet vēlāk jau arī igauņi un lietuvieši, līdz kamēr tiem piebiedrojās kanadieši.

• Populāritāti austrāliešu gleznotāju aprindās un labas preses atsauksmes guvusi latviešu gleznotāja Ingrīda Erna. Vairāki lielie Adelaides laikraksti ievietojuši viņas ģīmetni.

• Britu joslā Vācijā atjauno sardžu un darbu vienībās 45 gadus vecus, kam nav IRO emigrācijas tiesību, kas no tām atteicies. Priekšroka neprecētiem.

Daugavas Vanagu aktīvitāte Bostonā

Pagājušajā sestdienā Bostonā notika Daugavas Vanagu apvienības Bostonā atklāšanas vakars un Latviešu strēlnieku Ziemsvētku kaujas atcere, kam nākamajā dienā, 7. janvārī, pievienojās Daugavas Vanagu pirmā pusstunda vietējā radiofonā. Uitona zāle svinīgi dekorēta nacionālās krāsās, ar DV vairogu un staltiem lauru kokiem, ko šim sarīkojumam devis lieldārzniecības īpašnieks Pēteris Miezītis. Dekoratīvo ietērpu skatuvei devuši brāļi Bušmaņi. Latvijas un Savienoto Valstu karogu goda sardzē skauti un gaidas tautiskos tērpos. Vakara garīgo tiesu atklāj mācītājs Voldemārs Freimanis, kuŗš tikpat dedzīgiem, cik dziļiem vārdiem cildina veco strēlnieku varoņu darbus un godina visus tēvijas cīnītājus, kas tāpat kā bībliskais krūms deg, bet nesadeg. Garīgo aktu noslēdz ar latviešu strēlnieku un Latvijas armijas vakara jundas koralu: “Dievs Kungs ir mūsu stiprā pils”, ko klātesošie nodzied dziļā pacilātībā.

Baltā nama pateicība latviešiem par atbalstu cīņā pret komūnismu

Ziemeļkarolainas latvieši 18. novembŗa dievkalpojuma kolekti bija nolēmuši nosūtīt prezidentam Trumenam izlietošanai pretkomūnisma cīņas atbalstam. Mācītājs A. Gulbis tagad saņēmis vēstuli no ASV finanču ministrijas, kas ziņo, ka Baltais nams Ziemeļkarolainas latviešu ziedojumu iemaksājis šim mērķim speciālā kontā, izsakot latviešiem pateicību par cēlo stāju.

“Dievs, Tava zeme deg!” uzvedumu uzņems skaņulentē

Laika rīkoto “Dievs, Tava zeme deg!” uzvedumu 10. martā Bruklinas mūzikas akadēmijas telpās skaņulentē uzņems ASV Ārlietu ministrijas vadītā Amerikas Balss. Ir cerības, ka vienu kopiju no šīs skaņulentes savā rīcībā varēs iegūt arī Laiks. Tādā gadījumā to varēs atskaņot latviešu organizācijas savos sarīkojumos ASV un varbūt arī citur. Rakstu par „Dievs, Tava zeme deg!” uzvedumu, sniedzot īsu tā rašanās vēsturi, ievietojis arī lielais Ņujorkas laikraksts The New York Times.

Eduards Berklavs izraidīts no Latvijas

No labi informēta avota ziņo, ka Viļa Lāča valdības bijušais vicepremjērs E. Berklavs izraidīts no Latvijas un nometināts darbā Iekškrievijā. Eduardu Berklavu atcēla no Ministru padomes vicepriekšsēža amata, pēc tam apvainojot t. s. “lokālismā”.

Viņš centies Latvijā pirmā vietā ievērot lokālās, tas ir – latviešu intereses, galvenokārt vietējā patēriņa preču sagādē, atstājot “vissavienības” pasūtījumus vēlākam laikam, tāpat viņa laikā bijusi vērojama tendence aizstāt krievu tautības darbiniekus iestādēs ar latviešiem. Pagājušās vasaras Ņ. Chruščova apciemojuma laikā Rīgā vietējie krievu partijas funkcionāri sūdzējušies vadonim, ka viņus “latvieši apspiežot un vajājot”, kam sekojuši steidzīgi pretsoļi, kas skāruši ne tikai Ministru padomi, bet pat vietējās partijas organizācijas un arī komjaunatni. Vēl visai nesenā pagātnē komjaunatnes oficiozā Padomju Jaunatne atkārtoti izsmēja atklātības darbiniekus un ierēdņus, kas neprot latviešu valodu un prasīja, ka tiem, kas vēlas Latvijā strādāt, jāprot abas valodas – “republikāniskā un vissavienības”. Tagad arī V. Kalpiņš, kuŗš savā laikā dedzīgi iestājās par „pirmspadomju mantojuma apgūšanu”, nožēlojis savus pār- steidzīgos izteicienus un rakstus.

Ka rusifikācija Latvijā pieņēmusies apmēros, liecina arī Rīgas Radiofona programma, no kuŗas tikpat kā pazudusi latviešu mūzika, tautasmāksla un pavairojies krievu valodā raidīto programmas punktu skaits un apjoms. Vēl pirms pusgada vismaz skaņdarbu repertuārā netrūka lielisku veco latviešu komponistu darbu atskaņojumu, tagad dominē krievu un citu padomju tautu darbi vai klasiskā mūzika.

E. Berklavs pēc izraidīšanas strādājot kādu vienkāršu darbu, par ko saņemot 700 rubļu mēnesī, bet tā kā nevarot atrast dzīvokli, esot jādzīvo viesnīcā, kas maksājot 15 rubļu dienā.

Publicēts sadarbībā ar laikrakstu "Laiks"

Nedēļas lasītākās ziņas

Jaunākās ziņas tēmā

Reklāmraksti