Latvija Amerikā: Kroderu dzimta Ogres novadā

Latvija Amerikā: Kroderu dzimta Ogres novadā

Vieni no Latvijas kultūras dzīves veidotājiem ir brāļi Arturs un Roberts Kroderi, dzimuši 1892. gada 9. aprīlī Taurupes (Aderkašu) pagastā.

Arturs Kroders – publicists un žurnālists mācījies vietējā pagastskolā, studējis LU tieslietas. Pirmā pasaules kaŗa laikā kaŗojis krievu pulkos un latviešu strēlniekos, viens no Latvju kaŗavīru nacionālās savienības dibinātājiem. 1917. gadā kopā ar A. Plensneru un J. Grīnu nodibinājis un izdevis laikrakstu „Laika Vēstis”. Bijis žurnāla „Jaunā Latvija” līdzautors (1918). Kopā ar brāli Robertu nodibināja laikrakstu „Latvijas sargs”, un bijis šī izdevuma redaktors (1919 1920). Bijis laikraksta „Pirmdiena” redaktors (1925 1927 un 1930) un laikraksta „Tēvijas Sargs” redaktors (1934 1937), žurnāla „Vārds” līdzautors (1937 1939). Daudz rakstījis arī citos izdevumos par nacionālās polītikas, kultūras un tiesību jautājumiem. 1941. gadā bijis laikraksta „Tēvija” pirmais redaktors.

Pirmie viņa raksti iespiesti izdevumā „Tagadne” 1910. gadā. Rakstījis daudzos 20. gs. sākuma preses izdevumos, kā „Jaunā Dienas Lapa”, „Līdums”, „Jaunais Vārds”, „Jaunākās Ziņas” u.c. Sarakstījis arī vairākas grāmatas, kuŗas galvenokārt skaŗ nacionālās polītikas jautājumus „Prūšu un baronu sazvērestība pret Latvijas valsti” (1919), „Nācija un šķira” (1920), „Latvija, vācieši un lielinieki” (1920), „Niedra un niedrisms” (1921), „Piecpadsmitais maijs” (1936). Sakopojis atmiņu krājumu „Ģenerālis Jānis Balodis” (1931).

1945. gadā devies trimdā uz Zviedriju. Tur sarakstījis autobiografisku romānu „Degošās dienas” (1946) un grāmatu „Atmiņas” (1968), kur pats nosaukums norāda uz to, kas tajā rakstīts.

Dzīvojot Latvijā, bijis dažādu sabiedrisko organizāciju biedrs. Starp tām arī Rīgas futbola kluba priekšsēdētājs. Apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeni par nacionālās ideoloģijas propagandēšanu. Miris 1973. gada 25. augustā Stokholmā, Zviedrijā. Tur arī apbedīts.

Roberts Kroders – publicists, žurnālists, kā arī teātŗa kritiķis un tulkotājs, mācījies vietējā draudzes skolā, 1911. gadā Maskavā beidzis vidusskolu. Kā brīvklausītājs klausījies lekcijas vēsturē un filozofijā Maskavas un Pēterpils universitātē. Kaŗojis Pirmajā pasaules kaŗā, bijis arī vācu gūstā. Kopā ar brāli Arturu Liepājā 1919. 1920. gadā izdevis laikrakstu „Latvijas sargs”. Kā žurnālists un redakcijas loceklis darbojies vairākos preses izdevumos, to skaitā „Latvijas Vēstnesi” (1922 1925), „Pirmdienā” (1925 1927), „Ilustrētā Žurnālā” (1927 1928), bijis dažādos amatos Izglītības ministrijā.

Pirmā publikācija B. Heiera tēlojuma tulkojums ar nosaukumu „Elēģija”, iespiests žurnālā „Rota” 1909. gadā. Kā žurnālists bijis ražīgs un daudzpusīgs, publicējis gan teātŗu kritikas, gan apceres par mākslu un nacionālo ideoloģiju, gan rakstījis esejas. Bijis arī tulkotājs no dažādām valodām un dažādu žanru. Tulkojis R. Rolāna, B. Šova, F. Bruknera, G. de Mopasāna, K. Hamsuna u.c. autoru darbus. Starp tulkotiem darbiem ir arī „Tūkstoš un vienas nakts pasakas”.

Viņš ir autors arī vairākām grāmatām par latviešu pasaules kultūras darbiniekiem, to skaitā „Alfrēds Amtmanis – Briedis” (1928), „Rihards Vāgners” kopā ar J. Vītoliņu (1930), „Jānis Šābers” (1936), kā arī līdzautors enciklopēdiskam izdevumam „Teātŗa vēsture” (1934 1939) kopā ar J. Munci un J. Vecozolu, „Latvju skaņu mākslinieku portrejas” (1930).

Izmēģinājis savu roku arī lugu rakstīšanā – „Pēdējais tilts” (1933). Roberts Kroders ir arī I Latvijas Republikas laika lieluzveduma brīvā dabā „Atdzimšanas dziesma” scenārija autors. Tas tika uzvests 1934. gadā Esplanādē. Scenārija autors viņš bija arī pirmajai latviešu skaņu filmai „Tautas dēls”.

Par savu darbību nacionālās ideoloģijas propagandēšanā un žurnālistisko darbību viņš 1941. gadā tika izsūtīts. No izsūtījuma atgriezās 1954. gadā. Miris 1956. gada 28. augustā Saulkalnē. Apbedīts Rīgā. Bijis apbalvots ar Triju Zvaigžņu un Norvēģijas Sv. Olava ordeņiem.

Gunārs Kušķis

Raksts publicēts sadarbībā ar laikrakstu "Latvija Amerikā"

Foto: CC0 licence

Izsaki viedokli