Dalies:

Aizmirstie varoņi - mazākumtautības cīņā par Latvijas valsti

Aizmirstie varoņi - mazākumtautības cīņā par Latvijas valsti
vesture.eu
  • 30. Oct. 2019

Latvijas Neatkarības kara (1918–1920) norisēs ārkārtīgi svarīga loma bija ne tikai latviešiem, bet arī citu Latvijā dzīvojošo tautību pārstāvjiem. 1920. gadā Latvija dzīvoja 91 tūkstotis krievu, 79 tūkstoši ebreju, 66 tūkstoši baltkrievu, 58 tūkstoši vāciešu un 52 tūkstoši poļu. Mazākumtautības bija pārstāvētas gan Latvijas Tautas padomē, gan Latvijas Pagaidu valdībā (vairāki minoritāšu pārstāvji ieņēma ministru un ministru biedru posteņus, kā arī pildīja Valsts kontroliera pienākumus). 

Pretrunīgie vācbaltieši

Šķiet, ka vispretrunīgāk Latvijas Neatkarības kara kontekstā ir vērtēta vietējo vāciešu jeb vācbaltiešu loma. Tieši no viņiem tika formētas pirmās pretlielinieciskās vienības Latvijā (tā sauktais “Baltijas landesvērs”, vēlāk iekļauts Latvijas Zemessardzē). Landesvēra Trieciennodaļas dalība 16. aprīļa apvērsumā Liepājā pret Kārļa Ulmaņa valdību un piedalīšanās Cēsu kaujās (igauņi to pat apzīmēja par “Landesvēra karu”) kompromitēja vācbaltiešu militāros formējumus daudzu laikabiedru acīs. Starp citu, arī Padomju Latvijas armijas rindās karoja vācu apakšvienība – Kārļa Lībknehta leģions ar divsimts karavīriem.

Lasītākās ziņas valstī

Vācbaltiešu kaujasspējas un varonība nebija noliedzama – 1919. gada vasaras beigās, pēc pārformēšanas Latvijas vācu zemessargos – Landesvēru nosūtīja uz Latgales fronti, kur tas varonīgi cīnījās pret Sarkano armiju. Pavisam vācbaltiešu formējumos dienēja aptuveni 6000 karavīru un par varonību kaujās ar augstāko Latvijas militāro apbalvojumu, Lāčplēša kara ordeni, tika apbalvoti 47 vācieši.

Starp viņiem bija ne tikai vācbaltieši, bet arī vairāki Vācijas pavalstnieki. Droši vien pazīstamākais no viņiem ir Otto Goldfelds, kurš ar savu eskadronu izstājās no Dzelzsdivīzijas un pārgāja Baloža brigādes dienestā, vēlāk pārcēlās uz Ziemeļlatviju un dienēja Ziemeļlatvijas partizānu pulkā. Tāpat vairāki vācieši darbojās kā Latvijas militārā izlūkdienesta aģenti.

Krievi - cīnītāji pret lieliniekiem

Salīdzinoši vieglākā situācijā nekā vācbaltieši atradās vietējā krievu kopiena. Atšķirība no vācbaltiešiem, ar kuriem Vācijas militārie un politiskie pārstāvji mēģināja manipulēt un ietekmēt, krievi varēja justies brīvāk un patstāvīgāk. Krievu pretlielinieciskās vienības radās gandrīz vienlaikus ar vācu – Rīgā landesvēra sastāvā saformēja krievu rotu (komandieris Kliments Didorovs), bet Latgalē formēja pulkveža Mihaila Afanasajeva vienību. Vēlāk daļa no Afanasjeva nodaļas karavīriem iestājās latviešu formējumos.

1919. gada janvārī Liepājā savu nodaļu saformēja kņazs Anatols Līvens, kas vēlāk izauga par vērā ņemamu spēku (1919. gada jūnijā to pārdēvēja par pulku). Līvena krievu nodaļai bija arī milzīga pozitīva loma divos Pagaidu valdībai izšķirošos brīžos – pēc 16. aprīļa, kad Līvens noraidīja piedāvājumu piedalīties vācu organizētajā militārajā direktorijā, un Cēsu kauju laikā, kad Līvens paziņoja par neitralitāti.

Pēc Līvena vienības pārcelšanās uz Judeniča armiju 1919. gada jūlijā, Latvijas teritorijā mobilizētie krievu tautības karavīri nonāca Latvijas armijas rindās. Pavisam ar Lāčplēša kara ordeni par varonību Neatkarības karā tika apbalvoti 15 krievi. Tiesa gan, ne Līvens, ne Afanasjevs, ne Didorovs šo apbalvojumu nesaņēma, kas radīja zināmu sarūgtinājumu krievu pretlieliniecisko formējumu veterānos.

Vairāk lsm.lv

Nedēļas lasītākās ziņas

Jaunākās ziņas tēmā

Reklāmraksti