Dalies:

64% Latvijas sabiedrības Covid-19 kontekstā satraucas par līdzcilvēku bezatbildību

64% Latvijas sabiedrības Covid-19 kontekstā satraucas par līdzcilvēku bezatbildību
CC0 licence
  • 04. Apr. 2020

Teju divām trešdaļām sabiedrības vislielākais uztraukums pandēmijas laikā ir par līdzcilvēku bezatbildīgu rīcību un noteikto ierobežojumu neievērošanu, liecina pētījumu kompānijas "Gemius" aptauja. Lielāka tendence uztraukties ir sievietēm. Psihoterapeits Andris Veselovskis vērtē, ka pētījumā atklātais stresa līmenis pielīdzināms tam, ko cilvēks jūt, zaudējot tuvinieku vai tiekot atlaists no darba.

64% Latvijas iedzīvotāju uztraukumu saistībā ar koronavīrusa izraisīto slimību Covid-19 rada atsevišķas sabiedrības daļas bezatbildība pret noteiktajiem ierobežojumiem. Tikmēr 71% respondentu kā primāro stresa cēloni minējuši bailes par savu un tuvinieku veselību, kamēr 42% uztrauc iespējamā darba zaudēšana, algas sarukums vai sava biznesa zaudēšana.

Tāpat iedzīvotāju satraukuma pamatā ir neziņa par medicīnisko preču un medikamentu pieejamību, uz kuru norāda 19% aptaujāto un sociālā distancēšanās, par kuru vēstī 10% respondentu. Tikmēr 9% pētījuma dalībnieku pauž bažas par ilgstošo atrašanos mājās. Vien 3% aptaujāto par Covid-19 izplatību neuztraucas.

Lasītākās ziņas valstī

Iedzīvotājiem tika lūgts 10 baļļu skalā sniegt pašvērtējumu par sava satraukuma līmeni saistībā ar Covid-19 izplatību Latvijā un pasaulē, norādot, ka 10 apzīmē ļoti augstu satraukuma līmeni. Rezultāti atklāj, ka 18% par slimības izplatību izrāda ļoti lielu satraukumu (snieguši vērtējumu 9 vai 10), lielākā vai mazākā mērā satraucas 60% respondentu (vērtējumi no 5 līdz 8), savukārt sava uztraukuma līmeni zemāk par četri norādījis 21% pētījuma dalībnieku.

Vienlaikus pētījumā atklājās, ka par Covid-19 izplatību vairāk uztraucas sievietes. Sieviešu vidū visaugstākie stresa pašvērtējumi ziņoti 43% gadījumi, savukārt vīriešu vidū šis rādītājs ir tikai 24%. Tāpat salīdzinājumā ar vīriešiem sievietes izrāda lielākas bailes par savu un tuvinieku veselību (75,7% pret 64,8%), kā arī vairāk satraucas par atsevišķas sabiedrības daļas bezatbildību pret valstī noteiktajiem ierobežojumiem (70,7% pret 55,9%). Savukārt vīrieši biežāk norādījuši, ka viņus uztrauc ilgstoša atrašanās mājās (10,4% pret 7,6%).

Psihoterapeits Veselovskis skaidro, ka psihoterapeita kabinetā vīrieši un sievietes uztraucas vienlīdz stipri. Bet aptaujā, iespējams, vīrieši mēģina sevi parādīt kā drošākus un stiprākus, uzskata eksperts.

Kā skaidro psihoterapeits, mūsu sabiedrībā ir sociāli pieņemamāk, ka jūtas un satraukuma vairāk izrāda tieši sievietes, savukārt par vīrieti lielā mērā valda priekšstats, ka viņam jātiek ar visu galā, jābūt kā akmens sienai, tāpēc satraukumu vai bailes vīrietis nedrīkst izrādīt. Tā rezultātā vīrieši satraukumu apzināti vai neapzināti cenšas noliegt, lai gan par paaugstinātu vīriešu stresu liecina pārmērīga alkohola lietošana, biežākas avārijas, agrāka mirstība un augstāks izdarīto pašnāvību skaits.

Pētījumā respondenti tika aicināti sniegt atbildes par visiem pasākumiem, kas ikdienā tiek veikti, lai tiktu galā ar Covid-19 radīto stresu. 51% sniedza atbildi, ka stingri ievēro sociālo distancēšanos un citos noteiktos ierobežojumus, 51% arī norādīja, ka pastiprināti mazgā rokas un dezinficē virsmas.

Puse respondentu atbildēja, ka dodas pastaigāties svaigā gaisā, savukārt 42% stresa mazināšanai nodarbina sevi ar sadzīves darbiem. Tāpat 40% atbildēja, ka stresa mazināšanai skatās filmas vai seriālus, 38% regulāri sazinās ar ģimenes locekļiem, 36% informācijas ieguvei izmanto tikai uzticamus avotus, bet vēl 17% lasa grāmatas un 15% dara ko citu.

Psihoterapeits norāda, ka aptaujā atklātais satraukuma līmenis ir ļoti augsts un tas ir pielīdzināms satraukumam, kas varētu rasties, zaudējot tuvinieku vai pēc atlaišanas no darba.

Psihoterapeits skaidro, ka augsto satraukuma līmeni rada vairāku faktoru kopums - bailes par savu un tuvinieku veselību, nezināmas nākotnes perspektīvas, straujas dzīvesveida izmaiņas, nonākšana izolācijā, liela kolektīva uzmanības pievēršana notiekošajam, kā arī cilvēku zināšanu trūkums par to, kā tikt galā ar satraukumu jaunajos apstākļos.

Eksperts skaidro, ka satraukums ir normāla reakcija uz lielām izmaiņām vai kādu nozīmīgu zaudējumu. Tas palīdz mobilizēties un pārvarēt grūtības. Satraukuma brīžos paātrinās sirdsdarbība un elpošana, smadzenes un muskuļi tiek pastiprināti apgādāti ar skābekli un barības vielām, respektīvi, cilvēks ir gatavs stāties pretī izaicinājumam.

Pārsvarā cilvēks pielāgojas un laikā gaitā ar zaudējumu vai jaunajiem apstākļiem iemācās sadzīvot, tomēr, ja satraukums ir ilgstošs un augstā līmenī saglabājas mēnešiem vai pat gadiem, tad cilvēka resursi izsīkst, krītas darbaspējas, vājinās imunitāte, kā arī organisms ir nemitīgā sasprindzinājumā, kas noved pie muskuļu un muguras sāpēm, bezmiega, hroniska nogurumu un dzīvesprieka zuduma.

Jo ilgāk cilvēks atrodas šādos paaugstināta stresa apstākļos, jo vairāk problēmu var rasties, norāda Veselovskis, piebilstot, ka būtiskākās no tām ir alkoholisms, sirds un asinsvadu slimību riski, kā arī neirožu un depresijas iespējamības pieaugums.

Lai mazinātu stresu un satraukumu, kas radies Covid-19 izplatības dēļ, Veselovskis iesaka rīkoties pragmatiski un racionāli, piekopt aktīvu dzīvesveidu, labu miegu un izmēģināt jaunas nodarbes, saglabāt pozitīvu domāšanu, nepakļauties bailēm un negatīviem scenārijiem, kā arī pakāpeniski mācieties sadzīvot ar nezināmo.

Pētījums veikts sadarbībā ar interneta pētījumu kompāniju "Gemius", laika posmā no 26. līdz 29.martam aptaujājot 1709 respondentus. Pētījumu pasūtījusi "Benu Aptieka".

Nedēļas lasītākās ziņas

Jaunākās ziņas tēmā

Reklāmraksti