Dievsēta

Dievturību dibināja 1920.gados Latvijā. Pa otrā pasaules kaŗa laiku nedaudz dievtuŗu nonāca rietumu zemēs kā bēgļi. Ar laiku viņi dibināja Latvju dievtuŗu sadraudzi un nelielas dievtuŗu draudzes ASV, Kanādā, Vācijā un Austrālijā. Grencionu Kārlis ar savu ģimeni Latvju dievtuŗu sadraudzei ziedoja zemi netālu no Tomas pilsētiņas dienvidrietumu Viskonsīnā. Tur 1979.gadā sāka būvēt "Skandavu", kas kalpo par Dievsētas galveno satikšanās telpu. Vēlāk uzbūvēja vēl Skoliņu un Saimes ēku ar virtuvi un naktsmājām apmēram 25 cilvēkiem. Dievsēta ir pirmais zināmais – un pagaidām vienīgais – īpašums pasaulē, kas ir veltīts tieši senās latviešu gadskārtas un dievturības piekopšanai.

Latvietis ir saistīts ar, un atkarīgs no, dabā notiekošajām norisēm un arī debess spīdekļiem – it sevišķi sauli, kas nosaka gada laiku maiņas. Zīmīgos laikos, piemēram saulstāvjos un saulgriežos, svin lielākus svētkus – Meteņus, Lielo dienu, Ūsiņus, Jāņus, Apjumības, Mārtiņus, Ziemassvētkus. Katram svinamajam laikam ir savas īpašas izdarības un dziesmas. Daudzām ir sakars ar augšanas un zemniecības cikliem, un liela daļa no šiem svētkiem ir bijuši atzīmēti jau no aizvēsturiskiem, pirmskristīgiem laikiem.

Dievsētā atzīmē ne tikai šīs gadskārtu svinības, bet arī citus svarīgus notikumus pēc senajām latviešu tradīcijām, piemēram krustabas maziem bērniņiem un piemiņas vakarus mirušajiem. Visi klātesošie aktīvi piedalās Dievsētas pasākumos – te nenotiek ‘skatuves programmas’. Bet blakus svinībām Dievsēta prasa arī daudz fiziska darba: zāle jāpļauj, nezāles jārauj, beigti koki jāzāģē, jumti jālabo, logi jāatvieto, ēdiens jāgatavo, u.t.t. Rīkojam talkas, strādājam. Un kādreiz vienkārši atbraucam, lai baudītu klusumu, svaigu gaisu un zvaigžņotas debesis.

Aicinām visus, kam nopietni interesē latviešu tradīcijas, apciemot Dievsētu! Kopā mācīsimies par, saglabāsim un dosim tālāk mūsu bagāto mantojumu.



Kontakti

608 378 4146

http://www.dievseta.org/