Dalies:

Anda Rožukalne: Kāpēc veicas populistiem, nevis to atbalstītājiem?

Anda Rožukalne: Kāpēc veicas populistiem, nevis to atbalstītājiem?
  • 02. Oct. 2018

Kā var būt, ka tik daudziem vēlētājiem ļoti patīk populisti? Kāpēc tik daudziem populisti nešķiet pievilcīgi? Kāpēc mēs nevaram pārliecināt cits citu par populisma bezjēdzību vai vērtību? Jābūt kādam iemeslam, kāpēc populistiem izdevies izmainīt dažādu valstu politisko spēku struktūru.

Šie jautājumi kopš 2014.gada ir bijuši daudzu valstu sociālo zinātņu pētnieku uzmanības centrā. Pētījumu  rezultāti piedāvā vērtīgas atziņas populisma analītiskai izpratnei arī situācijā, ja Latvijā šādu pētījumu nav. Bet mums ir populistiski politiskie spēki un populistiski politiķi.

Nepārtraukta citu "vainošanas spēle"

Skaidrojot populisma pamatus, pētnieku diskusija koncentrējas uz populistu ideju un komunikācijas analīzi. Īsi atgādināšu populisma pamatus. Vērtējot realitāti, populisti iedala sabiedrību divās lielās grupās. Viena no tām ir tauta vai "ļaudis", kas parasti ir bez vainas, nav atbildīgi par savu rīcību un stāvokli ("blameless people"). "Tauta" cieš, nevar pilnvērtīgi pastāvēt, jo tai traucē otra grupa jeb "vainīgie citi" ("culprit others")[1], kam jāatbild par "ļaužu" problēmām un grūtībām. Populisti parasti kā vainīgos izvēlas esošos politiķus, amatpersonas, institūcijas. Tas ir antielitisms, pie varas esošo vainošana. Parocīga "vainošanas spēlei", kas raksturo populistu komunikāciju.

Lasītākās ziņas

Ja "ļaudis" nav vainīgi un tiek pretstatīti citiem, tad ārējās grupas viegli nosaucamas par atbildīgām, nomaināmām, sagraujamām. Vairākās valstīs ''vainīgie citi'' ir ne tikai katrā sabiedrībā esošās elites pārstāvji, kam pieder arī profesionāli mediji un žurnālisti, bet citas ārējās grupas, kuras var vainot grūti risināmu sociālo un ekonomisko problēmu radīšanā, piemēram, imigranti, citu etnisko grupu pārstāvji, starptautiskas institūcijas, turīgi uzņēmēji un lielas korporācijas, citas valstis.

Parasti populistu skatījumā katra no definētajām grupām ir homogēna, to raksturo tikai dažas pazīmes. Tā viegli noteikt un atpazīt vienmēr "labos" un pastāvīgi "ļaunos".

Dati par politisko partiju sekotājiem parāda, ka populistus vairāk atbalsta vīrieši nekā sievietes. Analizējot "Facebook" komunikāciju [2], konstatēts, ka vīriešiem antielitisms šķiet pievilcīgāks neatkarīgi no partijas, kas  par to iestājas.

Nevar teikt, ka populisti nosauc neesošas problēmas. Katrā valstī ir kādas nopietnas grūtības, un populistu kritika liek sajust nedrošību pie varas esošajai elitei, reizēm populisti pievērš uzmanību iepriekš pietiekami neievērotu sabiedrības grupu ciešanām. No otras puses, populistu darbība var apdraudēt demokrātijas kvalitāti un vērtības, jo, izmantojot vēlēšanu tiesības, populisti vēršas pret neatkarīgu institūciju, tādu kā tiesas un mediji, darbību.

Raksta autore: Anda Rožukalne
Foto: Harijs Grundmanis
Visu rakstu iespējams izlasīt portālā lsm.lv

Nedēļas lasītākās ziņas

Jaunākās ziņas tēmā

Reklāmraksti