Dalies:

101 ir nākotne - Toronto latviešu kopiena Latvijas proklamēšanas dienu svin trīs dienas

101 ir nākotne  - Toronto latviešu kopiena Latvijas proklamēšanas dienu svin trīs dienas
  • 30. Nov. 2019

Valstssvētki aizvadīti, un pamazām no visām malām skatām foto un klausāmies stāstus par svinību norisi. Latvijas vārds izskan arvien skaļāk Kanadas plašumos, un pat Kanadas lepnums  Niagāras ūdenskritums rotājās sarkanbaltsarkanās krāsās. Arī Toronto cildināja Latviju 18. novembrī, visu dienu pie pilsētas nama plīvoja Latvijas karogs un vakarā CN tornis mirdzēja Latvijas krāsās.

Latviešu Centrs Toronto svinības sāka jau sestdien, 16. novembrī, aicinot visus uz koncertu “Simtgades soļos dejā un dziesmā”, kuŗā piedalījās Toronto Latviešu biedrības Sestdienas skolas koris un koklētāji, deju grupas “Daugaviņa”, “Daugaviņas meistari” un “Diždancis” un jaunizveidotais Toronto Piektdienas koris. 

Lasītākās ziņas valstī

Pēc koncerta tika izrādīta viena no Latvijas simtgades filmām  pēc Anšlava Eglīša romāna uzņemtā “Homo Novus”.

Nākamā dienā svinības turpinājās ar oikumēnisku dievkalpojumu Sv. Jāņa baznīcā.

Nesalaužama tradicija Latviešu Centrā Toronto ir “Diena Latvijai” tieši 18. novembrī, neatkarīgi no tā, kuŗā nedēļas dienā tas iekrīt. Tā sākas ar karogu pacelšanu pie Centra, šoreiz, aukstā, sniegotā un lietainā rītā. Svētbrīdī pirms karoga pacelšanas māc. Ilze KuplēnaEwart atzīmēja, ka 101 nozīmē nākotni, un aicināja mums visiem piedalīties tās veidošanā. Centra valdes priekšsēdis Ingmārs Ozoliņš salīdzināja Latviju ar nesen iestādīto simtgades ozolu un vēlēja tai augt arvien stiprākai ar saknēm brīvā zemē. Himnai “Dievs, svētī Latviju” skanot, Latvijas karogi lepni pacēlās pelēkajās Toronto debesīs.

Gaidot svētku pusdienas, viesi varēja baudīt mākslu skaisti iekārtotā mākslinieku vienības LATVIS ikgadējā izstādē (recenziju par izstādi lasiet atsevišķi).

Lielā Rīgas zālē kopīgi klausījāmies Latvijas prezidenta Egila Levita sveicienu tautiešiem ārzemēs un tad, ar interneta starpniecību, bijām kopā arī ar tautu Rīgā, pie Brīvības pieminekļa klausoties prezidenta svētku uzrunu un kopā ar tautu Latvijā dziedot Latvijas himnu.

Šīsvasaras dziesmu svētkos skatījām košu Latviešu daiļamatnieku savienības Kanadā sarūpētu cimdu izstādi. Šajā svētku dienā daiļamatnieces bija sagādājušas skaistu un ļoti informātīvu “Pastaigu cimdu pasaulē” (aprakstu par šo priekšnesumu lasiet šī “Latvija Amerikā” numura 3. lpp.).

Nu bija laiks atkal vienai simtgades filmai  Vizmas Belševicas “Billei”. 

Vakarā Latviešu Nacionālā Apvienība Kanadā aicināja uz svinīgo aktu, LNAK prezidentam Andrim Ķesterim sveicot visus svētkos un aicinot godināt mūsu varoņus  brīvības cīnītājus, leģionārus, sievietes un vīriešus, kuŗi šodien dien visās pasaules malās un aizstāv mūsu brīvību, kā arī izteikt atzinību tiem mūsu ļaudīm, kas cītīgi un brīvprātīgi ziedo savu laiku, lai uzturētu dzīvu latviešu sabiedrību Kanadā.

Sveikt tautiešus Toronto bija arī ieradies Latvijas vēstnieks Kanadā Kārlis Eihenbaums ar dzīvesbiedri Ināru un meitu Annu. Arī viņš teica uzmundrinošus vārdus svinību viesiem, gan ieskatoties vēsturē un atskaitoties par paveikto, gan raugoties nākotnē. Viņam, kā parasti, līdzi bija dāvanas. LNAK prezidents Andris Ķesteris saņēma sarkanbaltsarkanu nozīmi Latvijas kontūrā, lai Latvija pie sirds ir vienmēr tuvu un lai vēstniecības un LNAK sadarbība vienmēr būtu tik laba kā līdz šim.

Latvijas vēstniecība Kalgarijā no Ķekšu ģimenes saņēmusi dāvinājumā ierāmētu dokumentu “Latviešu stāja svešumā”, to tagad nodeva Kanadas Latviešu archīvam un mūzejam.

Kā ierasts, šajos svētkos Latvijas vēstniecība dod grāmatas skolai, ko ar prieku saņēma TLBSS pārzine Ilze Maksiņa.

Latviešu Centra Toronto valdes priekšsēdis Ingmārs Ozoliņš uzsvēra, ka Centrs ir vieta, kur varam būt latvieši tādā veidā, kāds katram mums pieņemams, un satikt draugus un domubiedrus. Centrs kā vieta latviešiem ārpus Latvijas noteikti jāsaglabā, tas ir mūsu devums Latvijai. Ingmārs Ozoliņš pateicās Latvijas vēstniekam Kanadā Kārlim Eihenbaumam par viņa pūlēm, stiprinot Latvijas un Kanadas attiecības, un par personīgu aktīvu iesaistīšanos Kanadas latviešu dzīvē. Kā pateicību Latviešu Centrs ir uzņēmis viņu kā goda biedru. Pateicības ziedi tika arī viņa dzīvesbiedrei Inārai.

Kā ik gadu šajos svētkos, atzinība izteikta centīgākajiem sabiedriskā darba veicējiem. Pasaules brīvo latviešu apvienības Kultūras fonda Atzinības rakstus saņēmuši vairāki laureāti no Kanadas. Tie ir Jānis Beloglāzovs, Anita un Ivars Gaides, Inese un Greg Fludes, korporācija Spīdola un XV Latviešu Dziesmu un Deju svētku Kanadā Rīcības komiteja. 

Visi Rīcības komitejas locekļi  Juris Ķeniņš, Arturs Jansons, Selga Apse, Laura Adlers, Tija Freimuta, Zinta Amoliņa, Baiba Reinfelde, Gunta Krūmiņa un Krista Treiguta saņēma arī LNAK Atzinības rakstu par sekmīgu XV Latviešu Dziesmu un Deju svētku Kanadā sarīkošanu un novadīšanu. LNAK Atzinības rakstus saņēma arī Karina Mieriņa un Uldis Richard Lote par izcilu ieguldījumu  Kanadas latviešu diasporas kultūras mantojuma apzināšanā un populārizēšanā grāmatā “The LatvianCanadian Artists and Artisans”, Viesturs Zariņš par grāmatu “Latvian Pioneers, Socialists, and Refugees In Manitoba. An Illustrated Journey Through the History of Latvians In Manitoba (18952018) un Arturs Jansons par ilggadēju, radošu un sabiedriski nozīmīgo darbu latviešu sabiedrības labā.

LNAK Izglītības nozares vadītāj Elita Pētersone pasniedza Nopelnu rakstus centīgākajiem latviešu ģimnazijas absolventiem  Darijai Gulēnai Taubei, Martai Kannei, Diānai Torai un Kārlim Mikelšteinam. Augsti novērtējot veiksmīgo darbu izglītības laukā, vairākus gadus sekmīgi strādājot par skolotāju TLB Sestdienas skolā un TLTA ģimnazijā un veicot administrātīvo darbu ģimnazijā, LNAK pasniedz Goda rakstu Lienei Kiršai.

Pēc svinīgā akta lielisks svētku dienas noslēgums visus sagaidīja Centra Rīgas zālē, kur, Latviešu kultūras biedrības TILTS rīkotās turnejas ietvaros, koncertu “Mani balti bāleliņi” sniedza Valdis un Rūta Muktupāveli, ar dziesmu palīdzību mūs izvadājot pa senajām baltu zemēm. Šis koncerts bija ne tikai ausīm baudāms, tas bija arī ļoti informātīvs, Valdim Muktupāvelam stāstot par baltu tautām un iepazīstinot ar īpatnējiem mūzikas instrumentiem. Klausītāji negribēja māksliniekus laist mājās, un tā dziesmotais vakars ievilkās, kopīgi dziedot tautasdziesmas no Rūtas un Valda Muktupāvelu pūra. Māksliniekiem koncertēt Ziemeļamerikā bija iespējams ar Latvijas Kultūras ministrijas, PBLA un ALAs atbalstu.

Svinību viesi dodoties mājās varēja priecāties par Toronto lepnumu  CN torni  izgaismotu sarkanbaltasarkanās krāsās. Uzņēmīgākie vēl aizbrauca skatīt Niagāras ūdenskrituma rotāšanos Latvijas krāsās, un tā 101. dzimšanas diena ir skaisti nosvinēta.

Autore : Vita Gaiķe

Publicēts sadarbībā ar laikrakstu "Latvija Amerikā"

 

Nedēļas lasītākās ziņas

Jaunākās ziņas tēmā

Reklāmraksti